«RB» redakcija regulāri saņem vēstules, kurās cilvēki pauž aizdomas, ka potēm varētu būt nelabvēlīgas blaknes. Šīs vēstules komentē vakcinācijas speciālisti no Valsts veselības aģentūras, Infektoloģijas centra un Valsts zāļu aģentūras.
Vai potēties ir kaitīgi?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«No Vīnes universitātes Pediatrijas un jaunieša vecuma slimību katedras darbinieka Volfganga Maurera referāta uzzināju par vielām, kas ietilpst ērču encefalīta vakcīnā, proti, ka Kreicfelda – Jakoba slimību (tautas valodā - govju trakumsērgas) saturošais CSA (cilvēka seruma albumīns) ir atrodams vienā no ērču encefalīta vakcīnām - «Baxter Vaccines». Trakumsērga pazīstama kā viena no neprognozējamākajām slimībām pasaulē, un aizsardzības pret to praktiski nav. Ja trakumsērgas infekcijas slimības ierosinātājs vīruss iekļūst cilvēka smadzenēs un netiek laikus saņemtas vakcīnas pret trakumsērgu, cilvēks mirst mokošā nāvē. Eiropā 2002. gadā tika atklāts jauns šīs slimības paveids, tātad trakumsērga vēl joprojām attīstās un nākotnē prognozējami jauni paveidi. Mediķi jau tagad veido jaunus pretvīrusu preparātus, bet, kad ir atklāti jauni paņēmieni, kā cīnīties pret slimībām, slimība progresē un veido variācijas. Tas, ka kombinācija - putnu gripa un govju trakumsērga - varētu tikt savienota, izraisa pamatotu satraukumu. Nodoms vakcinēties pret ērču encefalītu kļūst par reālu draudu, ja zina par šausminošajām sekām, ko šī slimība var izraisīt - ķermeņa paralīzi, maņu orgānu traucējumus u.c. Eiropā atzītas un lietotas ir tikai divas vakcīnas pret ērču encefalītu - Vācijā ražotās un Austrijā ražotās. Visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir obligātas kopējas Eiropas farmaceitiskās prasības.»
Vēstuli komentē Sabiedrības veselības aģentūras sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule:
«Sajauktas trīs atšķirīgās slimības – prionu (infekciozo molekulu) izraisītā Kreicfelda - Jakoba slimība, vīrusa (Lyssavirus) izraisītā trakumsērga un cita vīrusa (Othomyxovirus) izraisītā putnu gripa, un tam visam vēl klāt pielikta informācija par ērču encefalīta vakcīnu.
Pirmās divas slimības sajauktas sakarā ar līdzību slimību nosaukumos, proti, starp oficiālo vienas slimības nosaukumu «trakumsērga» un žargonā lietojamo otrās slimības nosaukumu «govju trakumsērga». Izņemot nosaukumu līdzību, starp divām slimībām nav nekā kopīga. Putnu gripas pieskaitīšanai pie šīm slimībām nav izskaidrojuma. Nesen pierādīts, ka prionu infekcija - jaunais Kreicfelda - Jakoba slimības variants - var tikt izplatīts ar asins pārliešanu. Lielbritānijā reģistrēti četri inficēšanās gadījumi šādā veidā. Ir zināms, ka prioni iztur augstu temperatūru un līdz ar to parastas sterilizācijas metodes pret tiem nav iedarbīgas. Domāju, ka Austrijas pētnieka viedoklis (spriežot pēc publikācijas) ir saistīts ar minēto, proti, cilvēku albumīns teorētiski var saturēt prionus, ja donors bija infekciozs. Inficēšanās gadījumi pēc vakcinācijas nav reģistrēti.
Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča, izvērtējot lasītājas vēstuli, secina, ka paustā informācija neatbilst patiesībai, un nosauc to par no dažādiem informācijas avotiem gūtu datu tendenciozu kompilējumu. Rakstā paustā informācija neatspoguļo šā brīža uz izpētes datiem balstītus atzinumus par vakcīnu un citām zālēm, kas satur cilvēku izcelsmes albumīnu. Minētā ražotājsabiedrības «Baxter AG» vakcīna Eiropas Savienībā ir reģistrēta savstarpējās atzīšanas procedūrā un tiek izplatīta visās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Grieķiju), kā arī Norvēģijā un Islandē. Tas nozīmē, ka šai procedūrā reģistrējamo zāļu drošumu un efektivitāti, pamatojoties uz pierādītiem datiem, vienlaikus analizē un vērtē vairākas ES valstis. Zāļu uzraudzība turpinās arī to lietošanas laikā. Ražotājsabiedrības, to vidū arī «Baxter AG», regulāri iesniedz zāļu aģentūrās drošības ziņojumus, kuros apkopotas visas pēcreģistrācijas posmā novērotās blaknes. Ražotājsabiedrība «Baxter AG» nav iesniegusi nevienu blakņu ziņojumu, kurā minētās vakcīnas lietošanu varētu saistīt ar Jakoba-Kreicfelda slimības gadījumu. Jāpiebilst, ka minētajā vakcīnā cilvēka izcelsmes albumīns par stabilizatoru tiek izmantots niecīgā daudzumā. Vakcīna pret ērču encefalītu nav vienīgās zāles, kurās par stabilizatoru kalpo cilvēka izcelsmes albumīns. Pasaulē plaši tiek lietotas arī citas zāles, kas satur cilvēka izcelsmes albumīnu nevis kā stabilizatoru, bet daudz lielākā koncentrācijā. Tomēr, kopš pasaulē attīstījusies zāļu lietošanas drošības jeb farmakovigilances sistēma (1986. gads), nav konstatēts neviens gadījums, kad cilvēku izcelsmes albumīnu saturošu zāļu lietošana izraisītu Jakoba - Kreicfelda slimību.
Šobrīd nav uz pierādījumiem balstītu datu, kas varētu apliecināt cilvēka izcelsmes albumīna spēju pārnest Jakoba - Kreicfelda slimību, tāpēc risks saslimt pēc vakcīnas saņemšanas vai citu cilvēka albumīnu saturošu zāļu lietošanas ir tikai hipotētisks pieņēmums. Teorētiski iespējama riska dēļ iesaistītās kompetentās iestādes sadarbībā ar zāļu ražotājiem organizē mērķtiecīgu izpēti un seko jaunākajām zinātnes atziņām. Turklāt Eiropas Savienībā spēkā esošie farmakovigilances principi nosaka, ka zāļu lietošanas drošība tiek vērtēta, ne tikai zāles reģistrējot, bet arī visā to lietošanas laikā. Iegūstot jaunus, pamatotus datus par konkrētu vielu vai medikamentu, vēlreiz vērtē to lietošanas ieguvuma / riska attiecību. Tikai gadījumos, kad šī attiecība ir pozitīva jeb labvēlīga, zāles var tikt apstiprinātas reģistrācijai un lietošanai. Nav pamata apšaubīt, ka Eiropas Savienībā savstarpējās atzīšanas procedūrā reģistrētiem medikamentiem netiktu piemēroti augstāk minētie principi.
«Mani jau vairākus mēnešus nodarbina jautājums – vai vakcīnās esošās vielas ir kaitīgas un noārda imunitāti. Par to lasīju kādā žurnālā. Man ir ģimene, vīrs un 3 meitas. Pirms diviem gadiem pēc manas iniciatīvas visi kopīgi nolēmām, ka jādodas vakcinēties. Tagad mani moka sirdsapziņas pārmetumi. Mēs dzīvojam blakus parkam un izvedam suni tur pastaigā, līdz ar to viņš var atnest no parka ērces. Ģimenes ārste gan mierina, ka nekas slikts gan nevar notikt, bet es vairs neticu. Kā tad varēja kaut kas tāds parādīties žurnālā? Vēl nesen dzirdēju, ka vienā vakcīnā esot viela, kurā ir arī trakumsērga. Nezinu, ko man tagad darīt?»
Latvijas Infektoloģijas centra ārste, medicīnas zinātņu doktore Ilze Vingre saka, ka vakcīnas nepiesārņo organismu ar kaitīgām vielām un nemazina imunitāti pret citām slimībām, tās nenoārda arī imūnsistēmu. Nav arī tādas vakcīnas, ar kuru vakcinējoties varētu saslimt ar trakumsērgu vai Laimas slimību. Ar Laimas slimību var saslimt tikai pēc ērces piesūkšanās, ja šī ērce ir inficējusies ar slimības izraisītāju baktēriju. Lasītājai nav pamata sev pārmest, ka ir sapotējusies visa ģimene. Ja dzīves vietas tuvumā ir saskarsmes iespēja ar ērcēm, vienīgā profilakse pret ērču encefalītu ir vakcinācija. Patlaban ir sākusies ērču aktivitātes sezona, tāpēc ārsti iesaka vakcinēties visai ģimenei, lai pasargātos no šīs ļoti smagās slimības. Vakcīnas ir drošas un kvalitatīvas. Vakcinēties un iegūt nepieciešamo informāciju var jebkurā vakcinācijas kabinetā vai arī Latvijas Infektoloģijas centrā.
Fakti
Saslimšanas gadījumi/Mirstība ar ērču encefalītu
1994. gads 1366/12
1998. gads 1029/10
2000. gads 554/4
2003. gads 365/3
2005. gads 142/1
Uzziņas avots: SVA informācija