Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8969737t1h5dff.jpg)
Ir tomēr viena atkarība, kuru var nedaudz mazināt par naudu. Tā ir laucinieku, daudzu ciematu un pilsētu iedzīvotāju atkarība ziemā no malkas šķilām un krāsns. Arī tie, kas savas mājas apsilda tradicionāli — ar malku, izvēloties atbilstošu apkures katlu, vairs nav kurinātāji 24 stundas diennaktī un var laiskāk pagulēt bargas ziemas rītos, aizbraukt uz teātri vai paciemoties uz pāris dienām pie draugiem.
Čugunam trīs reizes ilgāks mūžs
Pirmais, kas jāņem vērā, izvēloties apkures katlu, ir tā metāls, skaidro SIA «Fan» direktors Aivars Ģinis. No čuguna izgatavotam apkures katlam ir vismaz trīs reizes ilgāks mūža ilgums nekā līdziniekam no tērauda. Bet čuguns mēdz būt sīkgraudains un rupjgraudains. Sīkgraudainais čuguns ir atbilstošāks gāzes apkures un šķidrā kurināmā katliem. Cietajam kurināmajam piemērotāks ir rupjgraudainā čuguna katls, jo tas ir biezāks, ar zemāku trausluma pakāpi. Čuguna katlā var dedzināt visu, ko vien var aizdedzināt, — visdažādāko malku un citus kokmateriālus, briketes vai ogles.
Arī firmas «Komforts» tehniskā direktora vietnieks Jānis Valdmanis atzīst, ka čuguna katliem ir ilgāks mūžs, taču, pareizi ekspluatējot, arī tērauda katli ir izmantojami vismaz 10–12 gadus. Latvijā ražotie katli pārsvarā izgatavoti no tērauda.
Kā noturēt siltumu
Vienkāršākie apkures katli ar vienu malkas krāvumu deg no 3 līdz 9 stundām. Tas atkarīgs no katla ietilpības, kurināmā veida un kvalitātes.
Iespēju aizmirst kurināšanu uz ilgāku laiku piedāvā akumulācijas tipa katli, stāsta A. Ģinis. Katlam pievieno lielas tvertnes ūdenim. Kurinot apkures katlu, ūdeni uzkarsē, un tas vismaz vienu vai divas dienas cirkulē pa radiatoriem. Jārēķinās, ka uz 100 kvadrātmetru lielu māju vajadzētu tvertni vienai tonnai ūdens, uz 200 kvadrātmetru lielu ēku — divām tonnām. Izvēloties jaudīgu katlu, nepieciešamo ūdens daudzumu var uzsildīt vienā līdz trīs stundās. Vasarās, kad apkure nav nepieciešama, uzsildīto karsto ūdeni no šīm tvertnēm var palaist caur kombinēto karstā ūdens boileru un izmantot virtuvē, vannām, dušām vai baseiniem apmēram nedēļu.
Taču, lai ierīkotu akumulācijas sistēmu, katlu mājai jābūt ap 10 kvadrātmetrus lielai. Ja nav tādu iespēju, 12 stundas mierīgu dzīvi var nodrošināt gāzes ģenerācijas principa katli, saka A. Ģinis. Tie darbojas ne tikai ievērojami ilgāk ar vienu uzpildi nekā parastie apkures katli, bet ir arī efektīvāki, jo tiek dedzināta koksnes degšanas procesā radusies gāze. Taču gāzes ģenerācijas katlos var dedzināt tikai koksnes produktus — malku un briketes. Un der tikai divgadīga, ļoti sausa malka.
Tas, cik ilgi darbojas gāzes ģenerācijas katls, ļoti atkarīgs no laika apstākļiem, skaidro SIA «J. Eglītis un dēli» direktors Kārlis Eglītis. Šīs Latvijas firmas ražotie katli arī 25 grādu salā siltumu notur 8–10 stundas, siltākā laikā pat 18–20 stundas. «Princips gan Čehijā, gan Somijā, gan Vācijā, gan Latvijā ražotiem gāzes ģenerācijas katliem ir līdzīgs,» piebilst K. Eglītis.
Sadzīvi ļoti atvieglo arī koksnes granulu katli, kurus ar vienu piebērienu var kurināt līdz pat nedēļai. Diemžēl granulu izmaksas ir samērā dārgas. Tādēļ arī materiāli nodrošināti cilvēki nereti baidās pirkt granulu katlus, jo nezina, vai arī nākotnē par kurināmo spēs maksāt tikpat dārgi. Pašlaik ražotāji piedāvā arī koksnes granulu katlus no čuguna, kuriem dažās minūtēs var izņemt degli un tos izmantot kā parastus apkures katlus, lietojot cieto kurināmo.
Līdz desmit stundām var kurēties arī no augšas lādējamie katli. Tiem ir ideāla siltumatdeve, ja malku liek kārtām ar koksnes briketēm. Bet ir viens noteikums — šiem katliem ir vajadzīga ļoti laba vilkne. Ja skurstenis ir paīss, tad šie katli neder, skaidro A. Ģinis.
Domājot par ciematos esošajām daudzdzīvokļu mājām, kur atslēgta centralizētā siltumapgāde, izplatītāji piedāvā apkures katlus kopā ar plītiņu. Šos katlus var pievienot centrālapkurei un apsildīt dzīvokli, bet plītiņu izmantot ēdiena gatavošanai.
Firmā «Fan», kur izplata Čehijā, Slovākijā, Lietuvā, Itālijā un citās valstīs ražotos apkures katlus un to aprīkojumu, līdz 150 kvadrātmetrus lielai ēkai akumulācijas katlu māja izmaksā ap 1200 latu, gāzes ģenerācijas katls ap 1300 latiem, koksnes granulu katls ap 2100 latiem, vienkārši cietā kurināmā katli, sākot no 500 latiem. Latvijā ražotie katli ir līdzīgās cenās vai pagaidām lētāki. Variantu ir daudz, tādēļ ļoti svarīgi pirms apkures katla iegādes konsultēties ar speciālistiem, nevis izvēlēties pirmo variantu vai paļauties uz kaimiņu ieteikumu. Tā var atrast gan labāko risinājumu, gan ietaupīt. «Nereti cilvēki iedomājas, ka tad, ja jāpērk jauns apkures katls, ir jāmaina arī vecās caurules un radiatori. Bet nevajag šķiesties ar naudu. Ja vecā sistēma darbojusies labi vai ir saremontējama, to var izmantot arī turpmāk,» stāsta A. Ģinis.
Kā saprasties ar katlu
Vislielākā kļūda ir tā, ka katlu kurina zem 70 grādiem. Ja katlā nav vajadzīgās temperatūras, tā iekšējās sienas svīst un apaug ar sodrējiem. Tiklīdz kurina virs 70 grādiem, visi sodrēji sadalās dūmgāzēs, katls paliek tīrs un sauss, un ir arī kurināmā ekonomija, jo malku pilnvērtīgāk izmanto ūdens uzkarsēšanai, skaidro A. Ģinis. Daudzi iebilstot, ka tik augstu temperatūru apkurei nemaz nevajag. «Bet tādēļ jau ir apgaitas sistēma, ir trīsgaitas vai četrgaitas vārsts, kuru noregulē, palaižot uz radiatoriem tikai kādus 40 grādus,» stāsta A. Ģinis. «Ja kāds man netic, lai ziemā no auto izmet termostatu un brauc. Garantēju, ka motors līdz pavasarim būs izmetams. Trīsgaitas vai četrgaitas vārsts apkures katlam ir tas pats, kas automašīnai termostats.»
J. Valdmanis uzsver, ka liela nozīme ir ne tikai tam, lai apkures katls darbotos ar tam paredzēto jaudu, bet arī kurināmajam. Malkai tomēr jābūt sagatavotai, sausai, lai tai būtu maksimāla atdeve. Un, protams, nebūs jēgas pat visjaudīgākajam katlam, ja māja nav siltināta vai apkures sistēma ierīkota nepareizi.
Centrālapkures sistēmas darbojas vai nu pēc ūdens dabiskās cirkulācijas principa, kad tiek izmantota gravitācijas spēku ietekme, vai ar piespiedu cirkulāciju. A. Ģinis stāsta, ka dažkārt cilvēki mēdz pieļaut kļūdu, cirkulācijas sūkņus ievietojot turpgaitā. Tad, ja ūdens katlā uzvārās, var gadīties, ka tvaiks iekļūst sūknī un tas vairs nedarbojas. Cietā kurināmā apkures katliem cirkulācijas sūkni var ievietot tikai atpakaļgaitā, brīdina A. Ģinis.
Viņš stāsta, ka mūsdienās vairs nav problēma arī pēkšņi elektrības zudumi. Datoriem, piemēriem, ir UPS, kas ļauj vēl kādu laiku strādāt elektrības atslēgšanas gadījumā. Līdzīgu ierīci var pievienot arī cirkulācijas sūknim, un tas darbosies vēl stundas sešas.
***
VIEDOKLIS
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis:
«Malka kā vietējā izejviela sniedz zināmu neatkarību no pasaules cenu svārstībām. Taču tās sagatavošana un izmantošana prasa daudz lielāku darbu nekā granulu vai gāzes apkures katla ekspluatācija. Diemžēl ērto dabasgāzes apkuri var izvēlēties tikai tie, kuru mājas tuvumā ir gāzes vads. Pieaugot gāzes cenai, nenoliedzami augs arī malkas cena, taču tā vienalga būs lētākā. Nenoliedzami, malkas izmaksas ievērojami sadārdzina transportēšanas izdevumi, tādēļ pagaidām neatmaksājas no mežiem izvest un apkurei izmantot zarus, celmus un galotnes.»