Turpinās cīnīties par Lemberga atbrīvošanu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Visticamāk, šīs nedēļas beigās advokāti izmeklēšanas tiesnesim atkārtoti lūgs mainīt drošības līdzekli un atbrīvot no apcietinājuma Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Savukārt Ģenerālprokuratūrai tiks iesniegti vairāku sabiedrībā pazīstamu personu galvojumi.

A. Lemberga advokāts Guntars Antoms skaidroja, ka šonedēļ beidzas likumā paredzētais četru nedēļu termiņš, kurā nav tiesību atkārtoti vērsties pie izmeklēšanas tiesneša ar lūgumu mainīt sākotnēji piemēroto drošības līdzekli. Līdz ar to atkal rodas iespēja pacīnīties par A. Lemberga atbrīvošanu.

Advokāti paredzējuši Ģenerālprokuratūrai iesniegt galvotāju sarakstu, kas iepriekš ticis iesniegts tikai Rīgas apgabaltiesai, pārsūdzot izmeklēšanas tiesneša piemēroto drošības līdzekli. Kā norādīja G. Antoms, galvotāju sarakstā bija arī jānorāda ziņas, kopš kura laika un kādos apstākļos galvotāji kļuvuši pazīstami ar apsūdzēto. Kā zināms, gatavību galvot par A. Lembergu izteikušas vairākas sabiedrībā pazīstamas personas – komponists, Saeimas deputāts Raimonds Pauls, aktieri Imants un Guntis Skrastiņi, Jānis Paukštello, Rūdolfs Plēpis, Ventspils augstskolas profesors Jānis Sīlis, olimpiskais vicečempions, Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs, rakstnieks Ēriks Hānbergs un citi. Pirms iesniegšanas galvotāju paraksti jāapstiprina notāram.

Kā var traucēt izmeklēšanai

Parasti pirmstiesas apcietinājumā tiek turētas sabiedrībai bīstamas personas vai arī tādas, kuras grasās izvairīties no izmeklēšanas un tiesas, bēgot uz ārzemēm. Savukārt par A. Lembergu prokuratūra uzskata, ka, atrodoties brīvībā, viņš traucēs izmeklēšanai. Kā pierādījumus izmeklēšanas procesa traucēšanai prokuratūra ir minējusi šādas A. Lemberga darbības: interesi par apcietināto Gitu Grasmani; izteiktos pārmetumus Laimonim Junkeram; Ventspils Biznesa attīstības asociācijas sēdē teikto, ka jāiztīra datoru cietie diski. Tāpat prokuratūra apgalvo, ka A. Lembergs nodarbojas ar ziņu vākšanu par procesa virzītāju, jo kratīšanā esot izņemta izziņa par prokuroru Andi Mežsargu. Minētā informācija par A. Mežsargu pirms vairākiem gadiem tika atspoguļota laikrakstā Čas.

«Manuprāt, ir virkne citu drošības līdzekļu, kuri ļautu panākt, lai izmeklēšana netiktu traucēta, piemēram, liegums tuvoties noteiktām personām vai noteiktām vietām, bet prokuratūra tomēr uzskata, ka vienīgais, kas var tai palīdzēt, ir Lemberga apcietinājums,» teica G. Antoms.

Saplēstās piezīmes

Prokuratūras materiālos arī norādīts, ka pērn 10. novembrī A. Lembergs pratināšanas laikā prokuratūrā uz savas lapiņas veicis piezīmes. Pēc pratināšanas prokurors A. Mežsargs pieprasījis lapiņu atdot, bet A. Lembergs to saplēsis. «Šis fakts tagad tiek formulēts kā pretdarbība prokuratūrai, jo lapiņu prokuratūra esot vēlējusies izņemt kā viņa brīvā rokraksta paraugu. Taču jāņem vērā, ka lēmuma par lapiņas izņemšanu nebija. Tas nozīmē, ka Lembergs, ja vēlējās, varēja lapiņu atdot, ja ne, varēja to izmest. Ja jau prokuratūra apgalvo, ka pieradījumi ir tik nopietni, tad kādēļ tiesai jāsniedz tik smieklīgi pamatojumi?» savās pārdomās dalījās G. Antoms.

Jauno apsūdzību A. Lembergam advokāts vērtēja kā prokurora pieņēmumu apkopojumu. «Apsūdzība ir tik nekonkrēta, ka pret tādu ir ļoti grūti aizstāvēties. Piemēram, ja mani apsūdz, ka es 2006. gada 10. janvārī esmu veicis noziedzīgu nodarījumu, tad man ir skaidrs, kā aizstāvēties, un varu mēģināt atcerēties, ko tajā dienā esmu darījis. Bet, ja formulē, ka esmu izdarījis noziedzīgas darbības laika posmā no 1995. līdz 1996. gadam, tad tas ir daudz grūtāk. Cits piemērs. Prokuratūra uzskata, ka Lembergs ir veicis darbības, kuras vērstas uz valsts mantas bezatlīdzības nodošanu. Bet rodas loģisks jautājums – kā tad Lembergs varēja nodot valsts mantu, ja viņš bija pašvaldības vadītājs un nekad nav bijis ministrijas pārstāvis?» skaidroja G. Antoms.

Savukārt par sabiedrībā uzturēto mītu par tā dēvētajiem Lemberga stipendiātu sarakstiem advokāts uzskata: «Ja jau reāli tādi saraksti būtu, tad prokuratūra nebūtu slinkojusi un būtu par to paziņojusi. Politiskās uzpirkšanas atmaskošana būtu tās lielākais triumfs. Tas taču būtu tāds sasniegums, par ko visiem būtu jāpastāsta. Vismaz apsūdzībā par to nekas klaji nav rakstīts. Pieļāvuma formā ir rakstīts, ka, iespējams, politiķi kaut kādā veidā ir stimulēti, bet nekādi uzvārdi nekur nav saukti.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu