Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms 18 gadiem, 1989. gada 24. februārī, ājatolla Ruholla Homeinī pasludināja nāvessodu rakstniekam Salmanam Rušdi. Musulmaņu pasauli bija sadusmojis viņa darbs Sātaniskās vārsmas.
Romāns sākas ar to, kā divi indieši krīt no teroristu uzspridzinātas lidmašīnas, taču paliek dzīvi un nonāk Anglijā. Pēc izglābšanās abos atšķirīgajos cilvēkos iemiesojas pretēji spēki – sātans un erceņģelis Gabriels, un abi šie iemiesojušies raksturi dažādi iespaido viņu attīstību.
Romāna pretrunīgākā daļa ir sapnis, ko redz viens no grāmatas varoņiem – tas ir par pravieša Muhameda dzīvi. Savukārt īpašas dusmas tieši no Irānas puses izraisīja norāde uz fanātisku emigrācijā dzīvojošu reliģisko līderi. Lai gan Muhameds romānā ir dēvēts vienkārši par Vēstnesi un arī Ruholla Homeinī vārdā tieši saukts netiek, tomēr ir gana skaidrs, par ko ir šis stāsts. Savukārt nosaukums Sātaniskās vārsmas veidojies no sižetiskās līnijas, kurā Muhamedam, kas centās izskaust veco reliģiju, šīs reliģijas dievietes tika piedāvāts atzīt par Allāha dievietēm. Lai varētu pildīt savu uzdevumu, viņš sākotnēji tam piekrita, un radās dzejas, kurās vēstīts par šo dieviešu izcelsmi. Tomēr vēlāk viņš no dzejām atteicās, tāpēc tās kļuva sātaniskas. Šo Muhameda dzīves interpretāciju nosacīti var salīdzināt ar Mihaila Bulgakova pārveidoto stāstu par Jēzu jeb Ješua.
Sātaniskās vārsmas pirmo reizi publicētas 1988. gadā, un jau tad islāmticīgo pasaulē izskanēja viedokļi, ka romāns ir pravieša Muhameda zākāšana. Pirmā valsts, kas grāmatu aizliedza, bija Indija. Vēlāk tai pievienojās arī citas, un vienīgā valsts ar lielu islāmticīgo kopienu, kurā grāmata aizliegta netika, ir Turcija.
«Informēju lepnos musulmaņu ļaudis visā pasaulē, ka Sātanisko vārsmu autors, kas ir nostājies pret islāmu, pret pravieti un Korānu, kā arī visi, kas ir iesaistīti šā darba publicēšanā, ir sodāmi ar nāvi,» paziņojumā, kas tika pārraidīts Irānas radio, sacīja Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Homeini. Savukārt jau 16. februārī Rušdi bija nonācis britu valdības aizsardzības programmas aizgādībā un izplatījis paziņojumu, kurā izteica nožēlu par darba izraisīto negatīvo rezonansi. 7.martā Lielbritānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Irānu. Sākotnēji Irāna Rušdi izteikto atvainošanos pieņēma, tomēr pērnā gada februārī Irānas ziņu aģentūra IRNA vēstīja, ka fatva atcelta netiks.
1991. gada jūlijā tika noslepkavots Hitoši Igaraši, kurš romānu bija tulkojis japāņu valodā. Tanī pašā mēnesī tika nopietni ievainots Etore Kapiolo, tulkotājs uz itāliešu valodu, atentāta mēģinājumu piedzīvoja arī Viljams Nīgārds, grāmatas publicētājs Norvēģijā. Grāmata daudzviet izsauca arī islāmticīgo protestus, no kuriem vairāki bija vardarbīgi. 1993. gadā Hordāda fonds Irānā par Rušdi nāvi izsludināja 300 tūkstošu dolāru lielu atlīdzību, pēc pieciem gadiem to dubultoja līdz 600 tūkstošiem, savukārt 1999. gadā Irānas fonds pavēstīja, ka atlīdzība ir 2,8 miljoni dolāru.