Pasaules Dabas fonds pievienojas starptautiskās vides aizsardzības organizācijas WWF aicinājumam Baltijas jūrā kursējošiem prāmjiem pārtraukt piesārņoto notekūdeņu iepludināšanu jūrā. Aicinājuma vēstules izsūtītas aptuveni 60 uzņēmumiem, kas organizē prāmju satiksmi visās ap Baltijas jūru esošajās valstīs, t.sk. Rīga – Stokholma līnijas operatoram Tallink – Silja Line.
Prāmjiem jāpārtrauc kanalizācijas iepludināšana Baltijas jūrā (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar WWF aprēķiniem kuģi ik gadu ūdenī iepludina ap 460 tonnu slāpekļa un 150 tonnu fosfora. Tas veicina aļģu ziedēšanu un pasliktina ūdens kvalitāti. Notekūdeņi satur baktērijas, vīrusus un citus patogēnus mikrobus, kā arī mazgāšanas līdzekļus un smagos metālus, kas īpaši negatīvi ietekmē Baltijas jūras ekosistēmu.
Jau šobrīd mazajām atpūtas laivām daudzviet ir aizliegts iepludināt jūrā notekūdeņus - nav saprotams, kāpēc tādi paši noteikumi netiek attiecināti uz lielajiem kruīza kuģiem un prāmjiem. Kruīza kuģi un prāmji ik gadu pārvadā ap 80 miljoniem pasažieru. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā kuģošanas apjomi pieaugs.
Pasaules Dabas fonds un WWF aicina Baltijas jūrā kuģojošos prāmjus brīvprātīgi apņemties turpmāk vairs neiepludināt notekūdeņus jūrā, pierādot, ka notekūdeņi tiek nogādāti krastā vai attīrīti uz prāmja. Attīrīšanā jāizmanto labākās pieejamās tehnoloģijas un jānodrošina fosfora satura samazināšana par 75 – 90%.
Apņemoties nepiesārņot jūru ar notekūdeņiem, uzņēmumi parādīs, ka ir gatavi iesaistīties Baltijas jūras unikālās ekosistēmas saglabāšanā. 2007.gada jūnijā tiks publiskots to uzņēmumu saraksts, kas apņēmušies aizsargāt jūru, rādot piemēru pārējiem.
Eitrofikācija ir process, kurā ūdenstilpēs ieplūstot pārāk daudz organiskajam piesārņojumam, tiek veicināta pārmērīga ūdens aizaugšana. Ūdens augi un aļģu ziedēšana patērē tajā esošo skābekli, tāpēc sāk pietrūkt ūdens dzīvnieku pastāvēšanai nepieciešamā skābekļa. Tas var izraisīt dažādu ūdens iemītnieku, tostarp zivju bojāeju.