Dzērbenes pagasta Kleķeros bijušajā grants karjerā izveidota nelegāla izgāztuve. Pudeles, gultas, apģērba gabali, stikli un citi sadzīves atkritumi tur krājas daudzus gadus. Laikā, kad rakstām par pavasara talkām un vides sakopšanu, Kleķeros jeb Dzērbenes pienotavas pusē paveras baiss skats. Vietējie iedzīvotāji bijušā grants karjera vietā izveidojuši nelegālu izgāztuvi. Un pašiem par to sirds nesāp.
Gadiem izgāž atkritumus neatļautā vietā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Zaļkalna" mājas saimniece Mirdza Pugule par šādu klaju dabas piesārņošanu ir sašutusi un saka - pie vainas esot paši Kleķeru iedzīvotāji.
"Mūsu māja ir teju vai pretim nelegālajai atkritumu izgāztuvei, un jāatzīst, ka cilvēku rīcība ir prātam neaptverama. Atkritumi tiek gāzti gandrīz vai uz ceļa. Un radies iespaids, ka nevienu šī problēma neuztrauc. Esam vairakkārt ziņojuši arī pašvaldībai, bet par tukšiem solījumiem tālāk tikuši neesam," saka M. Pugule un atzīst, ka vasarā ne tikai dabas ainava tiek izbojāta, bet veidojas arī nepanesama smaka atkritumu izgāztuves apkārtnē.
"Nezinu, kam jānotiek, lai kaut kas mainītos. Pa atkritumiem dzīvojas arī suņi un putni, kuri tos iznēsā tālāk. Gar ceļu pastaigājas māmiņas ar bērniem un pensionāri. Vai tiešām jānotiek kādai traģēdijai, lai šajā jautājumā tiktu ieviesta kārtība? Un galvenais - paši zinām, kas ir dabas piesārņotāji. Tie ir vietējie ļaudis, kuriem pie mājas nav atkritumu urnas. Tie paiet pa ceļu un visu turpat izgāž," domās dalās "Zaļkalnu" saimniece.
Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kemerāde skaidro, ka nelegālā izgāztuve izveidota uz Gulbenes būvfirmas "RCI - Gulbene" piederošās zemes, kuri šo teritoriju iegādājās līdz ar bijušās Dzērbenes pienotavas ēku.
"Nav tā, ka mēs nebūtu centušies jautājumu risināt. Patlaban šajā uzņēmumā ir mainījusies vadība, bet jau iepriekšējam vadītājam par šo situāciju ziņojām un lūdzām atkritumu izgāztuvi likvidēt. Taču šajā jautājumā jārunā arī par apkaimes iedzīvotāju attieksmi pret vidi, kurā viņi paši dzīvo," skaidro A. Kamerāde un atklāj, ka jau pagājušajā gadā tika izstrādāti pašvaldības saistošie noteikumi, kuri paredz atkritumu apsaimniekošanu pagastā. Tos apstiprināja arī Pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministrija.
"Noteikumi paredz, ka katram pie mājas jābūt atkritumu konteineram, par noteikumu neievērošanu paredz bargu sodu. Jau pagājušajā gadā daudzi pagasta ļaudis noslēdza līgumu par atkritumu izvešanu un uzstādīja pie mājas atkritumu urnas, taču bija arī tādi, kuri atļāvās pateikt, ka viņiem atkritumu nav un konteineri nav nepieciešami," stāsta A. Kamerāde un piebilst, ka jau tuvākajā laikā centīsies sazināties ar zemes īpašnieku un rast risinājumu nelegālās izgāztuves likvidēšanai.
Sazinoties ar Valmieras reģionālās vides pārvaldes piesārņojumu kontroles daļas vadītāju Līgu Zvirbuli, saņēmām atbildi, ka tuvākajā laikā uz nelegālo izgāztuvi tiks nosūtīts inspektors, kurš noskaidros faktiskos lietas apstākļus un tālāk tiks domāts, kā jautājumu risināt.
"Skaidrs ir tas, ka par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atbild katra pašvaldība. Tas nozīmē, ka šobrīd, neatkarīgi no tā, vai tā ir privāta vai pašvaldības zeme, par nelegālo izgāztuvi atbildēs Dzērbenes pagasta padome," saka L. Zvirbule un atzīst, ka šis nav pirmais gadījums reģionā, kad atklāta nelegāla izgāztuve, kuras likvidēšanā pašvaldība neizrāda nepieciešamo iniciatīvu.