Katram no mums patīk pirkt dažādu stilu mantas interjeram, ja tās patīk. Un kuro reizi pārliecināmies, cik fantastiski šīs lietas sader kopā, it kā šie priekšmeti cits bez cita nevarētu dzīvot. Tā dabiski veidojas personiskais stils.
Eklektika – kas tas ir?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eklektika mūsdienās ir jaukta stila mēbeļu vai dažādas izcelsmes priekšmetu izmantošana interjerā. Šajā interjera stilā tiek savienoti ne vairāk par diviem, trim stila veidiem, kurus savstarpēji apvieno krāsa, tekstūra vai arhitektoniskie risinājumi.
Lielākā vai mazākā mērā eklektika vienmēr ir eksistējusi, tā ir dažādo kultūru dialoga produkts. Par mākslas pamatprincipu tā kļuva 19. gadsimtā romantisma ietekmē, jo tā filozofija bija atteikšanās no stingriem kanoniem mākslā.
Moderns un aktuāls kļuva viss komfortablais un skaistais no iepriekšējo laiku interjera un iekārtojuma. Eklektisms sludināja interesi par pagātni, izmantoja visu ērto un skaisto, kas tajā bijis, un mehāniskā veidā savienoja pagājušo laiku stila elementus. Noslieces uz retrospekciju atspoguļojās arhitektūrā, interjeros un lietišķajā māksla. Daudzi mākslas kritiķi apsūdzēja eklektiku ar pārlieku pārblīvētību, gaumes un individuālisma trūkumu. Un tomēr, eklektismam piemita savas atšķirīgas iezīmes: plastiskas formas, tekstila pārbagātība, mēbeļu mīkstums un ērtība, daudz dekoratīvo elementu, kas atvesti no visām pasaules malām un atgādina par Austrumu kultūru, Vidusjūras valstīm vai citu.
Tolaik meistari pēc iespējas dziļāk mēģināja saprast iepriekšējo laiku stilu būtību, tai pašā laikā, izmantojot tālaika tehniku un mašīnas, tiražēja šos mākslas darbus. Tādējādi pats laikmets «uz konveijera» nolika līdz šim tikai atsevišķām ļaužu grupām pieejamo. Izsmalcināti priekšmeti, kas agrāk greznoja vien augstākās šķiras telpas un salonus, ieguva jaunu dzīvi «cirvja kopijās» un nonāca pieticīgākos dzīvokļos. Varbūt tieši tas noveda eklektiku pie tās loģiskā gala, jo tieši bezgalīgā un nogurdinošā formu atkārtošana radīja jaunu stilu – modernismu.
Ieejot trešajā gadu tūkstotī, interjeros ir daudzu komponentu un ar dažādu stilu sajaukums. Visbiežāk saplūst savstarpēji tuvi stili: ampīrs, baroks un jūgendstils, klasiskais stils ar minimālismu vai klasiskais stils ar mūsdienu, kā arī art - deko stila priekšmeti klasiskā vai mūsdienīgā interjerā. Tie kopā veido vienotu kompozīciju, kur lietas cita citu izceļ un savstarpēji harmonē.
Stilu sajaukums līdzinās riskantam eksperimentam, kur dažādu stilu priekšmeti ir pretstatījumā cits citam. Viss šādas dzīves telpas iekārtojums ir radīts uz pretrunu pamata, kur senatnes priekšmetiem jāsadzīvo ar mūsdienu interjera detaļām. Taču sajaukti tie kļūst par vienu veselu un rada spilgti individuālu vidi, kur galvenais ir ērtības un komforts.
Telpā, kur atrodas tik stilistiski dažādi priekšmeti, ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību to detaļām, jo tieši tās apvieno šos tik dažādos priekšmetus. Šeit vietā lietot dažādu sienu krāsojumu: vienas nokrāsot baltas, savukārt citas bagātīgās krāsās, uz kuru fona tad izceļas dekoratīvie elementi. Šī, savā ziņā krāsu kokteiļa radīšana piešķir telpai papildu dziļumu.
Dzīves telpa ir dzīvs organisms, kas attīstās kopā ar tās saimniekiem, kuri, tāpat kā mūsu dzīve, sastāv no pretrunām. Pēc dzīves telpas atveida, izskata varam uzminēt tās saimnieka individualitāti: daudzi priekšmeti un detaļas, kas kļuvuši par dekoratīviem akcentiem, tādā vai citādā veidā nonākuši tās saimnieka redzeslokā, iekļāvušies mājas vidē un kļuvuši par tās neatņemamu sastāvdaļu. Arī mainot dzīvesvietu vai pārkārtojot jau esošo dzīves telpu, šie priekšmeti ir tie, ko gribas iekļaut arī jaunajā interjerā, kaut gan pirmajā acumirklī šķiet, kas tas nebūs iespējams un neiederēsies. Ja pašam šis uzdevums šķiet par grūtu, pieredzējis interjerists jums palīdzēs atrisināt šo problēmu, atrast katram priekšmetam savu īsto vietu, tādējādi radot eklektisku, bet harmonisku vidi.
Eklektiski interjeri ir unikāli un tai pašā laikā ļoti dekoratīvi. Tie bagāti ar krāsu, dažas interjera sastāvdaļas pat pretendē uz mākslas darba nosaukumu, taču kopumā te viss sadzīvo un pat papildina cits citu. Noskaņa kopumā rada priekšstatu par saimnieka māksliniecisko gaumi, izjūtu un stilu. Šāds jaunas sintēzes interjers atspoguļo dzīves daudzveidību, taču tai pašā laikā šādu eksperimentu spēj veikt tikai par sevi, par savu gaumi pārliecināti, drosmīgi un neordināri cilvēki.