«Kodola» partijas pārsvarā grib saglabāt tās pašas ministrijas

Kā zināms, 9. Saeimas vēlēšanu uzvarētāja Tautas partija par nākamo Ministru prezidentu virza esošo premjeru Aigaru Kalvīti, kura tiesības sastādīt jauno valdību atzīst arī visas citas 9. Saeimā ievēlētās partijas. «Protams, ka nosaukt Ministru prezidenta amata kandidātu ir Valsts prezidentes tiesības, taču es jau tagad par 99 procentiem esmu pārliecināts, ka nākamais premjers būs Aigars Kalvītis,» sacīja TP priekšsēdētājs Atis Slakteris.

TP, visticamāk, saglabās savā ziņā Ārlietu, Kultūras, Finanšu, Veselības un Aizsardzības ministriju. Attiecīgi ministru krēslos vajadzētu palikt Artim Pabrikam, Helēnai Demakovai, Oskaram Spurdziņam, Gundaram Bērziņam un Atim Slakterim. «Ar lielāko prieku turpināšu pildīt aizsardzības ministra pienākumus. Turklāt uzskatu, ka būtu vairāk nekā dīvaini NATO sammita priekšvakarā kārtējo reizi mainīt aizsardzības ministru,» teica Slakteris.

Neraugoties uz to, ka aizkulisēs runā, ka nākamais ārlietu ministrs varētu būt pašreizējais Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Māris Riekstiņš, kurš ir TP biedrs, Slakteris uzsvēra, ka TP kandidāts numur viens uz šo amatu esot Pabriks, «kurš vēlēšanās atzīts par otro populārāko mūsu ministru».

Runā, ka pret Pabrika kandidatūru iebilstot Valsts prezidente, kura uzskatot, ka tieši ministrs bijis vainīgs pie tā, ka neticis noslēgts robežlīgums ar Krieviju. «Man prezidentes kundze neko tādu nav teikusi,» apgalvoja Slakteris.

Viņš nenoliedza, ka TP gribētu savā pārziņā pārņemt Izglītības un zinātnes ministriju, kuru tādā gadījumā vadītu pašreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. «Izglītība būs viena no svarīgākajām prioritātēm nākamajos četros gados. Mērķis ir piesaistīto Eiropas Savienības naudu iztērēt lietderīgi, nevis vienkārši kaut kā notērēt,» teica Slakteris. Štokenbergs kā no uzņēmēju vides nācis cilvēks to prastu vislabāk.

Slakteris neatklāja, vai TP būtu gatava dot ZZS Ekonomikas ministriju pret Izglītības ministriju, kuru tagad vada «zemsaviete» Baiba Rivža. Taču, ja Ekonomikas ministrija paliktu TP, bet Izglītības — «zemsaviešiem», Štokenbergs turpinātu darbu kā ekonomikas ministrs.

ZZS izglītības jomu neatdošot

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir spara pilns cīnīties par Izglītības ministrijas palikšanu ZZS paspārnē, līdz ar to Rivžas palikšanu amatā. «Kādu ministriju mums varētu atņemt tikai tad, ja būtu Saeimā dabūjuši desmit, nevis 18 vietas. Varbūt mēs gribam Finanšu ministriju vai Aizsardzības ministriju. Vai kāds mums to dos? Tā ka gribēt nav kaitīgi,» par TP kāri pēc Izglītības ministrijas pukojās Brigmanis. Vai «zemsavieši» ņemtu Ekonomikas ministriju Izglītības ministrijas vietā, par to Brigmanis negribēja runāt, jo, «ja nāk klāt ceturtais partneris, Ekonomikas ministriju var nākties dot prom».

ZZS iecerējusi, ka Labklājības ministriju arī turpmāk vadīs Dagnija Staķe, Vides ministriju — Raimonds Vējonis, Zemkopības ministriju — Mārtiņš Roze.

Vai «zemsavieši» grib savā pārraudzībā paturēt īpašu uzdevumu sekretariātu e-pārvaldes lietās, Brigmanis vēl nevarēja pateikt. Tāpēc arī nav skaidrs, vai amatu saglabās pašreizējā ministre Ina Gudele, kura gan nav ZZS biedre.

Peteram krēsls jāatdod Šleseram

Latvijas Pirmā partija arī grib paturēt visus amatus, vienīgi no Tieslietu ministrijas varētu atteikties, sacīja LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Visticamāk, ka amatus saglabās īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Kārina Pētersone un bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.

Toties satiksmes ministram Krišjānim Peteram acīmredzot nāksies no krēsla šķirties, jo, kā sacīja Šlesers, «visdrīzāk, es pats iešu strādāt uz šo ministriju».

Tāpat nav skaidrs, vai iekšlietu ministra krēslu saglabās Dzintars Jaundžeikars. Uz šo amatu ar Kalvīša atbalstu pretendē «ceļinieks» Ivars Godmanis.

Šlesers uzskata: tā kā LPP/LC apvienībai nākamajā Saeimā būs mazāk vietu nekā pašreiz ir LPP, no vienas ministrijas vadīšanas būs jāatsakās. Tāpēc «pirmpartijieši» neuzstāj uz Tieslietu ministrijas palikšanu partijas rokās. Šlesers domā, ka par tieslietām turpmāk atbildību varētu uzņemties TP.

Slakteris šādu iespēju nenoliedza, taču konkrētu kandidātu tieslietu ministra amatam nenosauca, sakot, ka TP rindās ir daudzi tiesību jomas profesionāļi.

Ja tomēr LPP arī turpmāk būs jāuzņemas atbildība par tieslietām, amatā paliks esošais ministrs Guntars Grīnvalds.

Iespējamā nākamā valdošā koalīcija spriedusi arī par Ministru prezidenta biedra amatu atjaunošanu, taču, visticamāk, ja arī tādi tiks ieviesti, par biedriem kļūs tie, kuri vada arī kādu ministriju. No darba ministrijā atbrīvoto premjera biedru amati netiks veidoti.

Cerība vēl tikt valdībā ir apvienībai «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK». Viņi tādā gadījumā vēlētos savus pārstāvjus deleģēt darbam Ekonomikas ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats teica, ka ekonomikas ministra amata kandidāts esot kāds gados jauns cilvēks, kurš iepriekš nav bijis ne valdībā, ne Saeimā. Viņa vārdu Grīnblats pagaidām nevēlējās nosaukt. Taču, pēc neoficiālas informācijas, «tēvzemieši» šim amatam varētu bīdīt Emīlu Jakrinu — SIA «Rīgas nami» padomes priekšsēdētāja vietnieku — vai Romānu Ibragimovu — SIA «Alrolat», ģenerāldirektoru. Abi ir tikai 26 gadus veci, abi kandidēja vēlēšanās sarakstu augšgalā, bet netika ievēlēti. Jakrina tēvs Leons Jakrins ir nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs, divus gadus pēc kārtas ziedojis TB/LNNK 9900 latus.

Reģionālo lietu un pašvaldību ministra amatā «tēvzemieši» varētu virzīt Gunāru Laicānu, kurš patlaban ir Dundagas pagastvecākais un Latvijas Pagastu apvienības priekšsēdētājs. Ja viņš kļūtu par ministru un noliktu mandātu, Saeimā tiktu TB/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume. Taču Grīnblats uzsvēra, ka Laicāns amatam tiktu virzīts profesionalitātes dēļ.

Ja «tēvzemiešiem» tiktu piedāvāts tieslietu ministra amats, uz to tiktu virzīts advokāts Gaidis Bērziņš.