Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9060517t1ha5b6.jpg)
Ainavu arhitekti un daiļdārznieki prognozē, ka arī Latvijā arvien populārāki kļūs jumta dārzi. Jumta dārzi drīzāk atgādina ainavu no fantastikas vai nākotnes. Tie vēl nav īpaši populārs veids, kā padarīt apkārtējo vidi zaļāku, bet aizvien biežāk gan profesionāļi, gan uzņēmēji aizdomājas par šādu apstādījumu ierīkošanu.
Pēc būtības jumta dārzs neatšķiras no parastiem apstādījumiem, bet citāda ir to ierīkošanas specifika. Kā stāsta apzaļumošanas firmas «Jaunbērzi» ainavu arhitekte Signe Tauriņa, par jumta dārzu var dēvēt dārzu, kas burtiskā nozīmē atrodas uz ēkas jumta. Tas tiek īpaši projektēts kā atpūtas dārzs vai kā dārzs, kas ir redzams no blakus esošo māju logiem, lai priecētu cilvēku acis. Bet par jumta dārzu var dēvēt arī dārzu, kas tiek projektēts uz plaknes, kas atrodas virs pazemes būvēm, kā, piemēram, virs garāžām vai pazemes autostāvvietām. Arī šiem dārziem tiek speciāli projektēti jumtu balsti, kas iztur mūsu klimatam atbilstošu slodzi. Ziemā jumtam, uz kura ir dārzs, jāiztur papildu smagums, ko augsnē rada no lietus un sniega uzkrājies mitrums.
Sākumā tiek izbūvēts monolīta betona pārsegums, pēc tam seko hidro un siltumizolācijas slāņi. Tad tiek izklāta īpaša plēve, izveidots aerācijas, ūdens uzkrāšanas un drenāžas slānis, kur uzkrājas ūdens. Šis slānis neļauj saknēm augt dziļāk. Tikai tad uzber auglīgās augsnes slāni, kur stāda izvēlētos augus.
Bruģa vietā zāliens
Jumta dārzs dažreiz ir pārveidots ainavas defekts, kas ar profesionāļu palīdzību un izdomu iegūst vizuālu vērtību, stāsta apzaļumošanas firmas «Jaunbērzi» ainavu tehniķe Inga Bērziņa. Vietā, kur agrāk būtu atstāts bruģēts laukums, tagad izvēlas ierīkot nelielu dārzu. Tas nozīmē, ka jumta dārzs ir vienā līmenī ar pārējo platību, bet vieta ir speciāli ierīkota augu stādīšanai un nav pakļauta transporta kustībai, kas virs pazemes ēkām ne vienmēr ir atļauta.
Par apstādījumu virs stāvvietas vai garāžas var izvēlēties arī skaisti koptu zālienu. Kā piemēru var minēt SIA «Tagete» projektēto un ierīkoto zālienu Jēkaba kazarmās Rīgā, kur zāliens zaļo un aug lielā slīpumā. Zaļo velēnu jumtus piedāvā arī SIA «Niedru jumti» — jumta segums ir vienkāršs, dzīvs un piemērots publisku vietu apstādījumiem. Ar jumta dārzu projektēšanu Latvijā nodarbojas arī SIA «Gartens» un citas firmas.
Augi jumta dārziem
Ja jumta dārzs ir paredzēts ar nelielu svaru, tad izvēlas augus, kas spēj augt, izmantojot nelielu augsnes daudzumu. Tie ir augi, kas spēj augt augsnē, kuras biezums ir no 5 līdz 10 centimetriem, pārsvarā klājeniskie zemsedzes augi — ziemcietes. Bieži izvēlas dažādu krāsu un formu laimiņus.
Ir arī laimiņi, kas priecē ne tikai ar krāsainu lapojumu, bet arī ar ziediem. Kombinējot dažādus augus un interesantas formas, var izveidot rakstus un panākt vizuāli iespaidīgu efektu.
Ja iespēja atļauj uz jumta uzbērt 40–50 centimetrus biezu auglīgās augsnes kārtu, var domāt par krūmu un ziedošu ziemciešu stādījumiem vai graudzālēm, kas priecē ne tikai ar vertikālo lapojumu un skarām, bet arī ar skaņu, kas rodas, vējam skrienot tām cauri. Labs piemērs šādiem apstādījumiem ir Polijā esošās Varšavas universitātes jumta dārzs.
Var novietot arī dekoratīvus krūmus konteineros. Piemērotas jumtu dārziem ir bārbeles, spirejas, dažādi klājeniskie kadiķi, klintenes un arī vīteņaugi — mežvīns, pīpjukoks vai ziedošais mežvītenis. Parasti izvēlas augus, kuru kopšana nav sarežģīta un kas dekorativitāti sasniedz bez regulāras apgriešanas. Tie ir mazprasīgāki, bet ne mazāk interesanti. Īpaši piemēroti ir sausumizturīgi augi un augi, kas pacieš vēja iedarbību.
Var izvēlēties arī vienkāršas ziedošas ziemcietes, kas rada puķu pļavas efektu, un tādā veidā pilsētas vidē ienest mazu gabaliņu no lauku ainavas. Tās var būt dažādas pīpenes, daudzgadīgās magones, laimiņi, kas tautā tiek dēvēti par čīkstenēm, dekoratīvie pelašķi, ehinācijas un citas daudzgadīgās puķes, kas neprasa rūpīgu kopšanu.
Lai atvieglotu augšanas apstākļus augiem un kopšanas darbus saimniekiem, stādījumus mulčē ar rupju mizu mulču. Trūdot mulča kalpo kā mēslojums. Mulča arī izskatās dekoratīvi, kas ir svarīgi publiski pieejamā dārzā.
Dārzus, kas atrodas augstu virs zemes, apzaļumo ar augiem, kas aug mazā augsnes daudzumā vai tiek stādīti konteineros, pacieš vēja iedarbību un ir sausumizturīgi.
Lielus augus stāda māju aizvējā, iekšpagalmu dārzos, jo tie parasti tiek stādīti konteineros un nedrīkst būt pakļauti spēcīgai vēja ietekmei.
Jumta dārzā var izvietot arī dekoratīvos elementus — akmeņus un skulptūras. Dārzu var aprīkot ar speciālu apgaismojumu un izvietot soliņus. Tad jāparedz arī celiņu izbūve. Augu grupas var papildināt arī ar ūdens elementiem — nelieliem dīķiem, strūklakām. Parasti dārzs savu dekorativitāti sasniedz piecu gadu laikā.
Saskata nākotnes tendenci
Apzaļumošanas firmas «Jaunbērzi» speciālistes stāsta, ka turpmāk jumta dārzu veidošana kļūs par pieprasītu un ierastu tendenci. Pašlaik informācijas par šāda veida dārziem nav daudz, bet pēc kāda laika būs pietiekami daudz informācijas un arvien vairāk realizētu projektu, kas būs izvērtējami dabā, un iegūta pieredze. S. Tauriņa un I. Bērziņa uzskata, ka jumta dārzs nebūs tikai modes lieta, bet arī rūpes par ekoloģisku vidi un zaļās telpas paplašināšana mūsdienīgā veidā.
Latvijā jau ir realizēti pirmie veiksmīgie jumtu dārzu projekti, stāsta SIA «Tagete» dārzu būves un kopšanas nodaļas direktore Ilze Indriksone. Viņa par veiksmīgāko uzskata devītā stāva jumta dārzu, kas atrodas Rīgā, Tomsona ielā, «Tomsona terasēs», kas saņēma vienu no Latvijas arhitektūras prēmijām par gada labāko būvi 2004. gadā. Tāpat interesants ir arī mazais jumta dārziņš, kas atrodas uz «Re & Re» biroja ēkas «Baltais vējš» jumta Rīgā, Ulmaņa gatvē. Arī šī ēka saņēma Latvijas arhitektūras 2005. gada balvu.
Daži jumta dārzu ierīkošanas principi:
- Tā kā zemesgabalu, ko pilsētā varētu izmantot apzaļumošanai, ir samērā maz un tie ir dārgi, kā alternatīva tiek veidoti jumta dārzi. Šos dārzus var ierīkot tikai uz īpaši projektētiem un būvētiem jumtiem.
- Jumta dārzs tiek iekārtots, vadoties pēc tā, kādai ēkai tiek projektēts. Tiek ņemtas vērā pasūtītāja vēlmes un idejas par to, kāda nozīme tam būs ikdienā. Vai tas būs, piemēram, atpūtas dārzs, dārzs ar dekoratīvu nozīmi vai kā skaista ainava aiz loga, vai zaļojošs zāliens.
- Katram augam ir īpašas augšanas apstākļu un kopšanas prasības. Pirms tiek izvēlēti augi, apkārtne, kurā atrodas nākamais jumta dārzs, ir jāiepazīst dzīvē un dažādos laika apstākļos.