Alerģija... pret zelta zivtiņu?

Jauno cilvēku problēma

Ar alerģijām parasti sirgst gados jaunāki cilvēki. Daudziem zināma alerģija pret kādu no mājas mīluļiem - kaķiem vai suņiem. Tā var sākt izpausties pirmsskolas vecuma bērniem apmēram divu trīs gadu vecumā, ļoti retos gadījumos - zīdaiņiem. Parasti, cilvēkam kļūstot vecākam, alerģijas izpausmes mazinās vai pavisam izzūd. Tomēr ir gadījumi, kad slimība var būt ilgstoša vai parādītoes tikai pieaugušā vecumā.

Alerģiju var radīt dzīvnieka spalvas, nolobījusies āda, kā arī siekalu un urīna daļiņas. Biežākie alerģijas izraisītāji: kaķi, suņi, zirgi, kanārijputniņi, papagaiļi, vistas, pīles, kāmīši, jūras cūciņas, truši, zivis.

Dažādu dzīvnieku izraisītās alerģijas izpausmes ir vienādas:

• iesnas, šķaudīšana, deguna tecēsana
• klepus
• apgrūtināta elpošana
• acu asarošana, niezēšana
• nātrene, tūska
• ādas nieze
• dermatīts

Iedarbības mehānismi

Alergēni iedarbojas caur ādu un gļotādām. Piemēram, ja suns nolaiza cilvēka roku, alergēns iedarbojas caur ādu. Konkrētajā vietā var parādīties nātrene - sarkani, niezoši izsitumi ar pacēlumu, kas ātri pazūd. Elpojot alergēns iedarbojas caur deguna gļotādu. Sekas - var sākties iesnas. Alerģiskās daļiņas var nonākt uz acu gļotādas, izraisot niezi un asarošanu.

Katram nepatīkamās izpausmes var būt izteiktas vairāk un mazāk. Vienam alerģiskās izpausmes parādīsies tikai pēc ilgstoša un cieša kontakta ar mājdzīvnieka, citam pietiks ar to, ka sabiedriskajā transporta blakus apsēdīsies kāds, kuram mājās ir kaķis (protams, gadījumā, ja alerģijas izraisītājs ir kaķis).

Veikti pētījumi, kuros piedādīts, ka dzīvnieka alergēnu daļiņas (spalvas, nolobījusies āda, siekalu un urīna daļiņas) atrodamasne vien viņa mājvietā, bet arī darba vietā, kur strādā viņa saimnieks. Līdz ar to gandrīz jebkurā skolā, veikalā un birojā, ņemot putekļu paraugus, iespējams atrast kādu no šīm alergēna daļiņām, jo cilvēks tās ar apaviem un apģērbu nēsā sev līdzi.

Maldīgs ir uzskats, ka alerģiju neizraisa tā sauktie bespalvu šķirņu kaķi un suņi. Tie gan ir mazāk alergēni nekā viņu spalvainie sugas brāļi, taču jāatceras, ka nav dzīvnieka, kurš nevar izraisīt alerģiju. Tomēr novērots, ka cilvēkam alergiju var izraisīt arī tikai vienas šķirnes dzīvnieks, piemēram, Angoras kaķis, bet visu citu kaķu klātbūtne nerada problēmas.

Reti, bet vētraini

Ļoti reti sastopama ir alerģija pret zivīm. Salīdzinot ar citām alerģijām, šī noris īpaši smagi. Sevišķi jutīgiem cilvēkiem nepatīkamos simptomus var izraisīt pat akvārija ūdens, ja tas nokļūst uz ādas. Tādos gadījumos vērojams kontaktdermatīts, nātrene un pietūkums. Šķaudīšana, iesnas, klepus, elpas trūkums un acu asarošana var parādīties, ieejot zivju paviljonā vai gadījumā, ja pa ventilācijas šahtu no kaimiņu virtuves dzīvoklī ieplūst zivju aromāts.

Alergēna noteikšana

Bieži cilvēks pats diezgan precīzi var noteikt, vai radusies alerģija pret kādu no mājas mīluļiem. Ja, kādu laiku padzīvojot vidē, kurā nav mājdzīvnieku, iesnas, klepus un citas pazīmes samazinās vai pazūd pavisam, bet, atgriežoties ierastajā vidē, atkal atjaunojas, var uzskatīt, ka alerģijas izraisītājs ir kāds no mājdzīvniekiem.

Pulmonologi atzīst, ka alerģijai pret dzīvniekiem ir nedaudz sezonāls raksturs - simptomi vairāk izpaužas rudens un zimas periodā, kad telpas tiek mazāk vēdinātas. Ja logi un durvis ir ciet, telpā pieaug alergēnu koncentrācija. Savukārt pavasarī un vasara, kad gaisa cirkulācija ir labaka, simptomi izzūd.

Lai atklātu alerģijas cēloni, iespējams veikt trīs veidu testēšanu:

• slimības miera periodā uz cilvēka ādas uzpilina aizdomās turamo alergēnu un caur to izdara 1 mm dziļu dūrienu ar speciālu adatu;
• neatkarīgi no tā, vai tiek lietoti antihistamīnu preparāti, iespējams ņemt asins analīzes, kurās nosaka nevajadzīgās antivielas;
• uz cilvēka muguras līmēspeciālus plāksterus ar aizdomās turamā dzīvnieka alergēnu. Tos tur 48 stundas, kuru laikā novēro tā sauktās aizkavētas reakcijas.

Ko darīt?

Galvenais ieteikums cilvēkiem, kuriem ir dzīvnieku izraisīta alerģija - novērst kontaktu ar alergēnu. Tas nozīmē, ka mīļais mājdzīvnieks ir kādam jāatdāvina. Nereti šādās situācijās ģimenēs ir lielas bēdas, turklāt, ja brālim ir alerģija, bet māsai nav, tad māsa bieži vien grib atdāvināt brāli, nevis mīļo suni vai kaķi.

Kā ātrās palīdžības medikamentus var izmantot antihistamīna līdzekļus, kas ir gan iekšķīgi lietojami, gan aerosolu un pilināmā veidā. Piemēram, ja iet ciemos pie kāda, kam ir alerģiju izraisošs dzīvnieks, profilaksei vēlams lietot kādu no šiem līdzekļiem. Ilgstoši lietojot antihistamīna preparātus un neapmeklējot ārstu, galvenais risks ir slimības pāriešana smagā formā. Piemēram, iesnas var pāriet bronhiālajā astmā.

Labākais risinājums alerģijas gadījumā ir ārsta konsultācija, kurš atkarībā no slimības simptomiem iesaka nepieciešamo terapiju. Turklāt, ja alerģijai pievienojusies infekcija, nepieciešama citāda ārstēšana nekāgadījumā, kad ir tikai klepus un iesnas.

Fermu teorija

Pasaulē ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no alerģijām, tajā skaitā - no alerģijas pret dzīvniekiem. Turklāt šāda tendence iet roku rokā ar arvien pieaugošo iedzīvotāju skaita pārcelšanos no laukiem uz pilsētam. Pastāv fermu teorija, kas skaidro - ja bērns agrīnā vecumā nonāk vidē, kur ir dzīvnieki - suņi, kaķi, cūkas, vistas, aitas, alerģijas iespējamība turpmākās dzīves laikā ir krietni mazāka, nekā bērnam, kurš audzis sterilā vidē pilsētas dzīvoklī. Laukos cilvēka organisms uzreiz nonāk kontaktā ar daudz dažādām lietām, līdz ar to viņa imūnsistēma sāk pareizi darboties - cīnīties ar mikrobiem. Ja imūnsistēmai nav slodzes, tā sāk veidot alerģiju uz apkārt esošām vielām, piemēram, kaķa spalvām.