Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8978202t1hc59b.jpg)
Dzīvais ēdiens ir viena no diētām, kas palīdz atgūt ķermeņa dabisko līdzsvaru, attīrot to no sārņiem un normalizējot ķermeņa svaru.
Savā personīgajā pieredzē dalās «Eko — virtuves» konsultante Ieva Kurzemniece.
Nevajag karsēt
«Lietojot svaigus, nevārītus un neceptus ēdienus, var paēst, patērējot tos krietni mazākā daudzumā,» stāsta Ieva. Tas tāpēc, ka tikko no krūma plūktās ogās, no koka zara noņemtā ābolā, no dobes izceltā burkānā vai bietē ir visvairāk uzturvielu un dzīvības enerģijas, un organisms to pilnīgi izmanto. Šos pašus produktus karsējot, tie sāk zaudēt vērtīgās vielas jau tad, ja termiskās apstrādes temperatūra pārsniedz +45°C.
Pirmie iet bojā enzīmi jeb fermenti, ko mūsu organismam nākas izstrādāt pašam, lai varētu sagremot apēsto. Diemžēl enzīmu krājumi ķermenī neatjaunojas, bet dzīves laikā tie ir nepieciešami ļoti sarežģītos bioķīmiskos procesos, jo ar enzīmu līdzdalību notiek lielākā daļa organisma funkciju.
No vitamīniem pirmais pazūd C vitamīns, pēc tam cits pēc cita arī pārējie. Karsēšanas laikā tiek traumēta arī daļa olbaltumvielu, ko organisms vairs nespēj normāli asimilēt. Ir pētījumi, kas apliecina, ka tiem cilvēkiem, kuri ēd dzīvo ēdienu, vajag divreiz mazāk olbaltumvielu.
Termiski neapstrādātu produktu lietošana jeb tā sauktā Dzīvā diēta ir vissenākā. Tādu joprojām lieto arī dabiskos apstākļos mītošie dzīvnieki. Mežā nav pārbarojušos zvēru un maz ir tādu, kas slimo. Bet tie, kuri sasirgst, daudz ātrāk atveseļojas. Arī katra lauku saimniece zina — ja cūciņu baros ar svaigiem kartupeļiem, tai speķa kārtas nebūs, tāpēc dod vārītus.
«Jau 16 gadus esmu veģetāriete un aptuveni pēdējos divus no tiem lietoju tikai svaigus augu valsts produktus. Kopš ēdu nekarsētu ēdienu, ik dienu skrienu vai pastaigājos brīvā dabā un cenšos dzīvi uztvert no pozitīvās puses, man nemanāmi ir pazuduši visi liekie svara kilogrami. Jūtos jaunāka, ķermenis kļuvis vieglāks un paklausīgāks,» atzīstas Ieva.
Tas saistīts ar attīrīšanās procesiem organismā, jo, lietojot svaigu pārtiku, straujāk noris metaboliskie procesi un neuzkrājas sārņvielas. Ārsti naturopāti iesaka Dzīvo diētu slimību novājinātiem pacientiem, lai attīrītu ķermeni un atjaunotu tā spēkus.
Vai ar to pietiek?
Ir cilvēki, kurus mulsina neziņa, vai ar šādu pārtiku var uzņemt visu organismam nepieciešamo. Patiesībā ir pilnīgi otrādi, jo dzīvais ēdiens ir daudz pilnvērtīgāks. Tajā izmantoto produktu klāsts ir ļoti daudzveidīgs, un gatavojot to nevar pastiept garāku, kā saimnieces reizēm mēdz darīt ar karsētu ēdienu.
«Taču tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem tūdaļ jāpāriet uz Dzīvo diētu,» piebilst Ieva. «Pamēģināt gan ir vērts! Vismaz, lai zinātu, kā tas ir.»
Lietojot dzīvo pārtiku, pirmos vēlams apēst augļus un ogas, jo tie pārstrādājas visātrāk, tad dārzeņus, pēc tam pārējo — diedzētus graudus, sojas produktus, riekstus.
Arbūzu un meloni vajadzētu ēst vienu pašu, jo tie uzsūcas pusstundas laikā. Ja apēdīs mazu gabaliņu, nekas, bet, ēdot tos lielā daudzumā kopā ar citiem produktiem, vēderā sāksies rūgšana un rūkšana.
Dzīvajam ēdienam vajag krietni mazāk garšaugu, jo dārzeņi, ogas un augļi paši ir gana aromātiski. Karsēšanas laikā zūd tajos esošās aromātvielas, tāpēc tās cenšas atjaunot ar garšas piedevām.
Pārtiekot tikai no svaigas pārtikas, virtuvē pietiek ar nazīti, rīvi, smalcinātāju, blenderi un sulu spiedi. Ēdienu kaltēšanai līdz +45°C noderīgs ir dehidrators, bet var izlīdzēties arī ar elektrisko cepeškrāsni, ko noregulē minētajā siltuma režīmā.