Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8923077t1he229.jpg)
Tautas partija Saeimas vēlēšanās startēs bez Kristiānas Lībanes-Šķēles, kas pieņēmusi galīgo lēmumu nekandidēt uz 9. Saeimu. Vēl gada sākumā TP arī pieļāva, ka partijā varētu notikt diskusija par varbūtējo TP priekšsēža maiņu, lai vēlēšanās startētu premjera Aigara Kalvīša kā līdera vadībā.
«Tā dēvētajai Jūrmalgeitai arī ir nozīme manā lēmumā, bet to noteica daudz plašāks apsvērumu kopums. Kopējā politiskā vide neiedvesmo atgriezties, šis nav mans laiks politikā,» trešdien «Dienai» sacīja Lībane-Šķēle. Vēl pirms pāris mēnešiem noskaņojums TP liecināja, ka viņa varētu būt viena no saraksta līderēm, turklāt agrākā Saeimas deputāte pati atgriešanos politikā uzskatīja par apsveramu iespēju. Vēl gada sākumā TP arī pieļāva, ka partijā varētu notikt diskusija par varbūtējo TP priekšsēža maiņu kongresā maija beigās, lai vēlēšanās startētu premjera Aigara Kalvīša kā līdera vadībā.
Premjers Kalvītis varētu būt TP kandidātu saraksta pirmais numurs, taču maijā TP kongress nenotiks — to rīkos tradicionālajā laikā pēc vēlēšanām vēlā rudenī, kad arī beigsies Ata Slaktera pilnvaras TP priekšsēdētāja amatā. Otrdien TP birojā būs nelielas svinības par godu partijas astoņu gadu jubilejai, un vasaras vidū notiks TP konference, kurā apstiprinās arī programmu. Sākotnēji tā tapa bijušā priekšsēža Andra Šķēles vadībā, bet pēc Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā fiksēto sarunu nonākšanas atklātībā, kurās figurē arī Šķēle, partija politisko vadību programmas sagatavošanā uzticējusi ārlietu ministram Artim Pabrikam. Var secināt, ka tā dēvētā Jūrmalgeita ietekmēja gan Lībanes-Šķēles lēmumu, gan TP atteikšanos no priekšsēža maiņas, jo tagad premjeram ir jāvada mazākuma valdība bez «Jaunā laika» un Slakteris ir atgriezies valdībā aizsardzības ministra amatā.
«Visa mūsu līderu komanda tagad ir valdībā, un pieļautā diskusija par izmaiņām partijas vadībā nav aktuāla. Situācija ir mainījusies, un tādas pārmaiņas būtu mākslīgas,» sacīja TP vēlēšanu kampaņas vadītājs Vents Armands Krauklis. Viņā vēl bija jūtama cerībiņa pārliecināt Lībani-Šķēli kā «vienu no izcilākajām politiķēm» startēt vēlēšanās. Taču Krauklis arī saprotot, ka «šajā politiskajā gaisotnē, kad populisms sit augstu vilni, Kristiāna kā citas politikas piekritēja nevēlas bojāt sev dzīvi». Vairāki politiķi to uztver kā viņas solidarizēšanos ar dzīvesbiedru Šķēli, kura loma partijā mazināta.
Lībane-Šķēle uzsver, ka lēmums ir pieņemts, ilgāku laiku sekojot līdzi politiskajiem procesiem, lai saprastu, cik prieka un gandarījuma darbs politikā varētu dot. «Secināju, ka šobrīd politikā ir maz konstruktīvisma, miera un saprāta, tāpēc es palieku tur, kur esmu, bet ļoti ceru uz labu TP rezultātu vēlēšanās, lai varētu izveidot labu un saskanīgu labējo valdību,» sacīja Lībane-Šķēle.
Uz jautājumu, vai izšķiršanos ietekmēja ar Jūrmalgeitu saistītie procesi, Lībane-Šķēle atbildēja: «Jūrmalgeita ir daļa no tā, ko vērtēju, taču ne tikai kontekstā ar to, ka tajā tika piesaukts uzvārds, kas ir arī manējais. Andris Šķēle pats spēj izvērtēt pieļautās kļūdas un pats sevi aizstāvēt. Es solidarizējos ar viņu tik tālu, cik ticu, ka viņš nav piedalījies kukuļošanā, bet tikai ievācis ziņas ne pārāk smalkā veidā.»
Taču šī solidarizēšanās neesot saistīta ar Lībanes-Šķēles pieņemto lēmumu, līdz kuram viņa nonākusi, notikušo vērtējot daudz plašāk — informācijas noplūdināšanu, žurnālistu metodes, amatpersonu rīcību un izteikumus, kā arī to, «kādu vispārējo nospiedumu uz sabiedrību atstāja šo notikumu interpretācija». Ja nebūtu Jūrmalgeitas, Latvijas politika tagad būtu citāda, atzina Lībane-Šķēle, pieļaujot, ka tad varbūt viņa arī kandidētu vēlēšanās. Taču politiķe vairākkārt uzsvēra, ka šo lēmumu nekādi nenoteiktu dzīvesbiedrs.