Jāiet gultā pamīlēties (1)

Pipariņš būs Paprika

Pirmā bija Greisa, viņai tūlīt jau trīs gadiņi. Kad Valdis un viņa draudzene Laura nolēma iegādāties kaķi, abi zināja, ka grib britu īsspalvaino. Tādu, kā kolēģim aktierim Intaram Rešetinam. Taču viņi ieraudzīja avīzē sludinājumu: dāvina britu īsspalvaino bruņrupuča krāsas kaķi. "Protams, nedāvināja – bija jāsamaksā trīsdesmit latu... Bet mēs jau nenožēlojam, dikti mīļš ir tas zvērs," noglāstot pūkaino radījumu, saka Valdis Liepiņš un stāsta, ka viņu Greisa gan ir "bišķiņ brāķītis" – šīs šķirnes kaķiem spalva nekur nedrīkst būt baltā krāsā, bet viņai pavēderē ir drusciņ balta spalviņa. "Bet nu baigi jau interesanta viņa ir..." piebilst režisors.

Kad Greisai sākās meklēšanās laiks, Valdis un Laura izdomāja, ka vienreiz jāļauj kaķenītei piedzemdēt un tikai tad jāved pie vetārsta sterilizēt. "Aizvedām pie Intara Džūdiņa, un pēc mēneša jau pieci gabali bija klāt – četri puikas un meitenīte."

Kamēr kaķēni vēl bija pavisam mazi, katram bija kāda iesauka – viņiem netika doti vārdi, lai jaunie saimnieki vēlāk paši dod. Mazo melno kaķēnu, kura tagad ir Lauras mīlule Beta, viņi sākotnēji iesauca par Pipariņu. "Kad vedām mazos pie vetārsta pārbaudīt dzimumu, dakteris smaidīja: nu Pipariņš laikam būs Paprika... Bet nosaucām par Betiņu – jo viņa guļot galvu sagriež kaut kā savādi, kā Betmens."

Pārējie četri kaķēni izdalīti draugiem: divi ir pie režisora kolēģes Helēnas Vasiļevskas, saukti par Guči un Eindželu. Viens dzīvo pie kādas dakteres privātmājā Murjāņos un tiek saukts lepnā vārdā par Česteru, un vēl viens ir Lauras brāļa draugam.

Divatā jautrāk

Par otru kaķi Valdis un Laura izšķīrās tādēļ, lai Greisai būtu jautrāk. "Kad Betiņa bija maza, viņa neklupa mums kājās, bet abi dauzījās savā starpā. Protams, divatā viņiem ir interesantāk. Visu dienu taču neviena nav mājās. Tāpēc jau arī suni turēt nevaram – viņš jāved ārā, viņš skumst bez saimnieka. Kaķis kaut kā vieglāk to pārdzīvo, un divatā viņiem nav tik garlaicīgi," domā Valdis Liepiņš.

Kad vasarā viņi brauc uz laukiem, Greisa un Beta tiek ņemtas līdzi. "Betiņa gan ir īsts mājas kaķis – viņai labāk patīk istabā, retu reizi uz īsu brīdi iziet ārā. Greisiņa gan visur staigā līdzi, kā sunītis."

Mazie zvēru pienākumi

Abas Valda Liepiņa kaķenes veikala barību neēd – viņām tiek pirkta speciālā barība, ko pārdod tikai veterinārajās klīnikās. "Greisa ļoti maz dzer, viņa tikpat kā negrib ūdeni, tāpēc viņai pērkam arī konservus, jo tur klāt ir 80 procenti ūdens. Bet vispār jau reizēm ir tā: atveram ledusskapi, un pašiem nav nekā ēdama – ir tikai astoņi kaķu konservi... Jā, nu tie mājās ir vienmēr – kaķiem ir jābūt paēdušiem, citādi nevar būt," smaida režisors. Viņš ģimenē ir atbildīgais par kaķu barības pirkšanu. "Tā kā konservi ir smagi, ielādēju tos mašīnā, ņemu uzreiz astoņus vai desmit – lai nav tik bieži uz veikalu jāskraida. Tāpat ar smiltīm – smagi jau tos maisus staipīt."

Savukārt Laura ir atbildīgā par kaķu barošanu – viņa pirmā ceļas un tad arī saliek abiem mīluļiem pilnus traukus. Taujāts, kurš tīra kaķiem kasti, Valdis Liepiņš saka: arī šajā jautājumā pienākumi sadalīti – viņš smiltis nes ārā, Laura kasti mazgā.

Valdis Liepiņš stāsta, ka abām kaķenēm garšo svaiga gaļa, aknas, arī cīsiņi. "Bet vispār jau cenšamies nedot citu barību," viņš piebilst un stāsta, ka Greisa pēc bērnu zīdīšanas krietni pieņēmās svarā, vienubrīd bijusi kā bumbieris. Pat vetārsts teica, ka jāpiesargās ar barošanu, ka tauku ir par daudz. Nu jau Greisa atkal nokritusies. Vienīgi šai karstajā laikā šausmīgi met spalvu. "Bieži jātīra paklājs, bet neko nevar darīt – zvēri ir mīļi, un viņu dēļ mēs to arī darām..." saka Valdis Liepiņš un stāsta, ka vasaras karstajās dienās kaķenes meklē caurvēju vai guļ vannasistabā uz flīzēm.

Bet vakarā, kad saimnieki pārnāk no darba, abām jāpilda, kā režisors saka, mazie zvēru pienākumi – viņām jāiet pie saimniekiem gultā pamīlēties. "Viņas to zina un reizēm jau to vienkārši piecieš – laikam jau saprot, ka kaut kas taču arī viņām mājās ir jādara..."

***

Greisa

- Britu īsspalvainā bruņrupuču krāsas kaķene

- Trīs gadus veca

- Kaprīza un neatkarīga – ja kaut kas nepatīk, aiziet uz otru istabu

- Ļoti patīk asistēt, kad kāds iet dušā – viņa sēž blakus uz poda un visu vēro. Duša bez viņas nevar notikt...

***

Beta

- Greisas un Intara Rešetina britu zilā īsspalvainā runča Džūdas meita

- Divus gadus veca

- Klēpja kaķītis – patīk, ka viņu ņurca un bužina vēderu

- Modinātāja – kad no rīta nozvana modinātājs, viņa iekāpj gultā un ar ķepiņām sit pa vaigiem: nu celies taču, celies, celies...

***

Karsts vai pārlieku trekns

Jautā Dailes teātra režisors un aktieris Valdis LIEPIŅŠ:

– Kaķene ļoti met spalvu, īpaši vasaras karstajā laikā. Vienubrīd ziemā devām vitamīnus, mazliet tā kā bija labāk, bet nu atkal. Varbūt ir kādi īpaši vitamīni, ko dot klāt pie barības, lai spalva tik traki nekrīt ārā?

Atbild veterinārārsts Dainis KUKAINIS:

– Pirmkārt, tas varētu būt pārāk treknas barības dēļ. Ja kaķis visu laiku ēd tikai vienu barību, būtu ieteicams to pamainīt. Protams, tā var būt no tās pašas sērijas, tikai varbūt drusciņ vieglāka. Veterinārajās aptiekās ir iegādājama tā saucamā diētiskā līnija – Light – dūšīgiem kaķiem. Ir arī speciāla barība jutīgiem kaķiem.

Otrkārt, ir vasara, un ļoti ilgi turas karstums. Ja kaķim nav aktīvs dzīvesveids, ja viņš ir salīdzinoši pasīvs, viņam nav kur likt enerģiju, ko viņš uzņem ar barību. Viņam vienkārši ir karsti, un viņš met nost savu kažoku. Cilvēki jau arī karstā laikā maksimāli izģērbjas. Līdzīgas problēmas kaķim varētu rasties arī apkures sezonas laikā. Taču arī šī problēma ir risināma – ir dažādas barības piedevas, ko varētu dot klāt pie ikdienas barības. Tās ir gan tabletēs, gan pulveros, un tās iegādājamas veterinārajās aptiekās. Protams, katrs gadījums ir individuāls, tāpēc vajadzētu konsultēties ar savu vetārstu – lai precīzi noteiktu, kur ir problēma.