/nginx/o/2018/07/14/9042375t1h28ef.jpg)
Tēma: būt neprecētai tomēr ir nedroši — mums nav saistību, un mans vīrietis jebkurā brīdī var pacelt cepuri un aiziet.
Pie žurnāla «Una» sarunu galda šoreiz trīs sievietes –
Vineta, 34 gadi, neprecējusies, 3 gadus ir sirdsdraugs, ar kuru nedzīvo kopā, un meita (11 gadi);
Sandra, 33 gadi, neprecējusies, dzīvo ar savu bērnu tēvu jau 13 gadus, 2 meitas;
Ineta, 40 gadi, neprecējusies, dzīvo viena.
Vineta: Jā, bet arī es varu noplivināt šallīti un pateikt — sveiki, mīļais! Ja vīrietis, kurš viegli paceļ cepuri un aiziet, domā, ka tikpat viegli atradīs jaunas, stabilas attiecības, viņš kļūdās. Jā, uz vienu nakti gan, bet ne ilgstoši.
Arī sievietes apkārt nemētājas — nav nemaz tik viegli atrast sievieti, ar kuru tu varēsi ne tikai gulēt, bet arī sarunāties. Tas ir muļķīgs stereotips, ka tikai sievietēm ir grūti atrast otru pusi. Ja neesam precējušies, tad nedrošību saskatu tajā apstāklī, ka patiesībā uz otru cilvēku nevaru pilnībā paļauties, man vienai pašai jādomā par nākotni, jāuztur bērns un jāatbalsta vecāki.
Sandra: Domāju, ka jebkurai sievietei — precētai vai neprecētai — ir bail, ka vīrietis varētu aiziet, turklāt viņš to var izdarīt arī tad, ja pasē ir zīmogs. Protams, juridiski vieglāk ir aiziet tad, ja laulība nav noslēgta. Jebkurā gadījumā man nav vajadzīgas attiecības, kurās divi cilvēki nav garīgi saistīti. Papīram šajā brīdī nav nekādas nozīmes.
Ineta: Nedroši var justies gan precēta, gan neprecēta sieviete. Arī skaistai laulībai nemanot var pienāks bēdīgas beigas. Manuprāt, neprecēta sieviete savam vīrietim izrāda lielāku lojalitāti, viņa dara visu, lai šis cilvēks būtu ar viņu kopā ilgāk.
Kaut gan neesmu īsti droša, vai šobrīd runāju par sevi, jo man nav raksturīgi cīnīties par savām jūtām — par to esmu pārliecinājusies visās tajās reizēs, kad manas nesen sākušās attiecības izjaukušas pēkšņi nez no kurienes uzradušās sievietes.