Īpašā kategorija — attiecību «mednieki». 1.

Varbūt mēs neuzstājam, lai viņš vai viņa skaļi deklarētu: «Tu — manas dzīves vienīgais prieks un saule!», tomēr vēlamies baudīt pārliecību, ka tiešām esam vienīgie. Taču, kā jau dzīvē gadās, var notikt smaga alošanās, — pēc kāda mēneša atklājas, ka iemīļotā persona bez jums tieši to pašu saka vēl kādam citam. Un labi, ja vienam…

Mednieks ar plašo sirdi

Protams, jūs to nezināt. Iespējams, kāds paziņa gan liek saprast, ka jūsu izvēle «nav visai pareiza», bet jūs tomēr tam neticat. Un tad pēkšņi sabrūk visas cerības — mīlētājs bez garām ceremonijām pazūd.

Tautā vīrieši, kas devīgi bārsta atzīšanos mīlestībā divām vai pat vairākām sievietēm vienlaikus, izsenis tiek saukti par brunču medniekiem. Viņiem līdzīgas sievietes arī tiek dēvētas par medniecēm vai vēl kā citādi. Vai viņu uzvedība ir labojama un vai ir jēga daļu dzīves veltīt, iemīlot «mednieku"?

Runājot par «medniekiem», — šajā kategorijā nekādi nav ietilpināmi tie vīrieši un sievietes, kuri vienkārši mīl mainīt seksuālos partnerus. «Mednieki» ir īpaša kategorija, jo šie cilvēki savam apmierinājumam meklē ne tikai īstermiņa objektus seksam, bet cenšas ar jauniegūto partneri nodibināt emocionāli tuvas attiecības.

Tas taču nav slikti, vai ne? Bet otram cilvēkam rodas mānīgas ilūzijas par šo attiecību stabilitāti, «mednieki» pēc savas aiziešanas pakļauj bijušo partneri sāpēm un šaubām, vai maz pastāv noturība divu cilvēku kopābūšanā? Tad jau neko nesološs vienas nakts seksuālais piedzīvojums ir veselīgāks, jo neviens nemānās.

«Medniekiem» nepietiek ar īslaicīgu piedzīvojumu, jo tieši psiholoģiski emocionālie pārdzīvojumi ir tie, no kuriem viņi «barojas». Arvien jaunu romānu uzsākšana, kuros netrūkst spriedzes un kaislību, — tā ir «mednieku» iecienīta nodarbe, kuru viņiem liek izvēlēties ne jau tikai īstu mednieku cienīgs un iedzimts azarts, bet gan psiholoģiska rakstura kompleksi.

Bailes no emocionālās tuvības

«Mednieku» uzvedības pamatā ir bailes. Bailes no tā, ka viņus pametīs, nenovērtēs kā īpašas personības. «Mednieki» cieš no intimofobijas; tas ir īpašs baiļu paveids, ko raksturo pārmērīgas bailes no emocionālas tuvības attiecībās ar pretējo dzimumu.

Lai celtu savu slimīgo pašapziņu, «mednieki» sagādā sev vairākus partnerus, — ja viens no viņiem pametīs, būs citi, kas kompensēs zaudējumu, un uz kuriem varēs atsperties turpmākajiem meklējumiem. Intimofobijas cēloņi meklējami bērnībā — parasti ģimenēs, kurās bērnu audzina tikai viens vecāks.

Piemēram, zēna māmiņa, ko ir pametis bērna tēvs, var vēlēties savu puisīti jo cieši piesaistīt tikai sev, sarunājoties ar dēlu lieto šādas frāzes: «Kurš gan cits par tevi tā rūpēsies, kā rūpējos es?», «Manu nabadziņ, tētis tevi pameta, nevienam citam tu neesi vajadzīgs, tikai man!» Bērnam tiek iepotēta arī pārliecība, ka viņš ir vislabākais, visskaistākais, vistalantīgākais.

Pieaugušā vecumā intimofobi šo scenāriju pielāgo savai dzīvei. No vienas puses, katram iepazītajam cilvēkam, kas pretendē uz partnerlomu, viņi cenšas sevi parādīt kā vienīgos, neatkārtojamos, vislabākos, bet par to gaida uzslavu un pagodinājumu. No otras puses — viņi pieprasa absolūtu savas brīvības neierobežošanu.

Intimofobam attiecībās galvenais — panākt, lai otrs cilvēks justos no viņa emocionāli atkarīgs. Tā dēļ intimofobs ir gatavs līst vai no ādas ārā un sola pat nonest zvaigznes no debesīm. Nav brīnums, ka šajā attiecību stadijā cilvēks, kas nokļuvis «mednieka» uzmanības lokā, tiešām var piedzīvot visdažādākos pārsteigumus, paliekot pārliecībā, ka nu ir satikts cilvēks, kas māk parādīt savu mīlestību. Diemžēl kad mērķis ir sasniegts, t.i., kad «mednieks» jūt, ka partneris ir emocionāli pieķēries, attiecības beidzas. «Mednieks» paceļ cepuri vai pamāj ar rozā mutautiņu un prom ir — uz vēl neatklātiem medību laukiem.

Lai nekļūtu par medījumu...

Var gadīties, ka attiecības ar intimofobiem ievelkas gadu garumā. Viņi taču ir meistarīgi sava psiholoģiskā komforta regulatori! Kad attiecības sāk palikt par karstu, «mednieki» atkāpjas, bet, ja viņi jūt, ka atslābst partneru interese, viņi pacenšas no jauna likt par sevi manīt. Var gadīties, ka vienreiz jau «mednieks» savu «medījumu» ir pametis, taču, redzēdams, ka bijusī otrā pusīte gatavojas savienot savu dzīvi ar kādu citu, viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem parādās no jauna un apgalvo, ka tikai jūsu abu attiecības ir bijušas tās īstās, viņš no sirds nožēlojot savu nepareizo soli. Nedod, Dievs, tam noticēt! Jaunās attiecības izjūk, bet «mednieks», pārliecinājies par savas personības spēku, vairs par mīlestību nerunā…

Ko darīt, ja nu tomēr uzrāvāties uz «mednieku»? Ieteikumu lasiet rīt!