Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar vārdu "buldogs" asociējas drukns, taču spēcīgs (ja vien nav pārbarots) šunelis, kura vienīgais dzīves mērķis mūsdienās ir dot slapjas bučas saimniekam un laiskoties. Amerikāņu buldogs ir pavisam kas cits – spēcīgs darba suns, kurš nav aizmirsis savu slaveno liellopu gana un cīņas suņa pagātni.
Kovboji un kaujinieki
Par amerikāņu buldogu šķirni jāpauž divi pretrunīgi apgalvojumi: tā ir ļoti sena un arī ļoti jauna. Vēl var piebilst, ka tā ir lielākās suņinieku organizācijas – FCI – neatzīta šķirne, kurai pat izcelsmes zemē ASV pastāv vairāki standarti.
Šis četrkājainais amerikānis saglabājis seno angļu buldogu augumu un īpašības, ar kurām Miglainās Albionas četrkāji varēja lepoties pirms gadsimtiem četriem. Viņi ir uz Jauno kontinentu sensenos laikos aizgādāto īsto vēršu suņu pēcteči. 17. un 18. gadsimta amerikāņu mākslinieku medībskatu gravīrās redzami suņi, kuri ir ļoti līdzīgi mūsdienu amerikāņu buldogiem. Tā nu varam teikt, ka mūsdienu amerikāņu buldogs ir jauna šķirne, kuras saknes ietiecas krietnā pagātnē.
Iesākumā senie angļu vēršu gani izmantoti Jaunā kontinenta apguvēju fermās. Vēlāk viņi tika izmantoti suņu cīņu arēnās. Pielāgojot suņus savām vajadzībām, selekcionāri attīstīja divus šo buldogu attīstības virzienus – lopu ganīšanai un cīņām. Kovboji bija smagnējāki, lielāka auguma. Kaujinieki – augumā mazāki, taču veiklāki un atlētiskāki. Šie divi amerikāņu buldogu tipi sastopami arī mūsdienās, lai gan... vairākums suņu ir abu tipu jaukteņi...
Šo buldogu par jeņķi dēvēt būtu nekorekti, jo par jeņķiem taču dēvēja ASV ziemeļu armijas kareivjus. Amerikāņu buldogi galvenokārt strādāja dienvidos, kur plauka lopkopība. Ar laiku cīņas suņu tips gan izplatījās arī valsts ziemeļu štatos, taču dzīvnieku skaits bija neliels – daudz gladiatoru nebija nepieciešams... Pēc suņu cīņu oficiālā aizlieguma cīņinieku skaits saruka līdz minimumam, taču pats tips neizzuda. Līdzīgi notika arī ar kovbojiem – pieprasījums pēc viņiem saruka, un tāpēc saruka arī suņu skaits. Mūsdienās pat ASV amerikāņu buldogus var uzskatīt par samērā retu šķirni, par citām valstīm pat nerunājot.
Nosaukumu vesels bars
Ar nosaukumu "amerikāņu buldogs" šie suņi pazīstami vien pēdējos 20–30 gadus. Līdz tam laikam šos amerikāņus dažādos ASV štatos dēvējuši dažādi: angļu baltais, baltais anglis, alabama, dienvidu buldogs, taču ASV dienvidu štatos galvenās nodarbes dēļ visbiežāk viņus vienkārši saukuši par buldogiem (buļļu jeb vēršu suņiem).
Te gan jāpiebilst, ka vēršu suņus, kuri ieradās Jaunajā pasaulē līdz ar pirmajiem lauksaimnieciskās laimes meklētājiem, izmantoja ne tikai lopu ganīšanai, bet arī ganāmpulku un fermeru mantas un dzīvības sargāšanai. Vaļasbrīžos senie angļi noderējuši kā palīgi medniekiem lielo un nikno medījumu (piemēram, meža cūku) medībās. Iespējams, tieši medniekiem radās doma, ka šos suņus varētu izmantot cīņu ringos – spēcīgi, drosmīgi, neatlaidīgi, nereti viņi tika sūtīti ringā cīņai pret veselu baru citu suņu un izcīnīja uzvaru...
Gan dzīvoklī, gan laukā
Ģimenē amerikāņu buldogs var būt lielisks draugs un kompanjons, kurš vienlaikus sargā sava saimnieka dzīvību un īpašumu. Šis suns ir neiedomājami uzticīgs savam saimniekam un labi sadzīvo arī ar citiem ģimenes locekļiem. Iespējams, var rasties problēmas, ja mājās ir vēl kāds mājdzīvnieks – amerikānis pavisam noteikti vēlēsies kļūt par barvedi, kurš nekavējas nepaklausīgos un nepakļāvīgos pārmācīt. Un jāteic, vēlme ieņemt pēc iespējas augstāku rangu ģimenes hierarhijā var izpausties arī attiecībā uz cilvēkiem. Tāpēc amerikāņu buldogs nav suns katram. Saimniekam jābūt apveltītam ar gana spēcīgu raksturu, lai suņagabalam pat nerastos vēlme cilvēkiem uzkundzēties. Stingra audzināšana jāsāk jau kopš kucēnības.
Kā jau darba sunim amerikāņu buldogam nepieciešama regulāra un pamatīga fiziskā slodze. Tāpēc ar suni jādodas pagarās pastaigās. Amerikāņu buldogs turams gan dzīvoklī, gan laukā – pietiekami plašā voljērā. Gan aukstumu (līdz pat –30 grādiem), gan karstumu šis dzīvnieks pacieš labi. Taču, arī turot suni voljērā, nedrīkst aizmirst ar viņu regulāri kontaktēties, citādi iespējams, ka četrkājis no sirsnīga drauga pārvēršas par īgnu vienpati.
***
AMERIKAS BULDOGS
(American Bulldog, Old Country
Bulldog; FCI neatzīta šķirne)
Izcelsmes valsts: ASV
Augstums skaustā: suņiem 55–70 cm, kucēm 50–65 cm
Svars: suņiem 40–55 kg,
kucēm 30–45 kg
Apmatojums: īss (līdz 2,5 cm), cieši piegulošs, no mīksta līdz asam.
Krāsa: balta, balta ar tīģerkrāsu vai rudu, balta ar brūnu; vēlams, lai vismaz 50% apmatojuma būtu baltā krāsā
***
SAIMNIECES LEPNUMS
Jauks draugs un nenovērtējams palīgs
Par savu mīluļu labajām īpašībām vēstuli žurnālam uzrakstījusi Velga Andrejeva no Jelgavas rajona Brankām.
"Laikam jau tāpat kā mūsu dārzos ienāk daudz jaunu, skaistu un līdz šim nepazīstamu un eksotisku augu, tāpat ir ar mūsu četrkājaino draugu šķirnēm. Šoreiz gribu tuvāk iepazīstināt ar tādu brīnišķīgu suņu šķirni kā amerikāņu buldogs. Viņam ir ne vien liela nozīme milzīga emocionālā baudījuma sniegšanā savam saimniekam, bet arī tīri praktiska nozīme kā palīgam, kompanjonam, sargsunim un medību sunim.
Amerikāņu buldogs ir atlētiski veidots, kustīgs suns ar lieliski veidotu muskulatūru, īsu spalvu, izteiksmīgu skatienu. Spēks, drošsirdība, izturība, kas apvienota ar izteiktu savas ģimenes locekļu mīlestību, to padara apburoši jauku.
Ir ļoti nožēlojami, ka līdz šim šīs šķirnes suņi ir maz pazīstami un vēl retāk tos Latvijā izmanto mednieki medībās, fermeri savās zemnieku saimniecībās vai arī briežu dārzu īpašnieki. Domāju, ka šie cilvēki vienkārši neko nav dzirdējuši par šīs šķirnes suņiem, kas var būt ne vien mīļš un jauks draugs, bet arī nenovērtējams palīgs.
Amerikāņu buldogu nekad neizmantoja cilvēku un lietu meklēšanā, bet no laika gala tas ir bijis neaizstājams kā lieliska sargs ar izteiktām sargsunim piemītošām īpašībām apvienojumā ar ģenētiski iedzimtu cilvēkmīlestību, apķērību un intelektu, kas tādam spēcīgam un lielam sunim ir milzīgs pluss.
Amerikāņu buldogs ir suns, kurš apzinās savu spēku, iecietīgi un gādīgi rūpējas par mazākiem, vārgākiem un neaizsargātākiem (vai tas ir mazs bērns, dzīvnieciņš vai vecs cilvēks). Tajā pašā laikā šis dzīvnieks ir tik ļoti stiprs, ka tam ir pa spēkam savaldīt vērsi, un tik ātrs, ka medībās var noķert mežacūku. Lai arī viņš ir ideāli piemērots dzīvošanai ārā (siltinātās būdās, voljeros), to var turēt arī pilsētas dzīvoklī. Tikai ar norunu – gan suns, gan saimnieks veltīs laiku fiziski sportiskai brīvā laika pavadīšanai. Tomēr jāatgādina, ka amerikāņu buldogs nav ķēdes suns!
Šķirne ir cēlusies no angļu buldogiem, kas burtiskā tulkojumā – buldogs – nozīmē buļļu suns. Šāds nosaukums radies no pamatnozīmes šīs šķirnes suņu izmantošanā. Respektīvi: šos suņus izmantoja vēršu cīņās, kas ilgu laiku Anglijā pastāvēja kā viens no aizraujošākajiem šoviem. Suns drošsirdīgi aci pret aci cīnījās ar vērsi, satverot to aiz deguna, mēles vai lūpas un tā arī paliekot karājoties, neatlaižot žokļus, līdz vērsis ir pilnībā paguris un nokausēts.
Vēlāk, pilnveidojoties un šķirnei attīstoties, amerikāņu buldogs tika plaši izmantots Amerikas Savienotajās Valstīs kā fermeru suns, tam kļūstot lielākam un slaidākam izmēros.
Šķirnei ir spēcīgi izteiktas auguma proporciju atšķirības pēc dzimuma. Suņi ir daudz lielāki, masīvāki un spēcīgāki par kucēm. Kucēnus būtu vēlams iegādāties no īpašniekiem, kuru suņiem ir veikti displāzijas testi. Suņi ir veselīgi un izturīgi pret slimībām.".