Vasaras saulgrieži kopš senām dienām uzskatīti par īpašas aktivitātes laiku, kad neizprotamas enerģijas varai pakļauts katrs dabas elements. Bet vislielāko enerģijas lādiņu saņem tie, kuri vasaras burvības pārpilnajās naktīs ļaujas neprātīgai mīlas kaislei.
Kaisles spožums un posts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nogalināja, jo traucēja
Gandrīz vai mistiskam tumšas nakts briesmu stāstam līdzinās atmiņas par Lukrēciju Bordžu — daudzu ietekmīgu vīru liktenīgo sievieti. Viņa, ko dēvēja par mīlas un kaisles priesterieni, ne vienu vien savu pielūdzēju norakstīja vergu kārtā, atņemot tiem ne tikai naudu un prātu, bet arī dzīvību.
Par to, cik īpašas bija Lukrēcijas spējas seksuālajā jomā, liecināja epitāfija uz pompozās romiešu kurtizānes kapa pieminekļa, kas iesākumā vēstīja: "Še dus Lukrēcija — Aleksandra meita, sieva un vedekla." Jā, Lukrēcijas kaisle nepazina morāles vai kādu likumu robežu, un, kas to lai zina, cik daudz briesmu darbu ar šīs sievietes rokām vai viņas dēļ vēl tiktu pastrādāts, ja vien 39 gadu vecumā Lukrēcija nebūtu atstājusi šo pasauli, dodamās uz citiem medību laukiem! Bet viss sākās tā...
1492. gadā Romas pāvesta krēslu par savu sauca Aleksandrs VI, īstajā vārdā — Rodrigo Lencuoli Bordža. Var tikai apbrīnot izmanību un viltību, ar kuru palīdzību viens nenozīmīgs, paputējis spāņu muižnieciņš spēja iegūt tik ietekmīgus sakarus, lai nonāktu Romā un bez īpašām grūtībām vēl iesēstos pāvesta krēslā! Kopā ar viņu Romā ieradās arī mīļākā — Roza Banoci. Abus mīlniekus saistīja ne tikai seksuālā kaisle. Viņus vienoja kopīgi pastrādāts noziegums — Roza bija pierunājusi Rodrigo nogalināt viņas māti Ellenu, kura pirms tam bija šā vīrieša mīļākā.
Rozai mātes slepkavība likās divkārt izdevīga: pirmkārt, tā ļāva atbrīvoties no uzstājīgas konkurentes, otrkārt, tā Roza varēja atriebties mīļotajai māmiņai par sava tēva noslepkavošanu, jo Ellenai, izvēloties par mīļāko gados jaunāko un mīlā spējīgāko Rodrigo, likumīgais laulenis kļuva par būtisku traucēkli.
Gultā ar brāļiem un tēvu
Tā kā pienākumi topošajam pāvestam netraucēja kvēlām attiecībām ar mīļāko, Rodrigo likumsakarīgi piedzīvoja arī tēva godu — Roza viņam dzemdēja trīs brašuļus dēlus un skaistuli meitu Lukrēciju. Kad meitiņa sasniedza 11 gadus, bija skaidrs, ka viņa valdzināšanas un koķetēšanas mākslā pārspēs savu māti.
Bez pūlēm ievilinot savā gultā jebkuru no bagātajiem jaunajiem patriciešiem, Lukrēcija gan ne ar vienu no viņiem vairs nepiedzīvoja kaisles nakts atkārtojumu, jo ikviens no viņiem pazuda bez vēsts un vēlāk tika atrasts miris.
Kurš gan bija vainojams šo jaunekļu nāvē? Baisais noslēpums tika atklāts — izrādījās savu māsu Lukrēciju kaislīgi bija iemīlējis un iekārojis viņas miesīgais brālis Cēzars. Nerazdams labāku risinājumu, kā atbrīvoties no māsas pielūdzējiem, Cēzars ar trāpīgu kinžala dūrienu pierādīja savu lielo mīlestību. Bez atalgojuma viņš nepalika — Lukrēcija piekāpās, un brālis kļuva pastāvīgs māsas mīļākais.
Arī otrs brālis, Fernando, tikpat lielas kaislības pārņemts, nolika pie māsas kājām savu sirdi un dalīja Lukrēcijas gultu ļoti brālīgi ar Cēzaru. Kurš no viņiem kļuva par tēvu Lukrēcijas meitiņai, tas paliek noslēpums. Tāds pats noslēpums ir joprojām neatbildētais jautājums: kas notika tālāk ar jaundzimušo bērnu, no kura ģimene klusiņām atbrīvojās, atdodama mazuli audzināšanā svešiem cilvēkiem?!
Tā kā mazuļa uzrašanās atklāja māsas mīlas sakarus ar brāļiem, skandalozo gultas lietu nolēma atrisināt pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk: vienu dēlu tēvs aizdeva mācībās uz Pizas, otru — uz Padujas universitāti. Šķiet, Lukrēcijai ļoti pietrūka jau pierasto radniecisko sakaru, jo viņa zaudējumu kompensācijas nolūkos arvien lielāku mīlestību sāka izrādīt pret tēvu. Viņš nepretojās. Kā īsta kurtizāne, Lukrēcija saldināja viņa saspringto ikdienu ar saldkaisli, par kuru pretī no sava tēva saņēma bagātīgas dāvanas zelta, dārgakmeņu un krāšņu apģērbu veidā.
(Stāsta noslēgums — rīt. Kaislības vēl nav rimušas…)