Gultā ar ienaidnieku?

365 gadalaiki

Reiz kāds gudrs vīrietis, stipri vecāks par mani, iesirmiem matiem un gaišām nebēdnīga zēna acīm, man teica: «Mīļās sievietes, jūs taču esat kā gadalaiki, turklāt nevis tikai četri, bet veseli 365! Kāpēc jūs pārstājat izmantot savu daudzveidību, tiklīdz vīrietis ir sapinies jūsu tīklos un kļuvis par lauleni vai citādi apzīmogotu īpašumu? Kad jūs vairs mūs nemedījat, tad drīz vien attiecībās iestājas kaut kāds Baltijas jūras klimats. Nu nevar būt cilvēks laimīgs, ja visu laiku ir vidēji silts un mēreni mitrs... Vīrietis taču nav vienšūnis, kam kā dzīves vide, lai varētu labi justies, vajadzīgs tikai istabas temperatūras buljons.»

Protams, es uzreiz jautāju: «Kā daudzveidīga? Man tagad jāsāk darīt to pašu, ko dara pornodīvas? Vai kā japānietes, kuras, lai izpatiktu saviem mīļotajiem, iegādājas sarkanus un zaļus «vāverīšu» šinjonus? Varbūt aiziet pie daktera, lai atjauno nevainību?» Droši vien mani vārdu plūdi būtu nebeidzami, ja vīrietis, šis maita un nelietis, nepateiktu īsi un naivi: «Kā lai es to zinu? Tu taču esi sieviete, ne es.»

Tātad: viņi grib, lai mēs esam daudzveidīgas, interesantas dzīvē un seksā, bet paši īsti nezina, ko grib. Viņi grib, lai mēs viņus iekvēlinām, lai liekam jukt prātā no kaisles, bet pašiem bieži nav priekšstata par to, kas tad ir šī riktīgā uguns. Bet, kad vīrietis to negaidot dabū, saprot: «O, jā — te nu viņa ir! Tādai tai jābūt!» Lūk, kāds: Opā!

Rotaļas un rotaļlietas

Labi — būšu daudzveidīga. Protams, laba un seksīga vešiņa! Kas vēl? Rotaļlietas pieaugušajiem? Lomu spēles? Varētu būt, ka tas piešķiļ uguni, ja vien abiem vai vienam no pāra šādas maskarādes neliekas banālas, dumjas vai pat rupjas un brutālas. Daudzi saka: palīdz. Uz kādu brīdi noteikti, bet tikai tad, ja trāpīts pareizi. Arī daudzveidībā var iestāties rutīna. Diemžēl. Kā tad uztrāpīt, kā saprast, kas der?

Elīnai (32) pēc uznāciena greznā peņuārā ar spilgtu kosmētiku uz sejas nācies noklausīties vīriņa pretīgu monologu. Vispirms viņa rūgti raudāja vai pusi nakts, tad sākusi domāt, kā tad rīkoties.

Lūk, ko sacījis vīriņš: «Ja tu domā, ka man tas paltraks liekas uzbudinošs, tu maldies. Man riebjas tās asās mežģīnes! Pirmo reizi es pacietu, jo domāju, ka tev tas ļoti patīk — varbūt kāda draudzene uzdāvinājusi... Gribēji, lai tevi uztveru kā ieleni? Bet man tā nepatīk. Riebjas tās spēlītes ar pārģērbšanos. Tas nav tas, ko es gribu... Es tevi mīlu un cienu! Ja runa ir par fantāzijām, es gribu kaut ko citu! Ja mēs nevaram vispirms vienoties — varbūt nemāžosimies?» Protams, sieviete šausmīgi apvainojās, lai gan atzīst, ka vīrs tomēr ļoti centies būt laipns un iejūtīgs. Elīna aizgāja gulēt uz otru istabu. Taču tikai līdz nākamajam rītam.

Gultā ar ienaidnieku

Elīna uzmodināja savu vīru ar diezgan dusmīgu jautājumu: «Pasaki man, ko tu gribi?» Jāpiebilst, ka viņi ir viens no tiem pāriem, kuri prot sarunāties. Un arī viens otru sadzirdēt. Turklāt viņi abi nekaunas izrādīt savas emocijas. Arī tad, ja tās aizvaino un sāpina.

Vīrs bija samiegojies, tāpēc nespēja uzreiz atbildēt. «Nemūžam nedomāju, ka darīšu kaut ko tādu,» saka Elīna. «Es biju kā prātu zaudējusi, nikna, paķēru to sasodīto naktskreklu un sasēju viņam rokas. Apsēdos viņam virsū un sāku skarbā balsī izjautāt par viņa fantāzijām. Burtiski pratināju kā ienaidnieku grāvējfilmā. Dusmās purināju viņu, pluinīju kā tādu plīša suni. Biju agresīva, kā no ķēdes norāvusies... Nekad savā mūžā nebiju tā ārdījusies.»
 
Viss, ko izdvesis vīrs: «Elīna, tu esi fantastiska!» Protams, ka abi nokavēja darbu. Savādi, ka iepriekš vīrs pret «spēlēm ar sasiešanu» bija iebildis...

Elīna secina: «Psihologs droši vien teiktu, ka nejauši atradu piegājienu, ko mans vīrs bija vēlējies, bet pat nebija apzinājies, ka grib, jo darbā ieņem atbildīgu amatu. Arī mājās visus svarīgos jautājumus vairāk risina viņš. Toreiz vienkārši ļāvu vaļu emocijām, neapspiedu sevi, tāpēc tā iznāca. Dzīve laikam pateica priekšā. Nu par mums var teikt: maisam gals vaļā. Mums tagad ir kļuvis daudz interesantāk, jo, izrādās, mēs daudz ko viens no otra esam slēpuši. Daudz dažādas fantāzijas... Attiecības kļuvušas intensīvākas un daudzveidīgākas ne tikai gultā. Protams, tās nav tikai spēles ar sasiešanu. Turklāt vīrs arvien vairāk ieklausās manās vēlmēs.»

Varbūt tiešām beigt izlikties un beidzot būt par sevi pašu?