Kad sāk ost pēc piedeguma...

Lai cik līdzīgi būtu jūsu raksturi, lai cik vienojošas būtu jūsu intereses, būs periodi, kad krasi atšķirsies jūsu fizioloģiskie un psihoemocionālie stāvokļi, tā radot priekšnoteikumus nesaskaņām.

It kā nevainīgi teikumi…

Protams, arī strīdiem ir savs lietderības koeficients. Tie norāda uz izmaiņām attiecībās un ļauj apgūt kādu jaunu, pieaugušam cilvēkam derīgu mācību. Ne velti bieži lietojam teicienu: «Strīdos dzimst patiesība.»

Taču starp strīdu un strīdu pastāv atšķirība. Nekāda mācības apgūšana nenotiek un patiesība nedzimst konfliktsituācijās, kad virsroku gūst vēlēšanās aizvainot un pazemot sev tuvo cilvēku. Tad par kaujas ieročiem tiek izvēlēts sarkasms, izsmējība un dusmas, un strīda mērķis ir nevis noskaidrot patiesību, bet nolikt uz ceļiem otru cilvēku.

Kā liecina pieredze, visbiežāk konfliktu iemesls ir daži it kā nevainīgi teikumi, pēc kuriem jau seko izvērsta emocionālā drāma. Ieklausieties — varbūt arī jums gadījies lietot šādas frāzes.

1. «Tu nekad nevari aiz sevis neko novākt! Vai tiešām ir tik grūti nomazgāt šķīvi un izskalot krūzi?! Kāpēc man vienmēr tas jādara? Kāpēc lai es būtu tā kalpone?» Vēl pēc brīža: «Un tos savus sieriņus arī tu varētu kādreiz pats savākt, smird pa visu dzīvokli!»

2. «Iznes atkritumu spaini! Tu beidzot iznesīsi to atkritumu spaini? Cik reizes lai tev atkārto — iznes taču to atkritumu spaini!!! Vai es ar sienu runāju? Tu kurls esi palicis?»

3. «Kur ir manas avīzes? Nu, protams, tevi jau nekas cits neinteresē, tikai grozīšanās pie spoguļa! Vistai jau smadzenes nav vajadzīgas! Cik reizes esmu teicis, ka nevajag grābstīties gar manām lietām! Es tavas lūpukrāsas neaiztieku! Tu vienmēr kaut ko pārkārto, un tad viss pazūd!»

4. «Tu nekad par mani nedomā! Tu esi egoisma kalngals. Tev pirmajā vietā vienmēr būs kaut kas cits. Cik ilgi to var izturēt? Tā tas vairs nevar turpināties! Ja negribi ar mani dzīvot kopā, tā arī pasaki! Viss, šķiramies!!!»

Attaisnošanās nelīdzēs

Šādi un daudzi līdzīgi izteikumi nebūt nav retums ne tikai jaunveidotās attiecībās, bet ik pa laikam tās lieto laulātie, kuru kopdzīve mērāma gadu desmitos. Iespējams, var pierast un nelikties ne zinis par mūžīgajiem aizrādījumiem, taču lielākoties attiecīgajām frāzēm seko arī atbilstoša atbildes reakcija, un omulīgais ģimenes pavards sāk nelabi ost pēc piedeguma.

Protams, partneri savas frāzes attaisno, jo viss taču tiek sacīts tikai ar labiem nodomiem! Jā, jā. Tik tiešām — jebkuras rīcības pamatā var saskatīt pozitīvu motivāciju. Un ir pareizi, ja partneri vienlīdzīgi sadala mājas rūpes un abi seko kārtības uzturēšanai ģimenes ligzdiņā. Tikai tas neizdosies, ja teiktajā pat absolūti nemuzikāls indivīds saklausīs personību aizskarošus toņus un vārdus, kas tomēr neatbilst patiesībai.

Paanalizēsim iepriekš uzskaitītās konfliktus izraisošās frāzes!

1. Sieva, kuru aizkaitinājis nenomazgātais šķīvis vai uz galda palikusī kafijas krūze, emocionālo spriedzi jūt pavisam citu iemeslu dēļ. Netīrais šķīvis ir tikai aizsegs, toties tas ļauj izvērst problēmu plašumā. Iespējams, viņa gribētu teikt vīram, ka ir piekususi, bet viņš tieši šobrīd izskatās visai apmierināts ar dzīvi, tāpēc lai nu viņam arī tiek, un vārdi izskan aizkaitinātā un paģērošā tonī.

Kļūda, ko pieļaujam strīdos — viena sīkuma globalizēšana, vispārināšana. Ja uzrunātais cilvēks uzreiz neizdara to, kas no viņa tiek prasīts, mēs nepārdomāti mēdzam pārmest, ka viņš nekad neko nedara! Bet, vai tad tā ir? Laikam taču jāiemācās cienīt un novērtēt to, ko partneris dara un iegulda kopdzīvē. Ja arī šodien šķīvis netiek ar iedvesmu nomazgāts, tas taču nenozīmē, ka viņš vispār nepiedalās ikdienas sadzīves pienākumu veikšanā!

Būtu tikai apsveicami, ja mēs uz visiem laikiem ielāgotu, ka ikdienišķas emocionālās izlādes laikā jāiemācās iztikt bez tādiem vārdiem kā «nekad» un «vienmēr». Šie vārdi ir kategorijas, kas saistītas ar mūžību, un, ja jūs tos lietosiet pārāk bieži, panāksiet vien to, ka jebkurš mēģinājums kaut ko mainīt uz labu beigsies ar smagu fiasko. Daudz efektīvāk uz otru cilvēku iedarbojas pavisam vienkāršs lūgums pēc palīdzības — ja tas ir teikts normālā balsī, neaizskarot viņa pašcieņu.

2. Otra populārākā kļūda — izsakot lūgumu, tas nepārprotami liecina par pavēli. Bet pavēlēm pakļaujas tikai vājie. Ģimene nav armija, tātad atkrīt vajadzība pēc virspavēlnieka. Nobriedušas ģimenes attiecības balstās nevis uz obligātu pienākumu, bet gan atbildības sajūtu.

Atcerieties: katrs puslīdz pieaudzis cilvēks tomēr saglabā sevī kaut ko no bērna vai skolnieka, tāpēc centīsies izvairīties no tā, ko viņam uzspiedīs kā obligāti izpildāmu prasību. Piemēra pēc pamēģiniet atsaukt atmiņā laikus, kad jums vajadzēja iepazīties ar obligāto lasāmvielu! Vai ar patiku to darījāt?

3. Strīdoties grēkojam arī tad, kad, uzstājot uz savas prasības tūlītēju izpildīšanu, sākam ekspluatēt otra cilvēka fizioloģiskos dotumus. Ja otrs kaut ko nav izdarījis vai izdarījis nepareizi, mēs nekavējoties izdarām secinājumus, ka uz tādu rīcību ir spējīgs tas, kuram nemaz nav smadzeņu.

Vēl mēs piesaucam aklumu, kurlumu, nespēju — gan garīgo, gan fizisko. Retorisks jautājums pārdomām: vai, tādus vārdus sakot, jums nepaliek bail, ka tā kaut ko var arī piesaukt? Katrs vārds, katra frāze ir zināma programma, kuru iedarbināt ir gaužām vienkārši, bet apturēt — sarežģīti un reizēm pat neiespējami.

Uzticiet savas sāpes papīram

4. Kad strīds no dažiem vienkāršiem teikumiem jau izvērsies pamatīgā emocionālā cīniņā, nav brīnums, ka izsprūk vārdi par šķiršanās iespējām. Vai tas ir normāli? No vienas puses — jā. Gandrīz simtprocentīgi visiem, kas saistījuši sevi partnerattiecībās, krīzes momentos pavīd glābjoša doma: cik labi tagad būtu atkal padzīvot brīvībā! Nekādu ierobežojumu, nekādu atskaišu! Tādas un līdzīgas domas var pielīdzināt fantāzijām, bet tas tiešām ir tikai normāli, jo šāda tipa fantāzijas ļauj noticēt, ka pastāv kaut kādas izvēles brīvības iespējas: gribu — dzīvoju kopā ar kādu, gribu — dzīvoju ar sevi.

Tomēr saprātīgi domājoši cilvēki šādas fantāzijas patur pie sevis, jo apzinās, ka skaļi izteikti vārdi, kas vēsta par šķiršanos, kļūst par ļoti nelabvēlīgiem draudiem otram cilvēkam. Nu un tad, ja tie pateikti strīda karstumā un nav ņemami nopietni! Tie ir izskanējuši, un nu tie turpina dzīvot otra cilvēka domās, rosinot viņu īpašām pašaizsardzības akcijām. Ja jūtat, ka esat iekūlušies tiešām smagā partnerattiecību krīzē, labākais, ko varat pasākt, ir kādu laiku pabūt klusumā. Un, kaut arī jums iekšā viss kūsā un vārās, pamēģiniet atturēties no tūlītējas izskaidrošanās. Mēģiniet uzticēt savas sirdssāpes papīram.

Rakstiet par to, ko jūtat, kādu rīcību vēlaties sagaidīt no sava partnera. Iespējams, jūs šo garadarbu nemaz nenosūtīsiet adresātam, bet, kā mēdz teikt, papīrs pacieš visu. Rakstīšana arī nevedas tik ātri kā runāšana, tāpēc, pilnīgi iespējams, ka tās laikā jūs stabilizēsiet savu emocionālo pasauli, un tad vārdi, kurus būs izlemts darīt zināmus savam tuvākajam, iegūs miermīlīgāku raksturu. Tie nesāpinās, nepazemos, bet ļaus atklāt jaunas, daudz patīkamākas saskarsmes iespējas.