Kad ausīs sāp

Reaģēt uzreiz?

Dzirde ir viena no pamatmaņām, kura mūs saista ar pasauli, ļauj baudīt patīkamas skaņas vai pasargāt no briesmām. Zaudējot dzirdi, cilvēks ar grūtībām pielāgojas jaunajiem sadzīves apstākļiem. Tāpēc pakļaut sevi riskam nevajadzētu un uz jebkurām ausu sāpēm nepieciešams reaģēt uzreiz, dodoties pie otorinolaringologa (LOR), jo sāpju iemesls var būt vidusauss iekaisums. Šajā gadījumā no neatgriezeniska dzirdes zuduma var paglābt tikai laikus sākta ārstēšana. Sāpes mazināt ir daudz vieglāk nekā atjaunot dzirdi un organisma stabilitāti, jo dzirdes un līdzsvara orgāni atrodas blakus.

Iekaisums vai atstarotās sāpes?

Sāpes ausīs var būt akūtas (durošas, pulsējošas, daudz stiprākas par zobu sāpēm) vai hroniskas (pastāvīgas, smeldzošas, vairāk izteiktas naktīs vai galvai atrodoties kādā noteiktā stāvoklī). Trauksmei sevišķi pamats ir tad, ja sāpēm pievienojas reibonis, slikta pašsajūta vai vemšana. Ausu sāpēm par iemeslu var būt arī dažādi auss audzēji un veidojumi.

Iekaisums ārējā ausī. Sāpes var radīt ādas iekaisums (visbiežāk sēnītes) vai furunkuls — ierobežots strutains veidojums ārējās auss ārējā kanālā. Raksturīgs simptoms — sāpes pastiprinās, kustinot apakšžokli, ēdot riekstus, ābolus, jo apakšžokļa kaula galviņas locītava ir cieši saistīta ar ārējās auss ejas priekšējo sienu. Kad furunkuls atveras, strutas iztek, sāpes mazinās vai vispār izzūd, bet iekaisuma process turpinās. Arī apakšžokļa galviņas deformācija vai locītavas somiņas iestiepšana pēc galviņas mežģījumiem var radīt ilgstošas sāpes ausīs, košļājot cietu barību.

Vidusauss iekaisums. Pēc saaukstēšanās, iesnām vai gripas gadījumā var rasties vidusauss iekaisums, kura tipiski simptomi ir stipras, pulsējošas sāpes vienā vai abās ausīs, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svīšana. Ja sāpes izstaro uz pakausi vai galvas vidu, steidzīgi jādodas pie ārsta, jo infekcija pa asins un limfvadiem var nokļūt galvas dobumā un inficēt galvas smadzeņu apvalkus (attīstās meningīts) vai nokļūt smadzenēs. Vidusauss bungdobums ir jutīgs pret pieaugošo strutu un gļotādas spiedienu, kas rada neciešamu sāpju sajūtu. Bungdobumā atrodas klejojošā nerva jutīgie zariņi, bet pats nervs uztur ciešus sakarus ar krūškurvja un vēdera dobuma orgāniem, tādēļ maziem bērniem bieži parādās sāpes vēderā, sevišķi labajā lejas daļā, bet ķirurgi tās uzskata par aklās zarnas iekaisuma (apendicīta) pazīmēm un operē. Šādos gadījumos pirms operācijas nepieciešama vizīte pie speciālista. Pulsējošas sāpes ausī izzūd pēc strutu iztecēšanas no bungdobuma, pārplīstot bungādiņai vai ārstam veicot bungādiņas griezumu (paracentēzi). Tālāk jāturpina aktīva pretiekaisuma terapija, iekļaujot antibiotikas un obligāti — pilienus, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus un paplašina dzirdes kanāla aizdegunes atveri. Ārstēšana jāturpina arī tādēļ, lai cīnītos par dzirdes atjaunošanu. Trulas, vairāk vai mazāk pastāvīgas sāpes ausī un aizauss apvidū var novērot aizauss paugura dobumu hroniska iekaisuma gadījumā, kas var attīstīties arī pēc akūta vidusauss iekaisuma. Pareizo diagnozi palīdz noteikt ausu datortomogramma.

Sāpes iekšējās auss slimību gadījumā. Pie iekšējās auss slimībām, sevišķi pie dzirdes nerva audzējiem (neironomām) var parādīties dažādas sūdzības: troksnis vienā vai abās ausīs, reiboņi, spiedošas vai urbjoša rakstura sāpes ausīs. Šajos gadījumos var pievienoties sūdzības par sliktu dzirdi, bieži arī reiboņi. Sāpes ausī var būt arī citu orgānu slimību gadījumos. Tā sauktā otalģija jeb atstarotās sāpes novērojamas pie zobu sāpēm, palielinātiem kakla limfmezgliem, pie audzējiem balsenē vai krūškurvja orgānos, audzējiem degunā, aizdegunē, pie kakla skriemeļus deformējošām slimībām. Šajos gadījumos retāk sastopami dzirdes traucējumi.

Vēl daži sāpju iemesli

Bērniem sāpes ausīs (sevišķi naktīs) var sākties, ja ir palielināta aizdegunes mandele (adenoīdi), jo tā aizspiež dzirdes kanāla atveri, tāpēc vidusausī nenotiek ventilācija. Pa kanālu vidusausī bieži satek atdalījumi no deguna un aizdegunes, kas rada sāpes. Sāpes ausīs var parādīties arī pie pazemināta vai paaugstināta atmosfēras spiediena (piemēram, lidojot vai nirstot). Sevišķi jāuzmanās cilvēkiem, kas lido vai nirst laikā, kad viņiem ir iesnas. Tā kā ir traucēta vidusauss ventilācija, bieži plīst bungādiņa, rodas stipras sāpes ausī un reiboņi. Nirējs var pat zaudēt orientāciju zem ūdens, un ir zināmi gadījumi, kad cilvēks noslīkst.

Sāpes ausī var būt arī dažādu auss traumu sekas, piemēram, neveiksmīgam kritienam, sitienam ar plaukstu pa ausi vai nepareizai auss tīrīšanai (ir zināmi gadījumi, kad ausis tiek tīrītas ar matadatu, adāmadatu un citiem nepiemērotiem instrumentiem).

Pašārstēšanās kļūdas

1. kļūda. Ģerānijas lietošana. Tautas medicīnā ausu sāpju gadījumā bieži vien tiek izmantota ģerānija, kuru liek ausī, lai sāpes mazinātu. Ģerānija patiešām noņem sāpes, bet biežāk ziedlapiņas ausīs sabirst, tās piemirkst ar sviedriem, taukiem un sāk pūt. Ja ausī ir strutojošs process, rodas ārējās auss iekaisums.

Ieteikums. Ģerāniju likšanu ausīs, it īpaši bērniem, kategoriski jāaizliedz! Šobrīd ir ļoti daudz dažādu medikamentu, kas noņem auss sāpes.

2. kļūda. Sildīšana. Auss iekaisuma gadījumā dažkārt cilvēki ausi silda ar elektronlampu, infrasarkano lampu, siltu termoforu utt. To nedrīkst darīt, jo sildīšanas procesā notiek audu pieplūšana ar asinīm, un strutas izlaužas tajā virzienā, kur tām vieglāk. Auss atrodas ļoti tuvu galvas smadzenēm, un, tā kā kaula platīte, kas atšķir auss dobumu no smadzenēm, ir ļoti plāna, strutas bieži izlaužas tieši smadzenēs un var radīt komplikācijas (meningītu, smadzeņu abscesu, kurus ārstēt nākas ļoti grūti un ilgstoši.

Ieteikums. Doties pie ārsta!

Konsultējis klīnikas «Surdovest» Dr. Med. habil. profesors, ausu, kakla un deguna ārsts Osvalds Plēpis.