Tā kā ikdienā laiku pavadu pie datora, nejauši ielūkojos kādā iepazīšanās portālā.
Lasot iepazīšanās sludinājumus, arī man radās interese pamēģināt. Un tā ievietoju minētajā portālā sludinājumu ar pavisam vienkāršu tekstu: meklēju vīrieti draudzībai.

Atsaucība bija ļoti liela, jau pirmajā dienā saņēmu ap 200 vēstulēm no dažāda vecuma vīriešiem. Daži jau pirmajā vēstulē bija atsūtījuši savas fotogrāfijas (un ne jau nu parastas bildes, bet ar saviem dzimumlocekļiem, un vēl dažādiem perversiem skatiem!). Sākumā izvēlējos piecus pieklājīgāko vēstuļu autorus, kuru apraksti vismaz vizuāli likās pievilcīgi, un arī dzīves vieta atradās netālu no manis.

Pēc nedēļu ilgas sarakstes no kāda vīrieša vārdā Aleksandrs saņēmu piedāvājumu satikties un iedzert kafiju. Pārlasīju iepriekšējās viņa vēstules un likās, ka tas varētu būt cilvēks, ar kuru man būtu interesanti sarunāties. Nebija nekādu piedauzīgu tekstu vai mājienu par seksu. Norunājām, ka viņš varētu atbraukt man pakaļ uz darbu, un tad kopīgi dotos pasēdēt kādā kafejnīcā.

Bija jauks, silts ceturtdienas vakars. Pa kantora logu redzēju, kā piebrauc zaļš BMW. Uzvilku jaciņu un devos tikties ar savu virtuālo «princi». Iekāpjos mašīnā, ieraudzīju jauku tumšmatainu vīrieti ar dzidri zilām acīm, kas izskatījās tik neparasti košas. Jau pirmajā mirklī man viņš iepatikās. Uzzināju, ka viņš ir izvēlējies kādu kafejnīcu, jo tur gatavojot pasakainu kapučino.

Bijām kādu laiku braukuši, un tad es sapratu, ka braucam kaut kur pa pilnīgi nepazīstamām vietām, dzīvojamo māju apkārt kļuva arvien mazāk. Kad pajautāju, vai pareizi braucam, viņš tikai pamāja ar galvu. Nogriezāmies pa meža ceļu. Viņš apturēja mašīnu, izvilka no bagāžnieka brūnas plastmasas krūzītes un pudeli vīna. Kad pateicu, ka alkoholu nelietoju, un turpināju sēdēt mašīnā, viņš pārliecās pār mani un viņa lūpas brutāli sāka ķerstīties gar manu seju, kaklu, matiem...

Mēģināju viņu atgrūst, bet viņš nerimās un, cieši iespiedis mani sēdeklī, turpināja grābstīties gar blūzes pogām, ar otru roku velkot vaļā savu bikšu rāvējslēdzēju. Biju izmisumā, asaras lauzās uz āru, galvā plosījās milzīgs juceklis. Viņš jau rāva vaļā manas blūzes pogas. Kad mēģināju pretoties, viņa acīs parādījās zvērīgs niknums: «Ja tu pretosies, es visu saplēsīšu!» Kad viņš jau bija pabāzīs savu roku man zem svārkiem, es iekliedzot, ka esmu nevainīga un ka negribu neko ar viņu.

Negaidot viņš apstājās – «Ko tu muldi, ar tādu izskatu... 19 gados... un nevainīga?»
Es klusēju... Viņš izkāpa no mašīnas, apgāja no manas puses un, atvēris durvis, noteica: «Tad ņem mutē...» Bēgt nebija kur, pilnīgi sveša vietā, meža vidus... Viņš izvilka savu locekli... Un tajā mirklī — viņš beidza! Vēl mirkli pastāvējis, viņš aizpogāja bikses un iekāpa mašīnā.

Es trīcēju. Pavisam mierīgi, it kā nekas nebūtu bijis, viņš sāka braukt. Un pēc 20 minūtēm mēs jau bijām pilsētā. Kad izlēcu no mašīnas pie pirmā luksofora, nopakaļ dzirdēju tikai vienu teikumu: «Es neesmu bijis ar sievieti 7 mēnešus...» Bet tas jau vairs man nebija svarīgi, cik vien ātri mācēju, skrēju uz mājām.. Neatceros, cik ilgi gulēju karstā vannā, bet vēl ilgi naktīs nevarēju gulēt un murgos rādījās viņa tik dzidri zilās acis... Tikai murgos jau viņas bija zvērojošas un ļaunas..

Nu jau pagājis ļoti ilgs laiks, bet šis atgadījums man joprojām izraisa nepatiku pret vīriešiem ar tušiem matiem un zilām acīm, ne jau velti esmu dzirdējusi, ka Amerikā masu slepkava arī bijis izskatīgs vīrietis, kuru sievietes dievinājušas.

Kopš tās reizes vairs nekad neatbildu svešu vīriešu aicinājumiem iedzert kafiju, ja vien tas nenotiek manis izvēlētā vietā un daudzu cilvēku klātbūtnē.