/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2024/09/25/16378912t1ha5f8.jpg)
Kara ceturtajā gadā vislielākās bažas izskan par robežas aizsardzību un Latvijas gatavību dronu karam. Jau daudzkārt esam stāstījuši, ka aizsardzības nozares uzņēmēji pieprasa skaidru plānu. Ministrija un bruņotie spēki nule izveidojuši jaunu struktūru, kas sola strādāt kopā ar vietējiem uzņēmējiem un sagatavoties mūsdienu karam. Savukārt austrumu robežas aizsardzībai šonedēļ valdība atbalstījusi plānu atsavināt vairākus simtus īpašumu. Tiesa gan Saeimas atvaļinājuma dēļ vajadzīgo likumu varēs pieņemt tikai rudenī, ziņo "Nekā personīga".
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir pirmais īstais dronu karš. Saskaņā ar dažādām aplēsēm droni atbildīgi par 80% Krievijas pusē kritušo un ievainoto. Lielākoties tie ir mazi un lēti aprāti, kas spēj iznīcināt pat tankus. Tie būvēti, lai izturētu artilērijas triecienus no sāniem, bet pilots mazu dronu ar salīdzinoši nelielu lādiņu spēj nogādāt pa taisno lūkā vai ar tiešu trāpījumu pa degvielas tvertni var iznīcināt stratēģisko bumbvedēju.
Līdzīgus dronus par dažiem simtiem eiro var nopirkt jebkurš. Tos lielākoties ražo Ķīnā. Taču tādus aprātus var arī vienkārši neitralizēt ar dronu slāpētājiem. Tie pazaudē signālu un nokrīt.
Tādēļ Ukraina bezpilota lidaparātus ražo pati - pērn vairāk nekā divus miljonus, bet šogad plānoti jau četrarpus miljoni. Katru reizi, kad Krievijai izdodas atkost, kā noslāpēt vai aizsargāties no ukraiņu lidojošajiem vai peldošajiem droniem, mazos un lielos uzņēmumos rada nākamo inovāciju.
No ukraiņu pieredzes mācās arī Latvija, kas dronu koalīcijas ietvaros pērk Ukrainai vajadzīgo. Pirms trim nedēļām Aizsardzības ministrija izveidoja jaunu struktūru - Autonomo sistēmu kompetences centru. Tas būs atbildīgs par gaisa, jūras un sauszemes dronu un ar tiem saistītās munīcijas un sistēmu iepirkšanu.
Lielas dronu rezerves gan nepirkšot, jo jau pēc gada tās būs tehnoloģiski novecojušas. Bruņotie spēki veidos detaļu un materiālu rezerves, lai krīzes brīdī Latvijas uzņēmumi spētu saražot jaunākajām tehnoloģijām atbilstošākos risinājumus.
Latvijā jau pirms kara bija vairāki uzņēmumi, kas nodarbojās ar militāro dronu ražošanu. Tagad bezpilota aparātus tirgo vai ražo vairāki desmiti. Latvijas bruņotie spēki un ministrija no tiem saņēmusi asu kritiku par, viņuprāt, pārāk kūtru dronu iepirkšanu. Kompetences centra vadītājs Kairišs iebilst, ka nereti izrādās, ka prezentācijās sasolītais realitātē nemaz nelido. Vai arī ražots citās valstīs un vietējie uzņēmumi ir tikai starpnieki. Latvijas armija no visiem gribētājiem pirkt nevarot, bet jaunais centrs palīdzēs, piedāvājot laboratoriju un poligonus.
Kompetences centrā divu gadu laikā plānots ieguldīt ap 20 miljonu eiro. Dronu koalīcijas dēļ arī ārzemju firmas izrāda interesi par migrēšanu uz Latviju, jo te pieejami daudz lielāki poligoni testēšanai. Savukārt vietējie ražotāji jau tagad esot pārāki par Rietumu ražotājiem.
Nekā personīga jau stāstīja, ka Latvijas uzņēmumi attīsta jūras dronus, ko izmanto arī Ukraina. No Latvijas armijas viņi nekādu interesi neizjuta. Šonedēļ notika pirmie Latvijas jūras dronu testi.
Izmēģinājumos atklājies, ka Latvijas prasības atšķiras no Ukrainas - tur ir plaši lauki, gaisa droniem ir kur ieskrieties. Latvijas mežainais apvidus atšķiroties. Tas ļauj ienaidniekam arī vieglāk paslēpties. Latvijā lielāka nākotne ir sauszemes droniem, kas kaujas laukā aizvietotu karavīrus.
Ukrainas pārsvaram dronu tehnoloģijās palīdzējis arī tas, ka tai izdodas pārvarēt krievu slāpētājus un citas pretrdonu tehnoloģijas. Savas neatkarīgas sakaru sistēmas par svarīgāko uzskata arī jaunā centra vadītājs. Šādas sistēmas jau topot, tāpat kā rīki ienaidnieku dronu slāpēšanā un notriekšanā.
Nepieciešamību pēc šādiem risinājumiem parādīja noklīdušais krievu kaujas drons, kas kopā ar 60 kilogramiem sprāgstvielas nokrita Gaigalavā.
Šie līdzekļi varētu palīdzēt novērst robežas caurumus gaisā. Lai tos novērstu uz zemes, notiek mīnu iepirkums un iegādātas fiziskas barjeras, kas bloķētu militāro tehniku. Tos izvietot gan pagaidām var tikai uz valsts un pašvaldību zemes.
Plāns attiecas uz īpašumiem pat 30 kilometru attālumā no robežas. Uz tiem izvietos betona blokus, prettanku grāvjus, kā arī mīnu, dzeloņdrāšu un citu aizsardzības līdzekļu glabātuves. Miera laikā tos neizliks, bet apdraudējuma gadījumā liks lietā. No turienes ņems arī līdzekļus ceļu un dzelzceļa pārraušanai.
Pierobežas zemju atsavināšanas likums, kas nosaukts par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, iesniegts jau februārī. Ministrija un premjeres birojs noliedz kavēšanos, šajā laikā likums esot pilnveidots. Notikušas pārrunas ar pašvaldībām un Izveidots arī uzziņu tālrunis pierobežas iedzīvotājiem.