/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/04/16821407t1h1334.jpg)
Militārās izlūkošanas un drošības dienests šogad pirmo reizi tā darbības vēsturē publiskojis savu darbības pārskatu. Kamēr Rietumu izlūkdienesti cits pēc cita brīdina, ka Krievijai vajadzīgi vien pāris gadi sava militārā spēka atjaunošanai, lai potenciāli uzbrauktu NATO, mūsu militārie izlūki savās prognozēs ir pieticīgāki un konkrētu laika rāmi nenosauc, taču sarunā ar raidījumu "Nekā personīga" dienesta priekšnieks Indulis Krēķis apliecina – nodoms uzbrukt NATO Krievijai ir un spējas tā varētu atjaunot tuvākās desmitgades laikā, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).
Starp trim Latvijas specdienestiem Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir sabiedrībai vismazāk zināmais. Dienesta pamata funkcija ir militārā izlūkošana un pretizlūkošana. Kopš 2002.gada tā priekšnieks ir Indulis Krēķis. Viņa pilnvaru termiņš pagarināts vairākkārt. 2023.gada nogalē Evikas Siliņas valdība deva piekrišanu pagarināt Krēķa vadību vēl uz pieciem gadiem.
Līdz šim Indulis Krēķis reti sniedzis intervijas, viņš raidījumam saka, ka izvairīšanās no publicitātes un medijiem ir apzināta.
MIDD atrodas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Pēc Krēķa apstiprināšanas amatā ministrs Andris Sprūds teica, ka dienests vairāk sabiedrībai stāstīs par savu darbu. Šogad tas pirmo reizi ir publiskojis gada pārskats. Tādus jau gadiem publicē gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Valsts Drošības dienests.
Pārskats ir uz 14 lapām un tajā pārsvarā rakstīts par Krievijas ārējo un iekšējo politiku. Militārais izlūkdienests uzskata, ka "tuvākā gada laikā tiešs militārs uzbrukums Latvijai ir maz ticams, savukārt ilgākā termiņā militāra uzbrukuma varbūtība var pieaugt."
"Labi, es pateikšu ar humoru – mēs neskatāmies kristāla bumbā. Tur ir ļoti daudz faktoru, vis kas var mainīties, runā, ka Putins var nomirt, piemēram, lai gan Putins ir vesels kā rutks, vismaz pagaidām. Ir visdažādākie faktori […] Es pieļauju, ka 5-10 gadu laikā mēs varētu skatīties, kad Krievija varbūt sasniegs līmeni, kad viņi varētu censties savu nodomu īstenot," saka Krēķis.
Ja pastāvētu reāls militārs apdraudējums Latvijai galvenais, kas par to liecinātu būtu karaspēka un militāras tehnikas koncentrācija pierobežā. Militārā izlūkdienesta priekšnieks prognozē – kamēr krievi karo Ukrainā, mūsu pierobežā būs samērā kluss.
Tāpat kā SAB, arī MIDD ir pārliecināts, ka situācija mainīsies uz slikto pusi, ja karš Ukrainā beigsies par labu Krievijai vai konfliktu iesaldēs. Tad militārais apdraudējums pieaugs, jo kareivji atgriezīsies savās dislokācijas vietās arī Latvijas pierobežā. Pirms kara Krievija savu karaspēku Ukrainas pierobežā koncentrēja pusgada garumā un Rietumu specdienesti jau tad prognozēja, ka iebrukums būs.
"Ņemot vērā apjomus un šīs te robežvalstis tomēr, kas ir salīdzinoši nelielas, salīdzinot ar Ukrainu, izņemot, protams, Poliju un Somiju, tas, protams, laika rāmis varētu būt mazāks," uzskata Krēķis.
Krievija atjauno savus militāros resursus. Ja pirms kara, tās armijas sastāvā bija aptuveni 600-700 tūkstoši kareivju, tad šobrīd tā ir izveidojusi jaunu armijas korpusu un divīzijas, un plāno palielināt kareivju skaitu līdz 1,5 miljoniem. Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas frontēs šobrīd atrodas vairāk nekā 600 tūkstoši okupantu.
Krievija arī ievērojami palielina militārās ražošanas jaudu, piemēram, 2024.gadā tā saražoja un atjaunoja ap 1550 tanku, kas ir pa gandrīz 220% vairāk nekā 2022. ASV kara izpētes institūtā skaidro, ka tehnikas un spēku akumulēšana notiek apmēros, kas liecina, ka Krievija gatavojas plašākam karam.
ASV Kara izpētes institūta Krievijas pētniecības komandas vadītāja Karolīna Hirda: "Manuprāt, skaidrākais piemērs šim ir Ļeņingradas militārā apgabala izveidošana, kas konkrēti tiek pasniegts kā anti-NATO spēks. Apgabals robežojas ar Somiju un tas pamatā ir paredzēts, lai organizētu, komandētu un kontrolētu militāro personālu un tehniku veidā, kas liek domāt, ka Krievija gatavojas ilgāka termiņa konfliktam ar NATO. […] Ir arī citas lietas, piemēram, jaunu kodolzemūdeņu ražošana, lai patrulētu Arktikas un Klusā okeāna reģionā, kam acīmredzami nav saistības ar karu Ukrainā."
Šogad rudenī Baltkrievijā notiks Maskavas un Minskas militārās mācības Zapad 2025. Tās ik pa četriem gadiem rīko jau kopš 2009.gada. Izskanējis, ka mācībās piedalīsies ap 13 tūkstošiem kareivju. Par to, ka Krievija mācības varētu izmantot kā iemeslu sakoncentrēt militāro spēku mūsu pierobežā, jau gada sākumā brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: "Vai tam gatavojas Latvijas bruņotie spēki, iestādes, vai tam gatavojas Baltijas valstis, Polija, mūsu NATO sabiedrotie, jā. Vai mēs varam šobrīd pateikt, ar ko tās mācības beigsies – nē."
"Tās ir operatīva, taktiska līmeņa mācības un galvenais, kas tiek atstrādāts, oficiāli, aizsardzība pret NATO iespējamu uzbrukumu, bet īstenībā, protams, tie ir treniņi, lai sagatavotu savus spēkus iespējamai konfrontācijai ar NATO. […] Patreizējā informācija liecina, ka Zapad mācības būs ļoti nelielas, tās būs vairāk demonstratīvas mācības […] Mēs neredzam, ka šīs Zapad mācības varētu pāraugt uzbrukumā Latvijas teritorijai vai kādai citai NATO valstij," norāda Krēķis.
Ja MIDD iegūtu ziņas, ka krievi gatavo iebrukumu Latvijā, informāciju dienests nodotu valsts augstākajām amatpersonām. Politiķu pārziņā arī būtu lemt, kad par draudiem informēt sabiedrību.
MIDD ir nacionālā signālu izlūkošanas iestāde, kas nozīmē, ka tur iegūst izlūkošanas datus no sakaru, radio un elektroniskajām sistēmām. Dienests arī sargā valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā un tās padotības struktūras, arī Nacionālajos bruņotajos spēkos. Miltiārajiem izlūkiem ir loma arī aģentu atklāšanā, kas mēģina ievākt datus par mūsu vai sabiedroto bruņotajiem spēkiem.
Gada pārskatā dienests raksta, ka sadarbībā ar Valsts drošības dienestu atklāj arī spiegošanas gadījumus, kur iesaistīti gan vietējie, gan ārvalstnieki. Pats dienests kriminālprocesus nesāk, to dara VDD. Aptuveni puse no VDD sāktajiem kriminālprocesiem par spiegošanu balstīti uz iegūto informāciju no militārajiem izlūkiem. Kopš Krievija iebruka Ukrainā, interese par mūsu militārajiem objektiem nav mainījusies, taču izmantotās metodes gan.
"Krievija, protams, izmanto daudzas citas metodes. Mēs zinām šos te gadījumus par sabotāžām, dedzināšanām […] Viņiem metodes arī ir, viņi attīsta šīs metodes par nelielu naudu, ko viņi paši uzskata par trash par atkritumiem, jo viņi, protams, ja šo cilvēku arestē un ieliek cietumā, Krievija, protams, nepieliek ne pirkstu, lai viņu no turienes izpestītu, tas ir norakstīts materiāls. Tā kā pieaug šādi gadījumi. Bet tas ir ar nolūku sēt bailes Latvijas sabiedrībā," saka Krēķis.
Lai gan Krievija jau šobrīd mēģina atjaunot savu militāro spēku, ASV Kara izpētes institūtā lēš: ja Krievija turpinās grūst savā militārajā industrijā tik daudz, kā to dara šobrīd, tās ekonomika tai netiks līdzi un gada vai pusotra laikā valstī, visticamāk, iestāsies ekonomikas krīze.
Video: "Nekā personīga" sižets