Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/13/8924918t1hc507.jpg)
Cilvēki arvien vairāk atvēl laiku tādai nodarbei kā ceļošana. Visai aktuāls jautājums pirms došanās uz iecerēto valsti ir nodrošināšanās pret dažādiem nelaimes gadījumiem ceļojuma laikā, jo sazin kas var atgadīties svešā zemē starp svešiem ļaudīm...
Laikus nepadomājot par iespējamiem šķēršļiem ceļojuma laikā, var nākties šķirties no lielām naudas summām. Tas var sabojāt visas atlikušās brīvdienas, likt arvien biežāk atvērties maciņam un ceļojuma beigās sajust, cik gan viegls tas kļuvis...
Justies droši vai ne — tikai katra paša ziņā...
Dodoties uz kādu citu valsti, jāpārdomā, kādi šķēršļi var nostāties starp jums un iecerēto galamērķi, piemēram, iespējamā ceļasomas noklīšana. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2005. gadā robežšķērsojumu skaits bija 2894 reižu, tas ir par 338 reizēm vairāk nekā 2004. gadā. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas brauc uz citām valstīm atpūsties. Ja salīdzinām situāciju pirms 10 gadiem, proti, 1996. gadā, kad tikai 6% Latvijas iedzīvotāju devās atpūsties uz ārzemēm, tad 2005. gadā to skaits pieaudzis līdz pat 22%, un tas ir gandrīz četras reizes vairāk.
Cilvēki, kuri kāda ceļojuma laikā guvuši negatīvu pieredzi saistībā ar nepatīkamiem gadījumiem vai veselības problēmām, atzīst, ka nekad vairs neizbrauc no valsts, nenokārtojot tādu svarīgu jautājumu kā ceļojuma apdrošināšanu. Apdrošināšanas kompānijas aktīvi piedāvā dažādus pakalpojumus, atliek tikai iepazīties ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas noteikumiem un izvērtēt labāko piedāvājumu. Ieteikums neatstāt šo darbu uz pēdējo brīdi, jo steigā izvēlēta ceļojuma apdrošināšana var neatbilst jūsu vēlmēm.
Apdrošināšanas kompānijas atzīst, ka visai bieži saskaras ar problēmu, ka Latvijas iedzīvotāji ceļojuma laikā kļūst par kādu nelaimes gadījumu upuriem. Vēl nesen plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā nokļuva gadījums, kad apdrošināšanas kompānijai «ERGO» bija jāizmaksā atlīdzība 18 000 eiro apmērā kādai Latvijas iedzīvotājai, kura nedēļu ārstējas ASV klīnikā no žultsakmeņu slimības un akūtas lēkmes. Kā atzīst AAS «ERGO Latvija» sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Zaule, tik liela atlīdzība nav tikusi izmaksāta nevienam. «Šis gadījums ir viens no spilgtākajiem mūsu kompānijas vēsturē, kad sedzām ārstēšanās izdevumus tik lielā apmērā. Tomēr lielāku un mazāku mūsu klientu ārstniecības izdevumu segšana jau kļuvusi par ikdienas praksi. Aizvien vairāk cilvēku sāk apjaust, ka var rasties dažādas veselības problēmas, un, tā kā rietumvalstīs medicīnas pakalpojumi ir ļoti dārgi, viņi iegādājas veselības apdrošināšanu,» skaidro Inese Zaule.
Polise kā garantijas vēstule
Galvenais dokuments apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai ir apdrošināšanas polise. Lai pēc nelaimes gadījuma nesaskartos ar tādu problēmu kā apdrošināšanas atlīdzības atteikumu, rūpīgi iesakām izlasīt ar kādiem nosacījumiem atlīdzība varētu tikt izmaksāta. Polisēm, tāpat kā citiem juridiskiem dokumentiem, ir zināmi standarti un ierobežojumi.
Apdrošināšanas kompānijas piedāvā dažādus ceļojuma apdrošināšanas veidus, piemēram, «ERGO» saviem klientiem piedāvā deviņus apdrošināšanas aizsardzības/atlīdzības izmaksu gadījumu veidus, kuriem katram ir savi nosacījumi, kādos gadījumos atlīdzība tiešām pienākas. Savukārt «Baltijas apdrošināšanas nams» piedāvā sešus ceļojuma apdrošināšanas veidus, kas iekļauj arī bagāžas apdrošināšanu, ja bagāža nozūd, sabojājas vai aizkavējas. «Seesam» pat piedāvā atsevišķu ceļojumu apdrošināšanu slēpotājiem un snovbordistiem. Daudzi ceļojumu apdrošināšanu izvēlas savas drošības labad, jo kuram gan nav nācies saskarties ar Mērfija likumu...
Nonācis nelaimē? Ko darīt?
Ja tomēr ar jums notikusi kāda nelaime un vajadzīga medicīniskā palīdzība, pirmām kārtām vēlreiz pārlasiet iegādātās polises nosacījumus atlīdzības saņemšanai un pārliecinieties, ka šis gadījums ir iekļauts nosacījumos. Jāsaka, ka tie ir stingri reglamentēti un neparedz nekādu ekstru izmantošanu. Lielākoties polises paredz atlīdzību tikai akūtos gadījumos. Kad esat pārliecinājies, ka šis gadījums ir viens no polisē minētajiem, sazinieties ar savu apdrošināšanas kompānijas kontaktpersonu, kuras numuru parasti var atrast polisē, un informējiet par situāciju, lai apdrošinātājs varētu nokārtot visus vajadzīgos dokumentus par pakalpojumu apmaksu. Ir iespējami gadījumi, kad valstī, kurā esat nokļuvis nelaimē, konkrētajai apdrošināšanas kompānijai nav ārstniecības iestādes, ar kuru noslēgts līgums. Tādā gadījumā varat griezties jebkurā citā slimnīcā un informēt par to savu apdrošinātāju.
Nekad nav par ļaunu nodrošināties arī pret citiem papildriskiem, jo bagāžas aizkavēšanās vai pat nozušana var radīt nepatīkamas izjūtas un izbojāt visu atlikušo ceļojuma laiku. Šajā gadījumā apdrošinātājs sedz ar šo problēmu saistītās izmaksas un nodrošina savu klientu ar nepieciešamo inventāru.
Vai tas ir izdevīgi? Sarēķini pats!
Katrai valstij ir savi apdrošināšanas noteikumi, pēc kuriem viņi izvērtē konkrēto gadījumu. Tie noteikumi, kas darbojas vienā valstī, citā varbūt nedarbojas. Pirms došanās uz iecerēto valsti, iesakām iepazīties ar attiecīgās valsts medicīniskajiem izdevumiem. Pašlaik lielākajām apdrošināšanas kompānijām ir tarifu kalkulatori, pēc kuriem ikviens interesents var izrēķināt, kāda ceļojuma apdrošināšanas programma viņam ir visatbilstošākā un visizdevīgākā. Piemēram, minimālais segums, ko piedāvā «ERGO» vecuma grupā no 1 līdz 26 gadiem septiņu dienu ceļojumam ar ilgtermiņa polisi trim mēnešiem par medicīniskajiem pakalpojumiem ir 60 000 eiro, bet optimālākais segums — par 100 000 eiro. Iepazīstoties ar «Baltijas apdrošināšanas nama» piedāvātajiem ceļojuma tarifiem, secinām, ka Eiropā tie var svārstīties no 0,50 ASV dolāriem dienā par apdrošināšanas summu 70 000 dolāru līdz 2,70 dolāriem dienā par «Zelta programmu», kurā bez pamata programmas ietilpst arī citi papildrisku nodrošinājumi.
Ja esat iecerējis doties uz ASV, Kanādu vai Austrāliju, jārēķinās ar lielākiem apdrošināšanas prēmijas izdevumiem, jo, medicīniskie izdevumi šajās valstīs ir nesalīdzināmi dārgāki nekā Eiropā. «Pavisam nesen sedzām izdevumus cilvēkam, kuram ASV radās slikta pašsajūta. Vizīte pie ārsta, kas ES izmaksātu aptuveni 35 eiro, viņam izmaksāja 200 ASV dolārus,» stāsta «Baltijas apdrošināšanas nama» personu apdrošināšanas risku parakstītāja Izolde Glavāne, piebilstot: «Gandarījums ir tajos brīžos, kad klienti nāk un saka: paldies, es nezinu, ko būtu darījis, ja man nebūtu šīs apdrošināšanas.»
Apdrošināšanas kompānijas var izvirzīt nosacījumus, kad palielināt apdrošināšanas tarifus, piemēram, dodoties aktīvi atpūsties, sportot vai veikt fizisku darbu. Ir kompānijas, kuras var apmaksāt radušos zaudējumus tikai pēc atgriešanās Latvijā, tādā gadījumā ir jāsaglabā čeki.
Seko līdzi savai ārstēšanai un uzmanies no krāpnieciskām darbībām!
Kā liecina Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tendence ceļot turpina pieaugt, un, domājams, arī šogad ceļotāju skaits nesaruks. CSP robežu šķērsojošo personu pētījuma rezultāti kopumā par 2005. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi — joprojām vairākums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (30%), tad seko Igaunija (20%), Krievija (14%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 74% ceļotāju, bet uz NVS valstīm — 22%.
Apdrošināšanas kompānijas atzīst, ka dažās zemēs klientiem vajadzējis saskarties ar šo valstu (Āfrikas, Andoras, Ēģiptes, Turcijas u. c.) iedzīvotāju neuzticību pret apdrošinātāju garantijas vēstulēm. Kompānijas sastapušās ar krāpnieciskiem gadījumiem, kad attiecīgās valsts ārstniecības iestādes mēģina fiktīvi palielināt medicīniskos izdevumus un uz šā rēķina nopelnīt, bet situācija pamazām uzlabojas.
Stāsta «Baltijas apdrošināšanas nama» Pārdošanas departamenta direktors Andris Čuksts: «Pēc mūsu pieredzes, Turcijā situācija sāk normalizēties, savukārt Ēģiptē šādi gadījumi joprojām notiek. Kādam mūsu klientam privātajā klīnikā Ēģiptē tika sniegta ķirurģiska palīdzība. Lai arī apdrošināšanas polise tika ignorēta un klients izdevumus apmaksāja no savas kabatas, atgriežoties Latvijā, klients vērsās pie mums, un mēs, saprotot situāciju, izdevumus sedzām.»
Tā kā negodīgos gadījumus apdrošināšanas kompānijas lielākoties atklāj, daudzas valstis, kurās ir šāda prakse, sāk atradināties no šā netikuma, jo zina, ka apdrošinātājs noteikti pārbaudīs konkrēto gadījumu un pārliecināsies, vai izmaksas ir pamatotas. Apdrošinātāji atsevišķos gadījumos var ieteikt izvēlēties kādu citu ārstniecības iestādi, tādējādi pasargājot savu klientu no nekvalitatīvas aprūpes.