Parādi uz papīra un dzīvē

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie dati, šā gada martā kā sestais lielākais nodokļu parādnieks nu jau trešo gadu, mainoties tikai parāda summai un parādnieka vietai, ir Jēkabpils rajona Salas pagastā dzīvojošais Agris Krūze. Viņa parāds valstij ir 1 606 940 lati. Tā ir lielākā summa, kādu jebkad atjaunotajā Latvijas valstij bijusi parādā privātpersona. Kā tad sokas valstij ar milzīgā parāda atgūšanu un kā dzīvo pats Agris Krūze, uz kura kakla gulstas tik smags slogs?

Dokumenti liecina par negodīgumu

Ar izbijušo plaša vēriena uzņēmēju, tagad Jēkabpils rajona Salas pagastā kāda daudzstāvu nama divos dzīvokļos klusi dzīvojošo Agri Krūzi pirmoreiz tikos pērn rudenī, kad vietējās paju sabiedrības «Kalve» vadītāja Gunta Vārgule laikrakstam sūdzējās par savulaik A. Krūzem piederošā un vadītā uzņēmuma «MNM» rīcību. 2002. gadā tieši šī firma pirms maksātnespējas un likvidācijas procesa uzsākšanas paju sabiedrības «Kalve» noliktavā atstāja vairākus simtus tonnu balta pulvera, kura nosaukums un izcelsmes valsts tolaik nebija zināmi.

Lai arī Agris Krūze noliedza jebkādu viņa vadītās firmas saistību ar šo pulveri, G. Vārgules rokās bija neapstrīdami pierādījumi: starp abām firmām noslēgtais noliktavas telpu nomas līgums, kuru kā direktors parakstīja tieši A. Krūze.

Sarunā ar mani Krūzes kungs tolaik noliedza savas bijušās firmas saistību ar šo kravu un teica: «Nezinu, kas to preci tur nolika un kam tā pieder! Varbūt tai ir kāds cits īpašnieks, taču mūsu firmai šādas kravas nebija. Pierādīt, ka baltā viela pieder manai bijušajai firmai, nevar nedz Vārgule, nedz kāds cits! Bet ja nav dokumentu, tad nav arī problēmu.»

Šodien, kad G. Vārgules uzņēmuma noliktavās joprojām ceturto gadu glabājas simtiem tonnu baltā pulvera, beidzot ir ne tikai pārbaudē noskaidrots, ka nezināmā viela ir kalcīds ar speciālām piedevām, bet arī iegūti dokumentāli pierādījumi stingrās uzskaites preču pavadzīmju veidā, kas liecina: kalcīda pircēji 2002. gada maijā patiešām bijusi firma «MNM», kuras pirkuma dokumentus parakstījis toreizējais direktors Agris Krūze.

Lūk, ko par to domā Gunta Vārgule: «Atrastie dokumenti, man, protams, nav palīdzējuši atbrīvoties no milzīgā krīta daudzuma, par kuru neviens nevēlas uzņemties atbildību. Taču mani iegūtie dokumenti skaidri liek man domāt, ka bijušais uzņēmējs un viens no Latvijas lielākajiem nodokļu parādniekiem Agris Krūze nav godīgs cilvēks! Par viņa izvairīšanos sniegt paskaidrojumus un mahinācijām likvidējamās sabiedrības «MNM» lietā mani vairākkārt informējis arī tās administrators Valdis Freimanis.»

20 reižu dārgāki māli

To, ka arī likvidējamās sabiedrības administrators V. Freimanis bijušo uzņēmēju neuzskata par godīgu, es jūtu jau no mūsu sarunas pirmā teikuma. Un tās nav tikai emocijas, bet gan konkrēti fakti.

«Krūze nav godīgs uzņēmējs! To liecina visa viņa rīcība, strādājot biznesā un vēlāk arī likvidējot uzņēmumu «MNM». Kad sākās maksātnespējas process, Krūzes kungs man neiesniedza nevienu ar šo uzņēmumu saistītu dokumentu, aizbildinoties, ka visu jau esot paņēmusi viņa uzņēmumā kratīšanu veikusī VID finanšu policija. Pārējie dokumenti pēc firmas pārdošanas atrodoties pie ārzonas īpašniekiem «Tradeinpex International LLC». Tiesa, viņš gan noklusē, ka pats patiesībā bija šīs firmas pilnvarotā persona Latvijā…» stāsta V. Freimanis.

Administrators arī uzskata, ka dažādu preču importēšana un it kā tālākā eksportēšana tieši nodokļu nemaksāšanas laikā «MNM» gadījumā ir saistīta ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

«Pēc maniem aprēķiniem, šādā veidā firma tolaik nopelnīja vismaz 100–200 tūkstošus latu,» uzskata V. Freimanis.

Varbūt Krūzes kunga tolaik plašā darbošanās biznesā tomēr jāvērtē kā nemākulīgas saimniekošanas sekas? «Kā gan citādi, ja ne kā krāpšanu lai vērtē atsevišķas Krūzes kunga darbības biznesā? Kad es SIA «RANG» muitas noliktavā Rīgā pats atradu «MNM» piederošo preci — māla pulveri maisos, mani sagaidīja brīnumu lietas! Kopējais dokumentos deklarētais māla daudzums bija 224 480 kg ar kopējo vērtību 439 981 lats, taču pēc Zemgales reģionālās muitas tarifu daļas ekspertīzes atzinuma es konstatēju, ka deklarētās preces cena bija «uzskrūvēta» 28 reizes augstāka, nekā patiesībā maksāja šī prece! Viens kilograms māla, kura cena tolaik bija aptuveni 7 santīmi, nezin kādēļ tika pirkts par 1,96 latiem kilogramā!»

Kā atzīst V. Freimanis, līdzīgus dīvainus darījumus uzņēmējs Agris Krūze veicis arī ar paju sabiedrības «Kalve» noliktavās atrodamo kalcīdu. To «MNM» direktors Agris Krūze iepirka no SIA «Klaņģu kalns». Tur par 669 200 kg kalcīda komersants Krūze pēc pavadzīmēm it kā samaksāja 2 956 550 latus, kas ir 4,418 lati par kilogramu. Savukārt dokumenti liecina, ka tolaik vidējā kalcīda tirgus cena bija 4–12 santīmi kilogramā.

Kādēļ tas tika darīts? Kā uzskata V. Freimanis, visu šo darbību mērķis bija maldināt VID par uzņēmuma patieso finansiālo stāvokli, kā arī mēģināt samazināt valstij SIA «MNM» pievienotās vērtības nodokļa parādu un radīt PVN pārmaksu par 450 999 latiem.

VID klusē, aizbildinoties ar izmeklēšanu

Cik runīga ir Jēkabpils rajona Salas pagasta uzņēmēja Gunta Vārgule un atsaucīgs «MNM» maksātnespējas administrators Valdis Freimanis, tik atturīgi savos komentāros ir VID atbildīgie darbinieki. VID Jēkabpils nodaļas darbinieki pēc īsas telefoniskas apspriešanās ar reģionālo pārvaldi Jelgavā man paskaidroja, ka viņi jau labprāt man palīdzētu, taču «visa informācija par nodokļu atgūšanu esot slepena». It sevišķi tādēļ, ka Krūzes kunga darbošanās biznesā joprojām interesējot finanšu policiju, bet tas savukārt esot izmeklēšanas noslēpums!

Līdzīgus paskaidrojumus saņēmu arī Rīgā, kur VID sabiedrisko attiecību darbiniece Agnese Grīnberga man atteica jebkādus komentārus par Krūzes kunga nodokļu parāda lietu un piedziņu. Tā esot Krūzes kunga personīgā lieta, par kuru viņi nekādu informāciju, izņemot kopējo parāda summu, nevarot izpaust.

«Taču mēģinājumi atgūt nodokļu parādu no Krūzes kunga ir bijuši, to jūs saviem lasītājiem varat pateikt. Par to liecina mūsu darbinieku rīcība, pārbaudot dažādus avotus par Krūzes kunga īpašumiem. Cita lieta, vai no parādnieka ir ko paņemt,» izvairīgi saka A. Grīnberga, tā arī nespējot man paskaidrot, kādēļ tik ļoti valsts likumi aizstāv tās personas, kuras ir apkrāpušas šo valsti.

Vienīgo informāciju par nodokļu parāda piedziņu man izdodas iegūt Jēkabpils tiesu izpildītāju kantorī. Tur tiesu izpildītāja Jekaterina, kura nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, jau krietnu laiku nodarbojas ar Krūzes kunga nodokļu parāda piedziņu.

«Abi dzīvokļi Salas pagastā pieder viņa sievai. Toties esam atklājuši, ka Krūzes kungam netālu no Jēkabpils, Viesītes ezera krastā pieder laba vasarnīca, kura jau tuvākajos mēnešos tiks izsolīta. Tās sākumcena pēc nekustamā īpašuma novērtēšanas noteikta 36 000 latu vērtībā, taču valsts no šīs summas atgūs visai maz. Pirmā roka ir bankai, kurai Krūzes kungs ir parādā 12 tūkstošus latu.»

Kā atbildi uz manu jautājumu, vai viņu redzeslokā ir vēl kādi Krūzes kunga īpašumi, saņemu tikai Jekaterinas smaidu — ja arī kaut kas viņam ir piederējis, tad to šajos gados veiksmīgi pārdevis pats Krūze…

Krūze cer uz parādu norakstīšanu

Kad iegriežos Salas pagasta padomē, lai uzzinātu, kā tad šeit dzīvo lielākais valsts nodokļu parādnieks privātpersona A. Krūze, pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Sproģe man saka: «Ziniet, lai ko arī cilvēki runā par viņa parādiem valstij, taču pagastā Krūzes kungs atstāj ļoti labi izglītota un patīkama cilvēka iespaidu. Arī pēc mūsu ziņām abi dzīvokļi Salas pagastā pieder ne jau pašam Krūzes kungam, bet viņa oficiāli nereģistrētajai sievai, ar kuru kopā tiem ir bērns. Kad pagasts rīkoja talku bērnudārzā, Krūzes kungs bija viens no aktīvākajiem palīgiem un pats darīja visus darbus. Cilvēki arī stāsta, ka Krūzes kungs labprāt atbalsta savā mājā dzīvojošos mazturīgos bērnus. Tiem tiek doti pašu velosipēdi, atļauj izmantot datoru viņa darba kabinetā. Manuprāt, tā šodien rīkotos tikai retais!»

Bet pašu A. Krūzes kungu vēl pusvienpadsmitos rītā satieku, ģērbtu halātā. Viņam nekur nav jāsteidzas. Uz manu jautājumu, kādēļ no finanšu policijas un paša VID nav iespējams iegūt nekādu informāciju par parādu veidošanos, Krūzes kungs smaidot saka: «Tādēļ, ka šajās iestādēs valda bardaks! Kad man jau pirms trim gadiem — 2003. gada 26. martā — sāka piešūt nodokļu parādus un finanšu policija izņēma dokumentus, nekāda uzskaite jau netika veikta. Jā, policisti paņēma desmitiem mapes ar dokumentiem, tās piereģistrēja kā izņemtas, taču — cik un kādi dokumenti ir katrā mapē, netika fiksēts. Tā nu tagad daļa no tiem ir pazudusi vai arī apzināti izmesta, jo nav izdevīga izmeklēšanai.»

— VID amatpersonas gan apgalvo, ka pirmais nodokļu uzrēķins 2003. gada pavasarī, kas bija pusmiljons latu ar tikpat lielu sodanaudu, jums kā privātpersonai tika uzrēķināts par privātfirmās veiktajiem ieguldījumiem, jo par tiem nebija samaksāti nodokļi…

A. Krūze: — Tā ir viņu versija un, protams, nav taisnība. Patiesībā es aizdevu naudu saviem biznesa partneriem uz dažām dienām, tad atkal saņēmu to atpakaļ un atkal aizdevu. Tāda ir biznesmeņu dzīve — šodien tu palīdzi man, rīt es tev. Bet viņi visus šos aizdevumus saskaitīja kā manus ienākumus, un tad sākās! Es pēkšņi kļuvu par lielāko nodokļu nemaksātāju privātpersonu. Par to, ka lieta tiek apzināti vilkta un stiepta, liecina arī fakts, ka finanšu policija mani sniegt jebkādus paskaidrojumus pēdējoreiz ir aicinājusi tikai pērnā gada rudenī.

— No sarunām pagastā zinu, ka jums aug mazs bērns, ir ģimene. No otras puses, pēc aprīkotā kabineta un remonta redzu, ka nedzīvojat slikti. Ar ko šobrīd pelnāt iztiku?

— Strādāju pie tehniskajiem projektiem, man par to, protams, maksā neoficiāli. Savu biznesu es šobrīd saprotamu iemeslu dēļ nevaru sākt.

— Tagad izsolē gatavojas pārdot arī jūsu vasarnīcu. Kādēļ nepārdevāt to pats, pirms ķērās klāt tiesu izpildītāji? Laikam jau tādēļ, ka tā ieķīlāta bankā.

— Vasarnīca atrodas ezera krastā, bet man pat pāris dienas šādā vientulībā nav pieņemamas. Turklāt es nedomāju, ka lieta ar šiem nodokļu parādiem aizies tik tālu.

— Kādu jūs redzat savu tālāko nodokļu parāda likteni? Vai jums pašam gribētos, ka arī vecumdienās aiz jums sekotu tiesu izpildītāji?

(Smejas.) — Es ceru, ka līdz tam nenonāks. Šogad paiet trīs gadi, un, manuprāt, šis nodokļu parāds finanšu ministram būtu jānoraksta kā bezcerīgs. Tā taču viņi rīkojas līdzīgos gadījumos.

— Bet no otras puses — valsts taču nav arī nekāda labdarības iestāde. Kādēļ tai tā būtu jādara?

— Vienkārši tādēļ, ka atgūt no manis viņi neko nevar un nevarēs!

***

Likuma par nodokļiem un nodevām 25. pantā teikts, ka valsts nodokļu nodevu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, kuru piedzīšana jāveic nodokļu administrācijai, bet kuras ar tiesas lēmumu atzītās maksātāja maksātnespējas vai tā neatrašanās dēļ nav iespējams piedzīt un kuru dzēšanas kārtība nav paredzēta, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma dzēš finanšu ministrs.

Kā man paskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā, šobrīd Krūzes kunga lietā šāda pretimnākšana neesot paredzēta, lai kā uz to cerētu pats A. Krūzes kungs.