Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9051224t1h7631.jpg)
Manā īpašumā ir 1500 kvadrātmetru zemes gabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Vai var pārdalīt šo apbūves gabalu uz pusēm tā, lai tas piederētu diviem īpašniekiem?
Diemžēl lasītājs vēstulē nav uzrakstījis pašu galveno, proti, kur viņam piederošais īpašums atrodas.
Vietējā pašvaldībā vispirms īpašniekam jānoskaidro, kāda ir zemes plānotā izmantošana. Tas redzams pašvaldības teritorijas plānojumā. Pašvaldībā tāpat jāprasa, kādi ir apbūves saistošie noteikumi. Tajos jābūt ierakstītam, kāda ir vismazākā pieļaujamā atsevišķa apbūves zemes platība. Ja pašvaldības teritorijas plānojums un saistošie noteikumi nepieļauj zemes sadalīšanu, tad no šā nodoma nekas nevar iznākt.
Rīgas rajona Garkalnes novada pašvaldības zemes ierīkotāja Rūta Šmite gan skaidro, ka no jauna veidojamā apbūves zemes platība parasti mēdz būt 1200 kvadrātmetri. Taču citu pašvaldību administratīvajās teritorijās apbūves saistošie noteikumi var atšķirties.
Pēc 2004. gada 19. oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātajiem Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem, pamats jaunu zemes vienību noteikšanai un esošo zemes vienību izmaiņām ir detaļplānojums, kuru izstrādā, balstoties uz pieminēto teritorijas plānojumu. Šajos noteikumos ir astoņi gadījumi, kad šis detaļplānojums obligāti vajadzīgs. Citu starpā: ja zemes sadalīšanu privātīpašnieks iecerējis vietā, kur šāda detaļplānojuma izstrāde paredzēta pašvaldības teritorijas plānojumā; ja teritorija paredzēta kompleksai apbūvei, paredzot satiksmes infrastruktūru, inženierkomunikāciju un citu infrastruktūru izbūvi; ja sadalīšanu privātīpašnieks paredzējis Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu, virszemes ūdens objektu aizsargjoslu teritorijās.
Taču pašvaldība var lemt par detaļplānojuma nepieciešamību arī citos gadījumos, kas nav paredzēti valdības noteikumos.
Ja teritorijā ir pieļaujama zemes sadalīšana, apvienošana, zemes robežu pārkārtošana vai būvniecība un detaļplānojuma izstrādi šie noteikumi neparedz, vietējā pašvaldība var nolemt neizstrādāt detaļplānojumu.
Valsts būvinspekcijas būvniecības kontroles daļas vadītāja vietnieks Jānis Ivbulis stāsta, ka dzīvojamās ēkas sadalīšanu vēlams īstenot pa vertikāli. Ja vienam īpašniekam ienāk prātā nojaukt savu īpašumu, tad šī nojaukšana nedrīkst traucēt vai apdraudēt otram īpašniekam piederošo mājas daļu. Jebkurā gadījumā ēku un zemes sadalīšanai jānotiek tā, lai pēc tam viens īpašnieks var saimniekot mājas daļā un izmantot savu zemes gabalu neatkarīgi no otra vajadzībām un nodomiem.
Laikus jāpadomā par šķietamiem sīkumiem. Piemēram, kur izbūvēts ūdensvads un citas pazemes komunikācijas. Citādi pēc īpašuma sadalīšanas kāds īpašnieks var palikt, piemēram, bez ūdens vai bez iespējām piekļūt elektrosadales skapim. Mantas dalītājiem tāpat jāņem vērā, kur atrodas saimniecības ēkas un kā pēc sadalīšanas būs iespējama to izmantošana.
Ja sadalīšana ir iespējama pēc pašvaldības noteikumiem un dabā, vietējā pašvaldībā īpašniekam jāiesniedz iesniegums. Tam jāpievieno grafiskais zīmējums (zemes robežu plāna kopija), kurā iezīmēts, kā vēlas sadalīt zemi.
Kā veikt zemes sadalīšanu, lemj vietējā pašvaldība. Balstoties uz pašvaldības lēmumu, mērnieks uzmēra sadalītās zemes platības un sagatavo zemes robežu plānus. Pašvaldībai jālemj arī par jaunas adreses piešķiršanu atdalītajam īpašumam. Plānus un adresi pēc tam reģistrē Valsts zemes dienestā.
Sadalīšanas gaitā jāizveido divi atsevišķi īpašumi – katrs ar savu Valsts zemes dienestā reģistrētu kadastra numuru, adresi un zemesgrāmatu nodaļā izdotu zemesgrāmatu. Latvijas zvērinātu notāru padomes vecākā metodiķe Dita Reliņa saka: ja sadalīšana nav iespējama un ja īpašnieki grib būt divi, tad vienīgais ceļš – izveidot kopīpašumu. Tagadējam un topošajam īpašniekam pie zvērināta notāra jānoslēdz darījuma līgums par īpašuma domājamās daļas pārdošanu vai uzdāvināšanu.
Kopīpašumā saimniekošanas tiesiskais pamats ir kopīpašnieku savstarpējs līgums par kopīpašumā esošās zemes un ēku lietošanas tiesību sadalījumu. Kopīpašnieki var uzrakstīt šo līgumu paši. Tomēr drošāk to darīt pie zvērināta notāra, prasot viņam notariālo aktu par īpašuma tiesību lietošanas kārtību. Tāpat drošībai īpašnieki var vienoties par līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā.