Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8975539t1h8bfb.jpg)
Šī pilsētas daļa, kam vajadzētu būt Rīgas tagadējā centra simetriskajam atsvaram, līdz šim izdzīvoja visai dīvainu likteni. Par spīti trim tiltiem, kas to savieno ar pilsētas centru, tas ir visai snaudulīgs nostūris ar vecmodīgas strādnieku priekšpilsētas dzīves ritmu un nolaistību, ar sajūtu, ka laiks ir apstājies un ka Rīga — tā ir kaut kur pavisam citur. Nu Pārdaugavai ir pienācis reibinošu pārmaiņu laiks.
Nepelnīti piemirstā Pārdaugava
Ar rīdzinieku sadzīvē nekustamā īpašuma biznesā lietoto toponīmu «Tuvā Pārdaugava», citreiz vienkārši «Pārdaugava» (jo visus lielos mikrorajonus pazīst pēc to vietvārdiem), apzīmē Daugavas kreisā krasta teritorijas pretim Rīgas vēsturiskajam centram. Tās loģiskās robežas veido Vanšu un Salu tilta pagarinājumi — Valdemāra/Kalnciema/Lielirbes iela un Kārļa Ulmaņa gatve, kas iezīmē krietnu pilsētas «šķēli» ar atbilstoši nosaukto lielveikalu «Spice» pašā tās smailē, kur abas maģistrāles krustojas. Tuvajai Pārdaugavai noteikti pieskaitāms arī dzelzceļa līnijas Zasulauks–Bolderāja norobežotais rajons starp Kalnciema ielu un Slokas ielu/Jūrmalas gatvi. Tātad te ietilpst Biekensala, Mūkusala, Torņakalns, Āgenskalns, Āgenskalna priedes, Botāniskais dārzs un neliela daļa Pleskodāles. Tepat ir Ķīpsala, arī Zaķusala, Lucavsala (abās pēdējās celtniecība vēl nenotiek). Viegli prognozēt, ka te plānotā attīstība ātri padarīs par «īstu tuvo Pārdaugavu» arī otrpus Slokas ielas esošo teritoriju, ko aptver dzelzceļa trase uz Podragu — Dzirciemu, Iļģuciemu un Nordeķus.
Dārga «Radison SAS» viesnīca te ilgus gadus bija kā dubļainā kāpostu laukā gaismas mirdzinošs citplanētiešu kuģis. No pilsētas attīstības viedokļa ir vairāk nekā dīvaini Daugavmalā redzēt Čiekurkalnam vai Maskačkai piedienīgus pusgraustus, kam fonā ir hrestomātiskais Vecrīgas siluets. Tomēr rīdzinieki līdz šim tādu apbūves teritoriju nesaimniecisku «marinēšanu» uzskatīja par pilnīgi pašsaprotamu. It kā viņu vēsturiskajā atmiņā būtu nepielūdzami iekodēts, ka joprojām zemes viņpus upes, tāpat kā 18. gadsimtā, nav nekāda pilsēta, bet tikai tās lauku teritorija, ko apdzīvo zvejnieki, zemnieki un kravas baržu apkalpes, un ka smalkie Rīgas kungi joprojām laivās ceļas pāri Daugavai uz savām muižiņām, paelpot svaigu gaisu. (Dažas muižu ēkas ir apraugāmas Kalnciema ielas apkaimē.) Līdz šim tuvā Pārdaugava neskaitījās prestižs, pat ne respektabls pilsētas rajons, tas kotējās galvenokārt klusuma, zaļuma (Uzvaras parks, Arkādija) dēļ un iespējas dēļ ātri nokļūt centrā. Tomēr dzīvokļu un īres cenas te ir vienas no augstākajam Rīgā, turklāt piedāvājums ir pavisam neliels, bet šo problēmu sola atrisināt diezgan plašs jauno mājokļu projektu klāsts.
Aug debesskrāpju birzs
Tagad Pārdaugavas letarģijai ir pienācis gals. Tās jaunie laiki būs aizsākušies līdz ar Hansabankas centrālo biroju ēku un Ķīpsalas «Ģipša fabriku». Drīz abpus Āgenskalna līcim — Ķīpsalas dienvidgalā un Klīversalā (kas gan sen vairs nav nekāda sala) — un abpus Zunda kanālam celsies kupla daudzstāvu apbūve. Intensīva celtniecība ir paredzēta arī citur krastmalā, un Pārdaugava — visātrāk tā daļa, kas atrodas līdzās upei, — tikai mūsu atmiņās paliks tāda, kādu mēs to tagad pazīstam, mīlam vai ienīstam.
Patlaban «Jaunais Rīgas centrs» tiek plānots tikai ap Āgenskalna līci, tuvajā Torņakalnā (līdz Dzelzceļa tiltam) un teritorijā pie Zunda kanāla, otrpus Ķīpsalai. Tomēr dažos gados jaunais centrs būs izpleties līdz pat Mārupes pagastam. Un līdz ar katru te pabeigtu pašvaldības, valsts vai privāto lielizmēra apbūves projektu pieaugs un stabila turēsies apkārtējā nekustamā īpašuma vērtība. Piepilsētas vietā tiešām būs izveidojies jauns centrs ar rūpīgi renovētas vēsturiskās apbūves fragmentiem Āgenskalnā un Torņakalnā. Savukārt daudzas vecas mājas tiks nojauktas, lai atbrīvotu platības jaunu ēku celtniecībai, jo Pārdaugavas viducī brīvas zemes praktiski nav.
Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projekta publisko apspriešanu Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments pagarināja līdz 1. septembrim. Visticamāk, pēc prasības projektētājiem savas ēkas pieklājības dēļ noīsināt par pāris stāviem tiks dots starts vietējās «Manhetenas» celtniecībai. Ap Hansabanku un Preses namu tuvākajos gados ir paredzēts būvēt vēl septiņas augstceltnes. Jau pēc pāris gadiem bijušās Latvijas upju kuģniecības ēkas vietā tiks pabeigts slavenā Meinharda lon Gerkāna projektētais «Da Vinci» ēku komplekss — 27 (ticamāk, vien 25) stāvu tornis ar 114 dzīvokļiem, kas savienots ar trijām trīsstāvu darījumu un tirdzniecības ēkām. Tieši blakus Hansabankai būs vēl viena dzīvokļu augstceltne, tūlīt otrpus kanālam, Balasta dambja un Ranka dambja stūrī, sliesies dzīvokļu un biroju ēka. Tiek solīta arī Preses nama rekonstrukcija, kaut tajā joprojām atrodas tipogrāfija. Rīgas Domes Attīstības departamentā tiekot lolota ideja, ka šo nemoderno ēku varētu vienkārši nojaukt, jo tās aizņemtajā platībā var uzcelt vairākas jaunbūves.
Otrpus Zunda kanālam, pretim Preses namam, sevi piesaka kolorīts jaunpienācējs Latvijas nekustamo īpašumu tirgū — starptautiskais alkohola ražotājs «SPI Group» («Latvijas balzama» kontrolpaketes īpašnieks). Tā meitas uzņēmums SIA «Vertikālā pasaule» Daugavgrīvas ielā 9/11 iegulda 130 miljonus eiro divu savstarpēji saistītu augstceltņu «Z torņi» būvniecībā. Tiek solīts, ka šī būve ar vairāk nekā 100 000 m2 izmantojamās platības kļūs par vienu no atpazīstamākajiem objektiem Baltijas valstīs. Vienā no 120 m augstajiem toņiem atradīsies (patlaban ļoti deficītās) A klases biroju telpas, otrā — četru zvaigžņu viesnīca. Ofisu nomniekiem jau piedāvā izvēlēties telpu plānojumu un iekšējo apdari.
Otrpus tiltam pār Zundu ir paredzēta «Rīgas Akropole» — liels «VP Market» iepirkšanās un izklaides centrs, kāds jau vairākus gadus darbojas Viļņā. Tomēr projekts ir apstājies Pārdaugavas galvenās problēmas — ierobežotās satiksmes caurlaidības — dēļ. Lietuvieši pat Rīgas Domei ar 4,2 miljoniem latu piedāvāja līdzfinansēt Valdemāra un Daugavgrīvas ielas krustojuma 25 miljonus latu vērto rekonstrukciju. Ar papildu izdevumiem, lai nodrošinātu saviem mājokļu vai biroju pircējiem/īrniekiem labāku infrastruktūru un satiksmes iespējas, būs jārēķinās katram liela projekta attīstītājam.
Līdzīgs, bet krietni mazāks šopingcentrs «Riga Plaza» top pretējā Pārdaugavas krastmalā — Bieķensalā, Salu tilta labajā pusē (braucot no centra). Šajā vietā tiek plānota iespaidīgas dažādu tirgotavu zonas veidošana.
Vai ērti dzīvot kā putnam?
Starp jau sāktajiem dzīvojamo namu projektiem kā iespaidīgākie ir minami somu attīstītāja «YIT» desmitstāvu ēka pie Emīla Dārziņa mūzikas skolas (starta cena 1560–2244 Ls/m2) un, protams, Lielirbes un Ventspils ielu stūrī būvētā «Panorama Plaza» — četru apdzīvojamo augstbūvju komplekss ar veikaliem un ofisu telpām. Iespējams, ka tieši šis komplekss varētu būt pirmā publiskā neveiksme jauno projektu tirgū, ņemot vērā, cik daudz indīgas kritikas par šo «turku tipveida projektu» un tā kvalitāti medijos jau izteikuši vietējie arhitekti. Vairākas dzīvokļu ēkas Ķīpsalā un Pleskodālē ir plānotas maksimāli atļautajā 25 stāvu augstumā (citur Pārdaugavā ne augstāk par 6 stāviem, arī mazāk), tāpēc tiek izteiktas šaubas, vai cilvēki jutīsies komfortabli, dzīvojot to augšējos stāvos, un vai debesskrāpji nebūs jāpārveido par biroja ēkām. Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe savu aroda brāļu un māsu pārmetumiem nepievienojas. Cilvēki ir dažādi, debesskrāpjus pasaulē neceļ pirmo gadu desmitu, tajos izvietotiem dzīvokļiem vienmēr ir cienītāji. Viņš vien aizrāda, ka šo četru namu dēļ pie «Spices» nāksies plānot vēl kādu administratīvu augstceltni, lai iezīmētu pilsētas patieso krustpunktu. Citādi «Panorāma Plaza» maldināšot braucējus, ka tieši te meklējams viens no pilsētas «smaguma centriem».
Pārdaugavā ir daudz nefunkcionējošu vai veģetējošu rūpniecības un vairumtirdzniecības objektu, kurus var pārveidot priekšzīmīgā dzīvojamā apbūvē — piemēram, Mūkusalas ielā. Tieši tā bijušās lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas teritorijā Daugavgrīvas ielā tapa darījumu un dzīvojamo ēku komplekss «Zundas pasāža». Kaut cenas te sākās ar 1500 Ls/m2, pircēju netrūka. Arī biežāk piesauktais Pārdaugavas jaunais projekts «Torena nami» radās kā agrākās ražotnes rekonstrukcija.
Problēmas ar infrastruktūru
Jaut tagad uz tiltiem veidojas sastrēgumi, tādēļ apbūves pieaugums Pārdaugavai nozīmēs arī arvien lielākas transporta problēmas, īpaši uz Vanšu tilta. Dome patlaban var piedāvāt tikai vienu risinājumu — nepieprasīt attīstītājiem būvēt tik daudz autostāvvietu kā līdz šim. Tiek prognozēts, ka tieši satiksmes grūtību dēļ daža augstceltne paliks vien uz papīra.
Tāpat šim rajonam ir problēmas ar svaigu gaisu. Pie lielajām maģistrālēm (Ulmaņa gatve, Lielirbes iela, Mūkusalas iela) un visā tuvējā Pārdaugavā gaisa piesārņojums tuvojas maksimāli pieļaujamam. Tādēļ Dome vēlas te atļaut tikai centralizēto siltumapgādi un nepieļaut nekādus alternatīvus apkures veidus.