Izvēlamies savas mājas formu

Runājot par mājas formu, sāksim ar to, ka par labvēlīgu formu mājoklim ir atzīstams kvadrāts un taisnstūris, bet nelabvēlīga ir trīsstūra un riņķa forma. Kāpēc trīsstūris ir nelabvēlīga forma mājas būvniecībai? Tāpēc, ka trīsstūrī vismaz divi leņķi ir šauri, un tas ir šķērslis enerģijas (pranas, cī, ki) vienmērīgai cirkulācijai, asajos stūros tā iestāvas, kļūst netīra vai, kā mēs teiktu, — tur uzkrājas negatīvā enerģija.

Riņķī turpretī enerģija plūst pārāk strauji, tā nenoturas, aizplūst, tāpēc ir sagaidāms enerģijas deficīts, t. i., nabadzība, slimības utt. Toties kvadrātā un taisnstūrī enerģija rit vienmērīgi, stūros tā tikai piebremzējas, bet neuzkrājas, visur vienmērīgi piegādājot laimi un labestību, ja mēs paši tam neradām šķēršļus. Es ceru, ka šis piemērs jūs pārliecināja, ka izvēlēties mājai trīsstūra formu nav labākais variants, it sevišķi, ja mēs zinām, ka pārmērīga enerģijas koncentrācija var novest ēku pat līdz ugunsgrēkam.

Mūsu dienās individuālo māju celtniecībā vērojamas tās pašas tendences, kādas tās bija arī agrāk. Tāpat tas ir komplekss, kur sastopamas palīgēkas, garāža, baseins, šašliku cepamā vieta, dažādas nojumītes, kur paslēpties no lietus utt., bet ir arī jaunas iezīmes — žogi vairs nav tik augsti un blīvi, apbūves gabali nav tik lieli un atrodas blakus cits citam, mainās
māju izskats, plānojums, bet vaštu likumi, kā tie darbojās agrāk, tā tie turpina darboties arī tagad.

Vaštu ieteikums mājas formas (konfigurācijas plāna) izvēlē ir vadīties no dabiskā līdzsvara un vienkāršības principiem, neizvēlēties mājai sevišķi sarežģītu formu, nebūvēt to  bezjēdzīgi lielu — galvenais ir lakonisms un ērtība.

Slikti ir lielai ģimenei dzīvot mazā mājā, bet vēl sliktāk ir mazai ģimenei dzīvot lielā mājā. Ja mēs kādu telpu reti apmeklējam, tā stāv tukša un neapdzīvota, tomēr tā vienalga saista mūsu enerģiju, tāpēc enerģijas kļūst mazāk pārējam, bet mēs prestiža dēļ turamies pie lielas mājas, un galu galā šī saistītā enerģija mūs nomāc, un mēs varam piedzīvot finansiālu krahu.

Tāpat tas ir ar liekām mantām: ja mēs kādu lietu ilgstoši neņemam rokā (arī grāmatu), arī tur tiek saistīta mūsu enerģija. Padomājiet par savām garāžām, vasarnīcām, bēniņiem, pieliekamajiem, pagrabiem utt. Turpretī mazā mājā lielai ģimenei ir stimuls censties paplašināties, un pie labas gribas viņi to noteikti arī panāks. Starp citu, tendence apspiest cilvēku tieksmi dzīvot brīvi, likvidējot viensētas, sākumā pieblīvējot nacionalizētos namus ar iedzīvotājiem un pēc tam būvējot «ķengaragus» un «imantas» ar to mazajiem dzīvokļiem, kad Celtniecības kodekss noteica ierobežojumus gan augstumā, gan platumā, un, nedod Dievs, parādīsies virsnormatīvā dzīvojamā platība individuālajā mājā vai vasarnīcā, kā arī apbūves zemes un materiālu taupība — tās visas uzskatāmas par padomju sistēmai raksturīgām
kļūdām. Dabas likumu neievērošana (kā rakstīts — fen-šui principu nezināšana) noveda līdz pašas sistēmas bojāejai. Tāpēc, izvēloties nākamās mājas lielumu, vadīsimies pēc tukšuma un piesātinātības sajūtas un ievērosim zelta vidusceļa principu: lai pašiem un mēbelēm pietiktu vietas un vienlaikus mājā nebūtu neapgūto zonu. Dzīvosim plašumā, bet ne tukšumā.

Mājas augstumā arī jāievēro mērenība. Nebūvējiet māju augstāku par apkārtnē būvētajām mājām, jo tā riskējat kļūt par vispārējās apspriešanas un tenku objektu. Tāpat nedrīkst būvēt pārāk zemu māju, tās augstumam jābūt lielākam par mājas platumu, bet, ja apkārt ir debesskrāpji, nekāds fen-šui vai vaštu neglābs jūs no to ietekmes, tie jūs vienkārši nomāks.

Attiecībā uz stāvu skaitu īpašu ierobežojumu nav, bet ir prasība nepieļaut citu būtņu atrašanos virs jums, it īpaši virs jūsu guļvietas, tāpēc daudzstāvu namos pēdējie stāvi nebūt nav tie sliktākie, un to cenas Pekinā, Bangkokā un arī Parīzē ir augstākas nekā citos stāvos. Un, ja nav iespējams būvēt māju vienā stāvā, guļamtelpas izvietosim augšā. Bet par pagrabiem jāsaka, ka nav ieteicams tādus izbūvēt par dzīvojamām telpām, jo cilvēka dzīvošana vai cita darbība zem zemes līmeņa nav pieņemama. Pagrabi tiek pieļauti dažās ēku daļās veikalu vajadzībām, bet pat tur ir vesela virkne specifisku noteikumu. Pagrabs zem mājas radies zemes un būvmateriālu taupības nolūkā, bet šāda taupība var dārgi maksāt citās lietās, jo ierīkot dzīvojamās telpas virs pagraba, kā arī virs mājai klāt piebūvētas garāžas nav ieteicams.

Atgriezīsimies pie ēku novietojuma apbūves gabalā un to formām. Vispirms par dažiem aspektiem, kas jāņem vērā par mājas vietu:

- pat ja par velti jums piedāvā vietu, nebūvējiet māju blakus baznīcai vai citai kulta celtnei;

- nebūvējieties pie kapsētas vai tās teritorijā, kā arī tad, ja agrāk tajā vietā ir bijuši kapi;

- tāpat nav vēlams būvēt māju netālu no rūpnīcām, fabrikām, lopkautuvēm, lielām sabiedriskām ēkām, kur pulcējas lielas cilvēku masas;

- slikti, ja blakus mājai atrodas radio vai cita veida torņi, dūmeņi, lieli koki, masti, it sevišķi, ja šie objekti met ēnu uz jūsu māju;

- savai mājai ziemeļos un austrumos nepiebūvējiet klāt saimniecības ēkas;

- slikti, ja pret jūsu māju vērsts kādas citas mājas asais stūris;

- ieteicams jumta slīpumu veidot uz austrumiem un ziemeļiem;

- uzmanieties ar visādiem tornīšiem! Atstāsim tos labāk kulta celtnēm, jo tie ir lieli enerģijas vadītāji un ir svarīgi tos pareizi izvietot, lai enerģija nonāktu tur, kur vajag.

Pašu dzīvojamo māju centīsimies novietot apbūves gabala dziļumā, lai priekšā būtu pietiekami vietas, it sevišķi no austrumiem un ziemeļiem. Ir pat sastopamas normas, ka minimālais attālums no žoga ir 50 cm, tā ka mūsdienu sarkano līniju nosacījumi ir tikai apsveicami, kas dažiem varbūt neļāva izdarīt šādu tādu muļķību. Bet sekosim līdzi arī apkārtējai situācijai. Nedrīkst pieļaut, ka jūsu mājas aizmugurē no sāniem atrodas kaimiņa māja — ne no kreisās, ne no labās puses (1. att.). Tāpat arī jāseko, lai jūsu māja neatrastos tādā pašā situācijā pret jūsu kaimiņa māju, jo tādējādi jūs kaitēsiet viņa mājai. Tas nozīmē, ka tad, ja apbūvei jānotiek gar ielu rindas veidā, vēlams visiem būvēties vienādā dziļumā. Un iesaku jums neatrasties šās rindas galā, labāk tomēr būt pa vidu.

Šodienas arhitektūrā izmantotās mājas formas visdrīzāk būs vairāku taisnstūru savstarpējais savienojums, kas ir ierauti vai izbīdīti cits attiecībā pret citu. Tāpēc aplūkosim dažus noteikumus, kas būtu jāņem vērā. Vispirms mēģināsim definēt, kas ir ierāvums un kas ir izbīdījums. 2. attēlā ēkas izcilnis ir mazāks par 1/3 no ēkas garuma, to sauksim par izbīdījumu,
bet 3. attēlā redzams ierāvums, kas raksturīgs izcilnim, ja tas ir lielāks par 2/3 no ēkas garuma. Ieteikums būtu šāds: ja jau ēkas forma ir neregulāra, labāk, lai ēkai ir izbīdījumi, nevis ierāvumi. Turklāt vēl jāņem vērā, ka svarīgi ir arī tas, uz kuru debespusi izcilnis ir vērsts un kādas telpas tur atrodas. 4. attēlā ir attēlota dažu ēku konfigurācija plānā, kāda ir pieļaujama, bet 5. attēlā — tāda, kas nav pieļaujama dzīvojamai mājai. Krusta formu un astoņstūri atstāsim baznīcu un tempļu būvētājiem (6. att.), bet, ja izvēlētā ēkas konfigurācija plānā ir trapece, tad, ja ieeja ir no trapeces šaurākās malas un ēkas aizmugure ir platāka, šāda situācija ir pieļaujama, bet, ja otrādi, — nepieļaujama. Tikai ko šajā gadījumā darīsim ar negatīvās enerģijas krātuvēm ēkas šaurleņķu daļā (7. att.)? Nekur nederīga ir vēdekļveida ēkas konfigurācija plānā, kur frontālā daļa ir kā uzvilkts loks, bet aizmugure ir ieliekta un saspiesta (8. att.), toties, ja aizmugure ir kvadrātveidīga (taisna), tad viss ir kārtībā (9. att.).

Ļoti svarīgs ir dzīvojamās mājas ģeometriskais centrs. Esmu sastapis divas metodikas tā noteikšanai un domāju, ka jāņem vērā abas. Lieta tāda, ka ēkas ģeometriskais centrs nedrīkst atrasties ārpus ēkas. Ja tas ir tā, nekas labs nav gaidāms, jo šajā centrā mīt pats mājas gars, bet mēs šādi ņemam un izliekam viņu no mājām. Es domāju, ka ārpus mājām laikam sajūta gan nav diez cik laba, un kādu labvēlību tad mēs varam gaidīt no viņa pret mums pašiem?

Pirmā metode ēkas ģeometriskā centra noteikšanai — mūsu mājas formu iezīmējam maksimālā taisnstūrī vai kvadrātā (10. att.) un nosakām tā ģeometrisko centru. Otrā metode — sadalām ēku atsevišķos taisnstūros, katram atsevišķi nosakām ģeometrisko centru, un pēc tam kā šo vairāku centru kopējo punktu nosakām ģeometrisko centru visai ēkai (11. att.).