Desmit gadu elitē!

- Pirmo spēli pasaules čempionāta elites grupā mūsējie aizvadīja 1997. gada 27. aprīlī, kad jau pirmajā mačā pretī stājās pasaules hokeja lielvalsts ASV. Zaudējums ar 4:5 šķita tikai loģisks, taču pati spēle parādīja, ka uzvarai bija jābūt mūsējai, sliktākajā gadījumā – neizšķirtam. Pats interesantākais, ka, sākoties pēdējai trešdaļai, Latvija atradās zaudētājos ar 1:4, taču 53. minūtes sākumā Andrejs Ignatovičs panāca izlīdzinājumu 4:4...

- Pirmos vārtus, spēlējot pasaules čempionātu augstākajā līgā, guva aizsargs Sergejs Čudinovs, un loģiski, ka tas notika jau pirmajā mačā pret ASV. Vēl tajā mačā tika gūti arī pirmie vārti, spēlējot skaitliskajā mazākumā, un to izdarīja Aleksandrs Beļavskis. Pavisam desmit iepriekšējos čempionātos, spēlējot mazākumā, gūti astoņi vārti. Trīs reizes to iespējis Leonīds Tambijevs, divas – Beļavskis.

- Skaitliskā vairākuma realizācija pēdējos gados bijusi viena no Latvijas izlases sāpīgākajām vietām, taču desmit gadu laikā viena vai divu lieko spēlētāju pārsvars ticis izmantots 54 reizes. Pirmais vairākums tika realizēts mačā pret itāļiem, kad izcēlās tagadējais izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks. Visražīgākā vairākuma realizācija bijusi 1999. gada čempionātā, kad 12 reižu (puse no kopējā gūto vārtu skaita) izmantots viena vai divu spēlētāju pārsvars. Vismazāk vairākums realizēts 2001. un 2003. gada čempionātos, kad tas izdarīts pa divām reizēm.

- Pirmajā čempionātā tika izcīnīta arī pirmā uzvara. Tā gada loģika teica priekšā, ka šai uzvarai ir jābūt jau otrajā spēlē, kad tikāmies ar itāļiem, taču nē – Itālijai zaudējām ar to pašu rezultātu, ko ASV (kaut Latvija bija vadībā ar 4:1). Pirmā uzvara tika izcīnīta jau otrajā posmā, kad bez variantiem gribētājos tika atstāta Norvēģijas izlase (6:3).

- Nekur nepalika arī pirmie lielie pārsteigumi, un tie pasaules hokeja aprindām tika sagādāti vēl pirms uzvaras pār troļļiem. Uztaisījuši iekšējās razborkas, hokejisti par zaudējumu Itālijai reabilitējās ar vienu no skaistākajām spēlēm izlases pastāvēšanas vēsturē – ar 3:3 pret Kanādu. Šī bija tā reize, kad punktu izglāba pretinieks, nevis mēs. Vēl 53. minūtē Latvija bija priekšā ar 3:1... Savu dzīves spēli vārtos aizvadīja Juris Klodāns, bet Aleksandra Kerča pauzes jau sen ir ierakstītas Latvijas hokeja folkloras grāmatās.

- Turpat Somijā, tikai Tamperē, tika izcīnīta arī pirmā uzvara ar sausu rezultātu – dziļos jaņos tika atstāta Vācija (8:0). Šī tad arī ir visiespaidīgākā Latvijas izlases uzvara, spēlējot elites grupā. Absolūtajam uzvaras rekordam – 32:0 pār Izraēlu – tā tomēr nestāv klāt. Visos čempionātos mūsējiem ir sešas uzvaras ar sausu rezultātu, bet vienā spēlē (2005. gadā Insbrukā pret Somiju) rezultāts bija 0:0.

- No pirmā A grupas sasaukuma vakar uz Maskavu aizbrauca trīs spēlētāji – Leonīds Tambijevs, Aleksandrs Semjonovs un Rodrigo Laviņš. Pirmie divi ir spēlējuši visos elites grupas čempionātos, bet Semjonovs ir vienīgais, kurš piedalījies visās 64 spēlēs. Zīmīgi, ka šis trio ir piedalījies arī izlases pirmajā spēlē pēc neatkarības atgūšanas pret Lietuvu 1992. gada 7. novembrī (13:2).

- Iepriekšējos 10 pasaules čempionātos Latvijas izlase aizvadījusi 64 spēles, no kurām 25 izcīnītas uzvaras, 9 spēlēs fiksēts neizšķirts, bet 30 spēlēs piedzīvoti zaudējumi. Vārtu attiecība – 180:186.

- Ar Šveices izlasi Latvijai ir senas patīkamas un ne pārāk patīkamas attiecības. Ar šveiciešiem aizvadīts 14 spēļu, un tikai četrās izcīnītas uzvaras. Diemžēl neviena no tām nav izcīnīta pasaules čempionātos. Pat ne B grupā. Tiesa, 1996. gada Eindhovenas neizšķirts (1:1) bija uzvaras vērtībā, jo tas pavēra ceļu uz A grupu. Pēdējo reizi čempionātos ar Šveici spēlēts 2003. gadā Turku, un toreiz zaudējām ar 2:4. Čempionāta pirmajā mačā ar Šveici spēlēts 1999. gadā Oslo, kad tika dalītas olimpiskās biļetes. 3:5 mums liedza ar pirmo piegājienu tikt uz Soltleiksitiju... Pēc gada Pēterburgā bija 1:4, vēl pēc gada Karlstadē – 4:6. Šķiet, ka ir pienācis laiks izcīnīt pirmo uzvaru.

- Tagadējais Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks ne tikai ir guvis pirmos vairākuma vārtus čempionātos un bijis izlases kapteinis, viņam pieder viena čempionāta rezultativitātes rekords. Pirms desmit gadiem Turku un Tamperē Znaroks astoņās spēlēs guva 3 vārtus un izdarīja 7 rezultatīvas piespēles. Nākamajos čempionātos neviens pat nav tuvojies šiem skaitļiem. Izņemot pašu Znaroku, kurš pēc gada Šveicē sešās spēlēs nopelnīja astoņus punktus (5+3).

- Visu iepriekšējo desmit čempionātu laikā visvairāk punktu sakrājuši tie, kuri visvairāk tajos piedalījušies. Leonīds Tambijevs 63 spēlēs iespējis 29 punktus (13+16), Aleksandrs Semjonovs 64 spēlēs – 23 punktus (15+8), bet tagadējais izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks trīs čempionātos 20 spēlēs nopelnījis 19 punktus (8+11).

,

Vārtsargi *
Sergejs Naumovs 6 / 88 / 201 / 2,28 / 13
Edgars Masaļskis 4 / 48 / 112 / 2,33 / 5
Mārtiņš Raitums 2 / 8 / 19 / 2,31 / 0

Aiz spēlētāja vārda minēts, cik pasaules čempionātos spēlējis, spēles izlasē, zaudētie vārti, vidēji spēlē zaudētie vārti, sausās spēles

Aizsargi
Atvars Tribuncovs 9 / 140 / 13+13 / 146
Rodrigo Laviņš 7 / 170 / 14+29 / 118
Oļegs Sorokins 5 / 107 / 4+21 / 96
Arvīds Reķis 3 / 66 / 6+5 / 96
Agris Saviels 3 / 58 / 2+3 / 56
Guntis Galviņš 2 / 41 / 2+9 / 53
Georgijs Pujacs 1 / 57 / 3+8 / 38
Aleksandrs Jerofejevs 1 / 43 / 4+5 / 56

Uzbrucēji
Leonīds Tambijevs 10 / 203 / 65+84 / 146
Aleksandrs Semjonovs 10 / 203 / 53+42 / 229
Aleksandrs Ņiživijs 8 / 154 / 23+49 / 52
Grigorijs Panteļejevs 7 / 128 / 28+34 / 77
Aleksandrs Macijevskis 6 / 143 / 30+32 / 36
Aleksejs Širokovs 4 / 85 / 13+9 / 71
Herberts Vasiļjevs 4 / 48 / 9+13 / 44
Mārtiņš Cipulis 2 / 66 / 13+13 / 32
Miķelis Rēdlihs 2 / 60 / 8+12 / 51
Lauris Dārziņš 1 / 25 / 8+2 / 12
Kaspars Daugaviņš 1 / 9 / 4+2 / 6
Armands Bērziņš 0 / 32 / 4+7 / 44
Mārtiņš Karsums 0 / 0 / 0+0 / 0

*cik pasaules čempionātos spēlējis, spēles izlasē, gūtie vārti+rezultatīvās piespēles, soda minūtes