Aptur Labo māju būvniecību

Administratīvā rajona tiesā iesniegta SIA AGN prasība anulēt jaunajai suņu patversmei Labās mājas izsniegto būvatļauju. Šis pieteikums tiks skatīts šonedēļ, un no tiesas lēmuma būs atkarīgs, vai šā objekta būve tiks iesaldēta uz nezināmu laiku (līdz tiesas spriedumam), vai arī celtniecība tomēr varēs turpināties.

Administratīvajā rajona tiesā Juglas suņu patversmes kaimiņu SIA AGN pieteikums iesniegts 20. jūnijā, vēl pēc dienas tiesa šo prasību pieņēmusi, un no šā brīža būvatļauja Labo māju celtniecībai ir apturēta, Neatkarīgajai stāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķirķe. "Nekādus būvdarbus pagaidām veikt nevar," viņa apstiprināja.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka uz AGN sūdzības pilsētas būvvaldei pamata būvatļauja suņu patversmes celtniecībai uz laiku jau bija apturēta, bet pēc tam – atkal atjaunota. Plānots, ka Labās mājas atradīsies 300–400 metru no pašreizējās patversmes Juglā atrašanās vietas – uz pilsētas zemes. Pret to iebilst kaimiņos esošo teritoriju īpašnieki.

AGN valdes priekšsēdētājs Agris Nagliņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka šoreiz sūdzība vairāk balstīta uz tiesiskiem principiem, atmetot lietderības argumentus. Pamatargumenti: nav veikta šīs būvniecības ieceres publiskā apspriešana, nav arī ietekmes uz vidi novērtējuma. "Pēc būtības jāizsver, kas sabiedrības interesēs ir prioritārais: suņu patversme vai to cilvēku, kas šeit tagad jau dzīvo un nākotnē dzīvos, intereses. Ja būtu ievērota likuma procedūra, tad vismaz tiktu gūts apstiprinājums šai interešu novērtēšanai, taču pašlaik vērojams esošā būvniecības likuma normu pārkāpums," teica A. Nagliņš.

SIA AGN iepriekš būvvaldei adresētajā iesniegumā minēti vēl vairāki nopietni argumenti, kāpēc, pēc uzņēmēju domām, būvatļaujas izsniegšana suņu patversmes Juglā celtniecībai ir nelikumīga: Labo māju īpašnieki no Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) neievēro ar domi noslēgtā zemes nomas līguma nosacījumus; līdzekļu trūkuma dēļ biedrībai neizdosies šo objektu uzcelt pietiekami kvalitatīvu vai uzcelt vispār; patversmes būve konkrētajā vietā neatbilst teritorijas plānojumam utt. Kompānija neslēpj savas intereses – tā pērn Juglā ieguvusi zemi 5,6 hektāru platībā, uz kuras grasās realizēt vērienīgu investīciju projektu, taču "plānojamās dzīvnieku patversmes atrašanās tiešais tuvums nopietni ietekmē visas attīstāmās teritorijas vides stāvokli, esošo un plānojamo iedzīvotāju sadzīves apstākļus, kā arī nekustamā īpašuma vērtību".

Savukārt LKF šobrīd no šādas sava līdzšinējā sabiedrotā (tieši no AGN vēl joprojām tiek nomāta zeme pašreizējās patversmes pastāvēšanai) rīcības ir šokā. Kā Neatkarīgajai pastāstīja LKF Dzīvnieku aizsardzības grupas pārstāve Linda Zirdziņa, biedrība šonedēļ iesniegs savus skaidrojumus tiesai, pie viena lūdzot līdz tās lēmuma pieņemšanai ļaut tomēr turpināt Labo māju celtniecību. "Šāda prakse ir," teica L. Zirdziņa. Ja abu pušu paskaidrojumu sniegšana rezumēsies ar tiesas sēdes nolikšanas dienu, tad topošajai patversmei gaidāmas visai drūmas perspektīvas: šādas tiesāšanās notiek gadiem, turklāt zaudējusī puse var spriedumu arī pārsūdzēt.

Pašreizējās patversmes zemes nomas līguma termiņš beidzas decembra beigās, tātad ap septembri–oktobri nāksies pārtraukt tajā klaiņojošo dzīvnieku pieņemšanu, lai līdz gada beigām patversmē uzņemtajiem atrastu jaunu mājvietu vai arī tos izvietotu citās Rīgas patversmēs. "Neviens vesels dzīvnieks eitanizēts netiks, taču patiesībā mums šobrīd nav pat laika domāt par to, kā būs, ja būs, jo esam aizņemti ar jaunās patversmes situācijas risināšanu," atzina L. Zirdziņa.

Uz augšu