Vakar, 19. septembrī, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notika diskusija «Vīrusam — Nobela prēmiju?», ko ievadīja, protams, kino «Vīruss» («A Virus», Agnes Kocsis, Ungārija, 2005) un turpināja videokonference ar Denveru, kuras laikā akadēmiķis Konstantīns Umanskis teica vārdus, kas bija Nobela prēmijas uzruna. Un laureāts būs vīruss.
Vīruss, akadēmiķa Konstantīna Umanska vārdiem runājot, ir ģenētiskās informācijas atmiņu bloks, kas, piekļūstot šūnai, nodod tai savu informāciju, tādējādi to kodējot. Ja šūnas (un organisma) imūnsistēma ir vesela, tā, saņemot vīrusa informāciju, transformējas, pielāgojas un turpina dzīvot jaunā kvalitātē. Paralēli nostiprinās arī imūnsistēma. Ja šūnas (organisma) imūnsistēma ir vāja, šūna iet bojā, un organisms saslimst, var arī nomirt.
Akadēmiķis videokonferenci pabeidza ar labas veselības vēlējumu.
Diskusijā piedalījās Latvijas zinātnes autoritātes Elmārs Grēns, Indriķis Muižnieks, Andris Buiķis, Leons Taivans, kā arī filosofs Uldis Tīrons, un tā notika īstā «Arsenāla» garā. Ar spožiem domu lidojumiem, publikas smiekliem un aplausiem.
Diskusijas otra daļa bija veltīta šāgada foruma kodam — Tuvajiem Austrumiem, kas savilka kopā «Arsenāla» atklāšanas fonogrammu, kurā skanēja Korāns, kam garām brāžas Rietuma pasaules ielas troksnis.
«Arsenāla» diskusija pavēra priekškaru uz vīrusu pasauli, taču filosofs Tīrons bija principiāls — viņš atzina tikai savu pieredzi — pasaule ir neizzināma.