Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9001218t1hf554.jpg)
«Jauniešiem es ieteiktu gatavoties doktorantūras studijām, jo doktorantūras stipendijas līdz 2013. gadam visās zinātņu nozarēs varētu pieaugt līdz 400–450 latiem mēnesī,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis.
«Ministru kabinets (MK) ir apstiprinājis t. s. operacionālās programmas, kurās ir noteikts struktūrfondu apmērs augstākajā izglītībā no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) no 2007. līdz 2013. gadam. Pēc šā brīža plāna, kas vēl jāapstiprina valdībā, no ESF kopējais finansējums, ieskaitot līdzfinansējumu arī no Latvijas valsts budžeta, būs 63 miljoni latu, bet no ERAF augstākā izglītība nākamajos septiņos gados saņems gandrīz 108 miljonus latu.
No ESF nauda paredzēta studiju attīstībai. «Pirmkārt, tas nozīmē atbalstu doktorantūras un maģistrantūras studijām — lielākas stipendijas, komandējama naudu doktorantiem braucieniem uz konferencēm, kā arī pētījumiem. Pašlaik, piemēram, doktorantūrā stipendijas ir palielinātas no 150 līdz 300 latiem mēnesī, un paredzams, ka 2007. un 2008. gadā tās šādā līmenī saglabāsies, savukārt turpmāk, līdz 2013. gadam, tās varētu pieaugt līdz 400–450 latiem. Šā brīža komandējuma naudas apmērs doktorantiem vidēji ir 700 latu gadā, savukārt pētījumiem atvēlēti 1200 latu gadā. Paredzēts, ka līdz 2013. gadam komandējuma nauda doktorantiem varētu pieaugt vidēji līdz 1000 latiem gadā, savukārt reaģentiem, materiāliem un citiem pētījumiem nepieciešamajiem pirkumiem atvēlētā summa varētu palielināties līdz 1500–2000 latiem,» skaidro A. Melnis.
Pašlaik stipendijas tiekot piešķirtas tikai eksakto zinātņu doktorantiem, bet ar 2007. gadu stipendijas saņemšot visi doktoranti, neatkarīgi no zinātnes jomas. Savukārt maģistrantūrā gan stipendijas saņemšot tikai t. s. prioritāro zinātņu jomu apguvēji, proti, topošie inženierzinātņu, dabaszinātņu veselības aizsardzības, vides aizsardzības u. c. speciālisti. «Otrkārt, ESF līdzekļus saņems tās augstskolas (gan privātās, gan valsts), kas piedāvā doktorantūras studijas. Savukārt tās augstskolas, kurām doktorantūras programmu nav, uz šiem līdzekļiem varēs pretendēt kā partneraugstskolas, proti, pieteikt savu akadēmisko personālu, kuram vēl nav doktora grāda, studijām tajās augstskolās, kuras piedāvā attiecīgās doktorantūras studijas.
Tās augstskolas, kurām doktorantūras programmas jau ir, ESF līdzekļus varēs izmantot studiju maksas segšanai tādā gadījumā, ja augstskolas akadēmiskais personāls vienlaikus pasniedz augstskolā un arī kādā augstskolā studē doktorantūrā nepilna laika studijās par maksu. Rēķinot uz vienu studentu — pasniedzēju, doktorantūras studiju maksas segšanai atvēlēti aptuveni 4000 latu gadā. Cita starpā, studiju programmu modernizēšanai paredzēts tērēt septiņus miljonus latu. Treškārt, divus miljonus latu plānots izmantot akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai, piemēram, pieredzes apmaiņai citās augstskolās vai kādā uzņēmumā kā Latvijā, tā ārzemēs,» stāsta A. Melnis.
Savukārt ERAF līdzekļus plānots atvēlēt augstākās izglītības institūciju (augstskolu un koledžu) telpu un iekārtu modernizācijai — infrastruktūras attīstībai prioritārajās zinātņu nozarēs.