Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nu jau otro reizi pirms Saeimas vēlēšanām vērojama nepārprotama rosība un mēģinājumi pārdalīt labumus valstiskās un nevalstiskās struktūrās, kas tā vai citādi nodarbojas ar dažādu kultūras programmu finansējumu.
Pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām atmaskojumi un pārbaužu ierosināšana vēlās pret reiz ietekmīgo un publiskajām aktivitātēm bagāto, bet pēdējos gados pieklusušo Latvijas Kultūras fondu, Saeimas kandidātu solījumos netika taupīts Valsts Kultūrkapitāla fonds, kura finansējuma avoti dažiem pseidomorālistiem likās teju vai netikli. Jēgas no šīs jezgas nebija nekādas – skāde pietiekami liela. Bēdīgi slavenā skābekļa nogriešana Latvijas kinematogrāfam bija tikai viena no tās redzamākajām izpausmēm, bet par virkni mazāku, tomēr būtisku noklapētu projektu negribas pat atcerēties.
Šķiet, pirms šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām skābekli nolemts piegriezt Latvijas Kultūras fondam, par iemeslu minot teju vai mafijas krusttēvu cienīgu sazvērestību kreisā piķa dalīšanā. Principā jau kultūras ļautiņi nav nekādi svētie – atcerieties, igauņu Kultūrkapitāla šefs Vīola kungs nolaida spēļu automātos krietnu žūksni valsts kultūras naudas. Tomēr, ja kāds kaut ko noziedzies – to lai skaidro prokuratūra, šīs organizācijas darbiniekiem gan izglītība atbilstoša, gan pienākums blēžus vilkt dienasgaismā. Kamēr viņi strādā, necirtīsim galvas priekšlaikus, jo vai tik nu atkal pēc vēlēšanām neizrādīsies – no mušas uzpūsts zilonis. Šausminošās nodokļu apiešanas shēmas, ko nu dažs domā izvilcis dienasgaismā, ir juridiski legālas.
Interesanti, ka mēģinājumi būtībā likvidēt Latvijas Kultūras fondu sakrīt ar dažu partiju plāniem par kādas jaunas kultūras organizācijas dibināšanu. Negribu vilkt paralēles, tomēr komunistu domāšanas stereotipi mūsu valstī joprojām ir stipri, neraugoties uz to, ka neskaitāmi piemēri rāda – uz līķiem neko jaunu neuzcelsi. Visviens, vai runa ir par nogalēto Jaunatnes teātri, vai par aizmirstajiem, smieklīgajiem sen kritušas valdības kultūras ministres pastāstiem, ka pēc uz nez cik gadiem noslēgtā īres līguma beigām Latvijas valsts saņemšot lieliski izremontētas operetes telpas.
Var jau būt, ka Latvijas Kultūras fonds kādam nepatīk, bet negraujiet! Dibiniet kaut vēl piecus fondus – kultūra no tā tikai iegūs.