Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9060133t1hc696.jpg)
Vēlos veikt krūšu izmeklējumus. Cik zinu, galvenokārt lieto ultrasonogrāfiju, mamogrāfiju un digitālo mamogrāfiju. Kura labāka?
To, kurš izmeklējums katrā konkrētā gadījumā ir piemērotākais, izlemj speciālists kopā ar pacientu, ņemot vērā saslimšanas formu, — uzsver Rīgas «Veselības centra 4» radioloģijas nodaļas vadītāja Sandra Lapuķe. Nereti kombinē vairākas izmeklējumu metodes. Parasti sievietēm līdz 40 gadu vecumam lieto ultrasonogrāfiju, kas ir pilnīgi nekaitīga. Tā kā jaunām sievietēm krūšu audi ir blīvi, šī metode ir pietiekama, lai izmeklēšanas gaitā pamanītu samezglojumus. Ultrasonogrāfiju lieto arī dažādu iekaisumu un cistu gadījumā. Taču sievietēm no 45 gadu vecuma noderīgāka ir mamogrāfija — rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes stariem. Tā sniedz pārskatu par abām krūtīm dažādās atšķirīgās pozīcijās. Šī ir vienīgā krūšu vēža skrīninga metode, ar kuru var atklāt audzēju agrīnā sākumstadijā, pat ar roku vēl nesataustāmu, 0,5–0,6 centimetru lielumā. Ja pirmās mamogrāfijas rezultāti ir normāli un nenotiek nekādas vizuālas krūts izmaiņas, šo pārbaudi var veikt ik pēc diviem gadiem. Krūts vēža skrīningu ar mamogrāfijas metodi neatkarīgi no rezultāta reizi 2 gados vajadzētu veikt sievietēm no 50 līdz 69 gadiem. Atsevišķos gadījumos diagnozes precizēšanai vai implantu stāvokļa noteikšanai izmantot magnētisko rezonansi.
Digitālā mamogrāfija no parastās tehniski neatšķiras (abās izmanto rentgena starus), tomēr šiem izmeklējumiem ir daudzas priekšrocības:
- radioloģisko iekārtu digitalizācija pasargā pacientu no papildu starojuma devas. Pateicoties kvalitatīvam attēlam, nav jāveic atkārtots izmeklējums, kas bieži vien bija nepieciešams agrāk;
- pateicoties speciālai attēlu pārlūkošanas un apstrādes programmai, attēlu iespējams palielināt, samazināt, padarīt kontrastaināku, to aplūkot mīksto un cieto audu režīmā, veikt precīzus mērījumus;
- vizuālās diagnostikas (dg) attēlus var pārraidīt lokāla datortīkla ietvaros un nosūtīt uz citiem centriem, kuros ir digitālā radioloģijas informācijas sistēma (RIS);
- izmeklējumus var saglabāt ārējos informācijas nesējos (CD, DVD u.c.) «Dicom-3» formātā, kas atpazīstams jebkurā pasaules medicīnas iestādē, kur lieto modernas digitālas iekārtas;
- vizuālās dg attēlus kvalitatīvi var arī izdrukāt dažādos lielumos un veidos — uz fotopapīra vai filmām, uz vienas lāzerprintera izdrukas savietojot dažādus attēlu diagnostiskas izmeklējumus;
- digitālās radioloģijas sistēmas ieviešana dod iespēju dažādos laika periodos veikt izmeklējumu salīdzināšanu, jo visi iepriekš veiktie saglabāti vienkopus elektroniskā arhīvā.