Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Streipuļojoša gaita, neskaidra runa, dīvainas kustības — protams, pirmā doma, kas ienāktu prātā, redzot šādu cilvēku, – viņš lietojis alkoholu. Taču patiesībā cilvēkam attīstījies insults un viņa dzīvība ir atkarīga no operatīvas un pareizas apkārtējo cilvēku vai tuvinieku rīcības. Neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Insulta paneļa vadītāja Latvijā Ģertrūde Eniņa teic, ka savā ikdienas darbā viņa ļoti bieži saskaras ar cilvēku nepareizas rīcības sekām — galvenais — viņi kavējas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.
Kāpēc rodas insults
Ar vārdu «insults» saprotam pēkšņi vai ļoti akūti attīstījušās smadzeņu bojājuma izpausmes, kas radušās asinsrites traucējumu dēļ. Visbiežāk (70–80% gadījumu) no visiem insultiem ir smadzeņu infarkts, kad smadzeņu asinsvada sašaurinājuma vai nosprostojuma dēļ netiek pietiekami apasiņota atbilstoša smadzeņu zona, kas kļūst neatgriezeniski bojāta. Smadzeņu asinsvadu visbiežāk sašaurina vai nosprosto trombs vai embols, kad asins receklis iekļūst smadzeņu asinsvadā, noraujoties no sirds dobuma (sirds slimības gadījumā) vai no lielāka asinsvada bojātās sieniņas.
Ar asinīm neapgādātajā smadzeņu zonā apmēram trīs stundu laikā attīstās infarkts, kam raksturīgs neatgriezenisks smadzeņu audu bojājums. Taču, ja pacients ir neatliekami hospitalizēts trīs stundu laikā pēc simptomu izpausmju rašanās, lietojot trombu šķīdinošo medikamentu, bieži vien artērijā izdodas atgūt asinsplūsmu un novērst infarkta attīstību vai samazināt tā apjomu. Tātad smadzeņu infarktu var efektīvi ārstēt, ja vien pacients laikus ir nogādāts pie ārsta.
Daudz retāk (20–30%) attīstās insults, kas izpaužas ar asinsizplūdumu smadzenēs vai starp smadzeņu apvalkiem, ko veicina vai izraisa paaugstināts asinsspiediens. Asinsizplūdums galvas smadzenēs var rasties arī smadzeņu asinsvadu uzbūves anomālijas vai asinsvadu slimības dēļ.
Insulta galvenās pazīmes
Insulta dēļ pēkšņi vai ļoti strauji radušies galvas smadzeņu bojājumi visbiežāk izpaužas ar šādiem traucējumiem:
- ķermeņa vienas puses nespēks (parēze vai paralīze), ne velti insultu tautas valodā dēvē par trieku (smadzeņu trieku). Retos gadījumos pēkšņi paralizējas ķermeņa abas puses;
- ķermeņa vienas puses notirpums, nejutīgums;
- valodas traucējumi, slimnieks pilnīgi vai daļēji nespēj runāt un/vai nesaprot cita runu;
- vienpusējs redzeslauka zudums, pacients nesaskata ar abām acīm labo vai kreiso redzeslauka pusi;
- pēkšņi attīstās attēla dubultošanās, to vērojot ar abām acīm, bet neizpaužas, ja vienu aci pacientam aizver. Var būt reibonis, vemšana;
- pēkšņi rīšanas traucējumi, mēles kustību ierobežojums, balss neskanīgums;
- var būt pēkšņs samaņas vai apziņas traucējums, stipras galvassāpes, vemšana, kas vairāk raksturīgs asinsizplūdumam smadzenēs, krietni retāk — smadzeņu infarktam.
Ja minētie traucējumi ātri (stundu laikā) pāriet, tos uzskata par pārejošiem (trasitoriem) smadzeņu asinsrites traucējumiem. Arī šajos gadījumos pacientu nepieciešams neatliekami hospitalizēt un veikt specializētu ārstēšanu. Jo jāņem vērā, ka pastāv risks traucējumiem atkārtoties, bet jau smagākā pakāpē.
Ko darīt
Ja pacientam attīstījušās insulta pazīmes, tūdaļ nepieciešams izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas diagnosticēs insultu un ar savu transportu nogādās pacientu slimnīcā, neiroloģiskajā nodaļā. Nav nepieciešams izsaukt ģimenes ārstu, lai nezaudētu laiku hospitalizācijai. Nedrīkst mājās nogaidīt, vai pacientam kļūs labāk. Daudzos gadījumos ārsts sastopas ar nepareizu piederīgo rīcību, piemēram, masējot pacientam paralizētos locekļus, vērojot, dodot gadījuma zāles mājas apstākļos un nokavēti izsaucot neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu.
Insulta pacienta ārstēšana ir efektīva, ja tā ir specializēta un neatliekami uzsākta līdz trim stundām pēc insulta pazīmju rašanās.
Pie pacienta dodas Insulta vienības
Latvijā tāpat kā Eiropas valstīs ir nozīmīgi reorganizēta palīdzības sniegšana insulta pacientiem un izveidotas t. s. Insulta vienības, kas funkcionē Rīgā Klīniskajā universitātes slimnīcā «Gaiļezers» (8 gultas), Daugavpilī un Valmierā (6 gultas katrā), Ventspilī (4 gultas). Tiek plānotas vēl papildu Insulta vienības Rīgā, Rēzeknē, Liepājā un Jelgavā.
Insulta vienības ir nodrošinātas ar diennakts specializētu diagnostisku aprīkojumu (kompjūtertomogrāfiju, angiogrāfiju, ultraskaņas iekārtām smadzeņu asinsvadu un sirds stāvokļa izmeklējumiem), dzīvības rādītāju monitorēšanas iekārtām pastāvīgai rādītāju reģistrēšanai. Cauru diennakti pieejama neirologa aprūpe un vajadzības gadījumā arī kardiologa, neiroķirurga un citu speciālistu konsultācijas, kā arī visi nepieciešamie medikamenti.
Klīniskos pētījumos pierādīts, ka viena Insulta vienības gulta spēj veikt specializētu aprūpi apmēram 50 000 iedzīvotāju.
Efektīvi šķīdina trombus
Jaunas un īpaši efektīvas ārstēšanas metodes ir izstrādātas un ieviestas smadzeņu infarkta ārstēšanai, lietojot trombu, embolu šķīdinošu līdzekli, t. s. plazinogēna aktivatoru, kura efektivitāte smadzeņu infarkta ārstēšanā ir pierādīta plašos pētījumos ASV un Eiropas klīnikās.
Minētais preparāts pirmajās trīs stundās bieži vien spēj atbrīvot smadzeņu asinsvadu no nosprostojuma un atjaunot asinspiegādi smadzenēm. Taču jāuzsver, ka šo līdzekli smadzeņu infarkta ārstēšanā drīkst lietot tikai specializētās neiroloģijas nodaļās, kurās organizēta Insulta vienība.
Svarīgākais noteikums — ievadīt preparātu līdz trim stundām no smadzeņu infarkta pazīmju rašanās sākuma. Plazminogēna aktivators ir ļoti dārgs preparāts, tā ievade ir tikai vienreizēja, ko veic dozēti ar t. s. perfuzoru venozi vienas stundas laikā specializēta neirologa novērošanā.
Tas nozīmīgi samazina smadzeņu bojājuma defektus, samazina invaliditātes pakāpi un pēc pārciesta smadzeņu infarkta ievērojami uzlabo pacienta dzīves kvalitātes rādītājus.
Diemžēl, kā liecina Insulta vienību novērojumi, piederīgie bieži vien pie sava tuvinieka, kam attīstījies smadzeņu infarkts, laikus neizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību. Šādam pacientam, vēlāk nokļūstot stacionārā, specializētās ārstēšanas efektivitāte ir ievērojami zemāka, galvenokārt tiek novērsti insulta sarežģījumi un veikta pacienta rehabilitācija.
Der zināt
- Insults ir viena no biežākajām saslimšanām — tas ieņem 3. vietu pēc onkoloģiskām un sirds slimībām.
- Eiropas Insulta komitejas statistiskie dati apstiprina, ka Rietumeiropā ar insultu saslimst 200–250 iedzīvotāju no 100 000, bet Austrumeiropā pat 300–500 iedzīvotāju no 100 000.
- Mirstība no insulta ir augsta — 20–35% jau pirmajā mēnesī pēc insulta.
- Insults bieži izraisa invaliditāti, nespēju patstāvīgi izpildīt ikdienas aktivitātes.