Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8931328t1h856f.jpg)
Pa Latvijas Policijas akadēmijas logiem paveras brīnišķīgs skats uz Ķīšezeru, un pavasaros esot visgrūtāk piespiest studentus ieklausīties pasniedzēju sacītajā, jo domas aizklīstot ārpus šīm sienām. Arī dibināta Policijas akadēmija ir pavasarī un ceturtdien sāksies tās 15. gadadienas svinības. Viesos gaida arī Iekšlietu ministrijas vadību, taču jubilejas noskaņu varētu mazināt ministrijas pārstāvju un sumināmo attiecībās pieaugošā spriedze — to radījusi aprīļa sākumā pieteiktā Policijas akadēmijas reorganizācija, atdalot no tās koledžas nodaļu.
LPA koledžas nodaļā šogad jau izsludināta 96 jaunu studentu uzņemšana, noslēgti līgumi ar pasniedzējiem, un steiga tās reorganizācijā radījusi aizdomas pat par akadēmijas likvidāciju un tās īpašumu «izlaišanu no valsts rokām». Valsts īpašumā Ķīšezera krastā Ezermalas ielā, kur tagad saimnieko Policijas akadēmija, ir desmit hektāru zemes, četras mācību ēkas, ēdnīca, divas viesnīcas, telpu kopplatība — 40 000 kvadrātmetru, liecina ministrijas sniegtā informācija. Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) minētās bažas sauc par «pilnīgu murgu» — valsts negatavojoties atteikties no sava īpašuma, bet gan sakārtot policijas darbinieku izglītības sistēmu, kā atsevišķu juridisko personu izveidojot Valsts policijas koledžu. Iekšlietu ministrijas padotībā jau ir ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, kuru arī iecerēts pārvietot uz Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) teritoriju, kā arī Valsts robežsardzes koledža. Reorganizācija galvenokārt nepieciešama, lai mācību iestādes beidzēji būtu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski sagatavoti darbam iekšlietu sistēmā, norāda ministrs.
Efektīvi izmantot teritoriju
Premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš, kurš «Dienai» pauda Aigara Kalvīša (TP) viedokli, reorganizācijas priekšrocību redz iespējā visas Iekšlietu ministrijas mācību iestādes izvietot vienā vietā, lai novērstu to sadrumstalotību un efektīvāk izmantotu šo teritoriju. Reformu paredzēts finansēt no ES struktūrfondu līdzekļiem. R. Lazdiņš atgādina, ka katras pārmaiņas ir saistītas ar pretestību un LPA rektores Ārijas Meikališas nemieru varot saprast, jo koledža vairs nebūs akadēmijas pārraudzībā. Ā. Meikališa savukārt bažījas — ja šajās telpās un teritorijā būs vairāki saimnieki, tad nebūs neviena atbildīgā.
Arī IeM valsts sekretārs Aivars Straume, kas vada darba grupu minēto pārmaiņu sagatavošanai, uzsvaru liek uz nepieciešamību nodrošināt praktiskam darbam sagatavotu policijas darbinieku apmācību. To iecerēts īstenot, izveidojot vairāku līmeņu izglītības sistēmu — policijas skolā apmācīs ierindas policistus, pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību varēs iegūt koledžā. Savukārt labākajiem koledžas beidzējiem būšot iespēja turpināt izglītību akadēmijā. «Mēs vēlamies Policijas akadēmiju attīstīt, nevis likvidēt. Un arī īpašumu nevienam neatdosim — mēs to ļoti nožēlotu, ja tādu bāzi kādam atdotu,» apgalvo A. Straume. Viņš norāda, ka uz šejieni paredzēts pārvietot arī citas iekšlietu sistēmas struktūras, jo akadēmijā ir laba bibliotēka, ēdnīca. Ugunsdzēsējiem Ķīšezerā būtu iespējas «trenēties glābšanā uz ūdens un ledus». Šajās telpās varētu organizēt arī kvalifikācijas celšanas kursus policistiem no visas Latvijas.
Lai policisti neaizietu
Ā. Meikališa policijas akadēmijā strādā kopš tās dibināšanas, bet rektores amatā apstiprināta 2003. gada pavasarī. Viņa bija tagadējā ministra Dz. Jaundžeikara pārstāvētās LPP kandidāte iekšlietu ministra amatam pirms 8. Saeimas vēlēšanām, taču ne šīs, ne kādas citas partijas biedre nav bijusi. Ā. Meikališa uzsver, ka neesot pret reorganizāciju, taču «nav skaidrs, kāpēc tā jāveic steigā un gada vidū — koledžas dibināšana uz mūsu nodaļas bāzes būtiski ietekmēs akadēmijas tālāko eksistenci». LPA strādā 400 cilvēku un mācās ap 3000 studentu, kuri tagad dzīvojot neziņā — rektore būtu gatava sasaukt akadēmijas Satversmes sapulci, lai ministrijas vadība varētu izskaidrot gaidāmās pārmaiņas. Likums paredz koledžas nodošanu IeM iestāžu padotībā. Ā. Meikališa uzskata, ka tikpat labi tā varētu būt arī akadēmija, kas arī esot ministrijas iestāde.
Iekšlietu ministrs reorganizāciju saista ar nepieciešamību sagatavot cilvēkus, kas paliek strādāt policijā, nevis aiziet strādāt citur. Savukārt Policijas akadēmijas vadība aicina policijā nodrošināt tādu vidi un attiecības, kas neatbaidītu cilvēkus ar noteiktu inteliģences līmeni un LPA absolventiem būtu vēlēšanās tur palikt. Dz. Jaundžeikars atgādina, ka tā ir viena no viņa prioritātēm — nodrošināt labvēlīgākus darba apstākļus, sociālās garantijas un arī atalgojumu, kas ir priekšnoteikums amata prestiža celšanai. Taču tas nevar notikt atrauti no apmācību sistēmas, tāpēc pārmaiņām jānotiek nekavējoties, jo gadiem nekas šajā ziņā neesot darīts. Pēc gada, kā zināms, jau būs jauna Saeima un valdība.