Mana mīļā «abstrakcija»! Iepazīšanās stāsts

Klejojot internetā un meklējot rakstus par sev interesējošām tēmām, mēdzu google meklētājā ierakstīt dažādus atslēgas vārdus, piemēram, horizonts, bezgalība, ilūzija... Reiz prātā iešāvās vārds «abstrakcija». To arī ierakstīju. Pirmā saite, ko meklētājs man piedāvāja, bija Jāņa mājaslapas adrese. Viņa mājaslapā bija publicēta galvenokārt dzeja un īsas esejas — par dzīvi, lietām un cilvēkiem.

Mani ieinteresēja Jāņa skatījums un ļoti iepatikās viņa dzejoļi, tāpēc nolēmu ierakstīt komentāru viesu grāmatā un uzmundrināt viņu tālākiem meklējumiem. Norādīju arī savu e-pastu, un tā nu sanāca, ka Jānis man atrakstīja. Vārdu pa vārdam, soli pa solim, līdz interese vienam par otru pieauga. Galvenokārt tā bija dzejas pasaule un jaunības maksimālismam piemītoši patiesības meklējumi, kas mūs vienoja.

Sākumā man nebija nekādu ilūziju par iespējamajām attiecībām,  nezināju, vai viņš vispār ir brīvs un vai es viņam varētu iepatikties ne tikai kā personība, bet arī kā sieviete. Bija interesanti, un ar to pilnīgi pietika.

Taču pēc pāris nedēļu sarakstes noskaidrojām, ka dzīvojam gandrīz blakus mājās un mūs vienu no otra šķir tikai viens kvartāls, un nolēmām satikties. Liktenīgajā vietā «Mēbeļu nams», kur pirmo reizi viens otru ieraudzījām un laikam jau uzreiz viens otram arī iepatikāmies, bija mūsu romantiskā stāsta sākums. Turpinājām satikties, un tālāk jau viss arī notika, kā parasti tas mēdz būt. Pēc četru gadu draudzības mijām gredzenus un nu jau pusgadu esam precēts pāris.

Pirms satiku Jāni, biju skeptiska pret iepazīšanos internetā. Man likās, ka virtuālajā pasaulē cilvēks nav patiess, ka tā ir tikai iestudēta izrāde, kurā visi valkā maskas. Tagad saprotu, ka iepazīšanās internetā nenozīmē tikai klaiņošanu pa iepazīšanās serveriem. Gluži kā dzīvē mēs iepazīstamies ne tikai bāros un diskotēkās, tā arī internetā mūsu izpausmes lauks nav tikai iepazīšanās sludinājumi vai čats. Virtuālā telpa ir tikpat daudzpusīga, cik reālā telpa. Arī šeit līdzīgi domājoši cilvēki apvienojas klubos, veido tematiskās lapaspuses un apmainās viedokļiem.

Tu vari slēpties zem segvārda, valkāt masku un, bēgot no saviem mazvērtības kompleksiem, uzkrāt savā kontā maksimāli daudz pielūdzēju, bet tu vari arī būt patiess un izmantot internetu nevis kā teātra skatuvi, bet vienīgi kā satikšanās vietu, lai pēc tam veidotu attiecības aci pret aci.

Man internets nebija teātris, bet laimīgā stāsta sākums.

* * *

Ja tu vēl arvien neesi saticies ar savu otru pusīti, pamēģini viņu atrast «Randiņā»!