Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras modernā iepakojuma materiālu īpašību izpētes laboratorija darbojas tikai gadu. Tomēr jaunajā laboratorijā jau tapuši vairāki zinātniski izpētes darbi par maizes, piena produktu, medus un citu pārtikas produktu svaiguma, krāsas, garšas un uzturvērtības saglabāšanu, kā arī iepakošanu videi draudzīgā materiālā un nekaitīgā modificētā gāzes vidē.
Pārtikas tehnologi paceļ darbības latiņu, uzņemoties arvien sarežģītākus un apjomīgākus pētījumus.
— Iepakojuma materiālu īpašību izpētes laboratorija ir profesores Lijas Dukaļskas liels nopelns un mūža darbs. Idejas pirmsākumi meklējami pirms vairākiem gadiem, kad profesore Lija Dukaļska Vācijā iepazinās ar biodegradējamiem materiāliem, kas atšķirībā no plastmasas produktiem vidē noārdās viegli un daudz īsākā laikā, nenodarot kaitējumu arī iesaiņotajam pārtikas produktam. Radās doma to ieviest arī Latvijā. Pērn janvārī saņēmām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 60 000 latu apmērā un iekārtotu laboratoriju atklājām maija beigās. Tajā iedvesmu guvuši un praktiski darboties sākuši jau četri doktorandi, — stāsta doktore, Pārtikas tehnoloģijas katedras asociētā profesore Ruta Galoburda.
Sandra Muižniece-Brasava šā gada maijā bija pirmā doktorande, kas aizstāvēja savu zinātnisko darbu par dabai draudzīgu pārtikas produktu iepakojumu.
Interesanti zinātniskie darbi tapuši arī Evitai Straumītei, kura izpētījusi Latvijā ražotu rudzu miltu cepamīpašības, un Tatjanai Rakčejevai par bioloģiski aktīviem graudiem kviešu maizes ražošanā. Parocīgie darba apstākļi, jaunākā un augstākā līmeņa tehnoloģija, iespēja iegūt Eiropas grantus un iesaistīties apmaksātos projektos esot labs stimuls topošajiem doktoriem atrisināt savus pētījumos izvirzītos mērķus, atzīst zinātniece.
Sākotnēji uzņēmumu pārstāvji iegriezušies katedrā tikai pēc padoma. Pēc sarunas ar speciālistiem un redzot izpētes iespējas, vairāki no tiem noslēguši sadarbības līgumus konkrētu pārtikas produktu īpašību vai labāko pakošanas procesu noteikšanai. Tagad uzņēmēji jau mērķtiecīgi atrodot ceļu pie pārtikas tehnologiem. Vieni no lielākajiem interesentiem esot maiznieki.
— Arī studentu vidū maizes izpēte ir iecienīta. Jaunākais pētījums mums ir par maizi no auzu un griķu miltiem, — stāsta zinātniece.
Aizsākta arī citu pārtikas produktu izpēte. — Eiropas zinātnieku aprindās dzirdēti apgalvojumi un lasītas publikācijas, ka čipsu, «frī» kartupeļu un arī maizes cepšanas laikā it kā veidojas akrilamīdi — vēzi izraisošas ķīmiskas vielas. Latvijā neviens to nenosaka. Iespējams, jau šoziem būsim izstrādājuši metodiku, kā noteikt akrilamīdu klātbūtni produktos. Neatkarīgi no ražotājiem kopā ar jauno doktori Tatjanu Rakčejevu īstenosim šo izpētes projektu. Dienasgaismu tas varētu ieraudzīt jau nākamgad, — prognozē Ruta Galoburda.