Uzņēmuma reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš nolēmis atstāt negrozītu UR valsts notāra šī gada 20.marta lēmumu reģistrēt jaunu kompānijas AS «Latvijas naftas tranzīts» (LNT) valdi un padomi.
Noraida sūdzību par LNT jaunās valdes un padomes reģistrēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, savukārt UR galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, aģentūru LETA informēja UR.
Lēmums pieņemts, izskatot Vladimira Solomatina šā gada 23.marta iesniegumu un šā gada 13.aprīļa papildinājumu 23.marta iesniegumam, Ulda Pumpura, Mika Ekbauma un Andra Linuža 23.marta iesniegumus, kā arī AS «Lõhmus, Haavel & Viisemann» 29.marta iesniegumu par UR valsts notāra lēmuma atcelšanu.
Kā ziņots, 19.martā no LNT padomes atbrīvots priekšsēdētājs Pumpurs, priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Junkers, kā arī padomes locekļi Ekbaums, Linužs un Vidaga Putniņa.
Par padomes priekšsēdētāju iecelts AS «Ventbunkers» padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Kvēps, par priekšsēdētāja vietnieku - Gatis Grāvītis, bet par padomes locekļiem - Rudolfs Meroni, Ivars Pāže un Vladislavs Šafranskis.
No uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Mamerts Vaivads, bet no valdes locekļu amatiem - Solomatins un Vladimirs Krastiņš. Par LNT valdes priekšsēdētāju iecelts Dzintars Kašs, bet par valdes locekļiem - Aleksejs Ovods un Ronalds Vuškāns.
Vairākās institūcijās, arī UR, apstrīdēts lēmums reģistrēt jaunu uzņēmuma valdi un padomi.
Nomainītie LNT padomes locekļi Pumpurs, Linužs un Ekbaums UR apstrīdējuši lēmumu reģistrēt jaunu uzņēmuma valdi un padomi, norādot, ka UR valsts notāra šā gada 20.marta lēmums ir prettiesisks un neatbilst tiesību normām, jo ir pieņemts uz prettiesiski sagatavotu un pretrunīgu dokumentu pamata.
Padomes locekļi norāda uz virkni pretrunu, kas bija zināmas un UR bija jāņem vērā, vērtējot lūgumu reģistrēt jaunu uzņēmuma vadību.
Atceltie LNT padomes locekļi iesniegumos lūdza atcelt apstrīdēto valsts notāra lēmumu pilnā apmērā un pēc atkārtotas jautājuma izskatīšanas pieņemt lēmumu atteikt reģistrēt komercreģistrā izmaiņas LNT valdes un padomes sastāvā.
Iesniegumos norādīts, ka LNT akcionāru sapulce šā gada 19.martā, kad it kā tikuši pieņemti lēmumi par izmaiņām uzņēmuma pārvaldē, nekad nav bijusi sasaukta un padomes locekļi par šādas akcionāru sapulces sasaukšanas faktu, tās norises laiku, vietu un tajā izskatāmajiem jautājumiem nav tikuši informēti.
Līdztekus arī uzsvērts, ka LNT valde nekādu akcionāru sapulci 19.martā nebija sasaukusi un šāds pieprasījums nekad arī nav ticis izteikts no LNT padomes, revidenta vai akcionāru puses.
Par to, ka LNT akcionāru sapulce tiek plānota šā gada 30.aprīlī, jau 16.martā LNT valde bija izsūtījusi paziņojumus gan sabiedrības akcionāriem, gan arī UR, kas tādējādi par to bija informēts. Šajā akcionāru sapulcē cita starpā bija paredzēts pārvēlēt arī sabiedrības padomi, norāda atceltie LNT padomes locekļi.
Iesniegumos uzsvērts, ka UR šā 19.martā iesniegtajā LNT šī paša datuma ārkārtas akcionāru sapulces protokola izrakstā Nr.1 norādīts, ka to ir sasaukusi sabiedrības valde, izsūtot paziņojumu 2006.gada 25.maijā.
Tomēr vienīgais dokuments, kas tiešām sagatavots 2006.gada 25.maijā un izsūtīts tā adresātiem 2006.gada 26.maijā, ir LNT valdes priekšsēdētāja 2006.gada 25.maija paziņojums par sabiedrības kārtējās akcionāru sapulces sēdes sasaukšanu 2006.gada 4.jūlijā. Akcionāru sapulce, kas saskaņā ar paziņojumu tika sasaukta 4.jūlijā, arī notika. Tajā tika izskatīti visi darba kārtībā ietvertie jautājumi, pēc kā attiecīgi sēde tika slēgta. Minēto faktu apliecina LNT 2006.gada 4.jūlija kārtējās akcionāru sapulces protokols Nr.80, teikts paziņojumā medijiem.
Tāda paziņojuma par ārkārtas sapulci, kas pērnā gada 25.maijā būtu bijis sūtīts akcionāriem saistībā ar jebkādas LNT ārkārtas sapulces sasaukšanu šā gada 19.martā, nav un nekad nav bijis. Norāde 2007.gada 19.marta ārkārtas akcionāru sapulces protokola Nr.1 izrakstā par to, ka paziņojumi par 2007.gada 19.marta sapulci ir nosūtīti 2006.gada 25.maijā, ir klaji nepatiesa un absurda, uzsver atceltā LNT padome.
Kā esot redzams no UR iesniegtajiem 2007.gada 19.marta LNT akcionāru sapulces un padomes sēdes izrakstiem, uz tiem ir ticis izmantots arī pavisam cits LNT zīmogs, kas liecina par to, ka prettiesiskā kārtā pašieceltās padomes un valdes amatpersonas, iespējams, jau iepriekš patvarīgi izgatavojušas citu zīmogu, lai tādējādi varētu noorganizēt abu minēto sapulču izrakstu un pieteikuma UR apstiprināšanu. Šis zīmogs neatbilst līdzšinējam LNT zīmogam, kura nospiedumi ir redzami arī uz LNT reģistrācijas lietā iepriekš iesniegtajiem dokumentiem.
Iesniegumu autori secina, ka nav saprotams, uz kāda pamata UR valsts notārs varēja pieņemt lēmumu reģistrēt attiecīgās izmaiņas, ja viņa rīcībā atradās pretrunīgi dokumenti un pretrunīga informācija par uzņēmuma pārvaldes tiesisko organizāciju.
Iesniegumos teikts, ka atbilstoši likumam, izskatot iesniegtos dokumentus, valsts notāram cita starpā jāpārbauda, vai šo dokumentu saturs atbilst citiem UR rīcībā esošajiem dokumentiem. No minētā izriet, ka valsts notāram ir arī jāvērtē, vai dokumenti nav savstarpēji pretrunīgi un tādējādi neatbilstoši likuma prasībām.
Tā minētā likuma norma tikusi tulkota arī līdzšinējā UR praksē.
Konkrētajā gadījumā UR rīcībā bija pretrunīgi dokumenti, proti, šajos dokumentos bija sniegta pretrunīga informācija, kā rezultātā valsts notārs nevarēja izdarīt viennozīmīgu secinājumu par iesniegto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām un tās pašas dienas laikā pieņemt lēmumu konkrētajā lietā.
Iesniedzēji uzskata, ka šajā situācijā pie acīmredzami pretrunīgiem dokumentiem valsts notāram vajadzēja ievērot objektīvās izmeklēšanas principu un izmantot tādu likumā paredzēto iespēju kā papildu informācijas iegūšana, pieprasot paskaidrojumus vai papildu dokumentus.
Kā ziņots, jaunā LNT vadība apstiprināta trīs akcionāru pilnsapulcēs - 19.martā, 24.aprīlī un 30.aprīlī.
Arī pārējās akcionāru sapulcēs pieņemtie lēmumi apstrīdēti.
Kā ziņots, Ekonomikas policijas pārvaldē aprīlī sākts kriminālprocess par pārmaiņām LNT vadībā. Kriminālprocess sākts saistībā ar atceltā LNT padomes priekšsēdētāja Pumpura iesniegumu, iepriekš informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane.
Iepriekš LNT piederēja 42% AS «Ventspils nafta» (VN) slēgtās emisijas akciju un 6,9% publiskās emisijas akciju, bet tagad kompānijai atlikuši vairs tikai 38% slēgtās emisijas akciju.
Pagājušā gada 28.martā LNT noslēdzis brokera pakalpojuma līgumu ar Lihtenšteinas kompāniju «Miselva Estabilishment» («Miselva»), kura kopš 2003.gada 6,9% LNT piederošo VN publiskās emisijas akciju turēja trastā. Līgums paredzēja, ka «Miselva» jāpārdod šīs akcijas par ne zemāku cenu kā 1,85 lati par akciju. Jau pēc dažām dienām kompānijai akcijas izdevās pārdot par 2,09 latiem par akciju jeb kopumā par 15 040 221 latu. Toreizējais LNT valdes loceklis Solomatins aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāds darījums ir veikts.
Savukārt pagājušā gada 12.oktobrī LNT parakstīja līgumu ar Britu Virdžīnās reģistrēto kompāniju «Nibre Enterprises Corp.» («Nibre») par 4% jeb 4,2 miljonu VN slēgtās emisijas akciju pārdošanu par 15 miljoniem dolāru (8,4 miljoni latu pēc tās dienas kursa). Solomotins darījumu raksturoja īsi un uzsvēra, ka bijis konkrēts pirkšanas piedāvājums un darījums realizēts diezgan ātri.