Piekrāptā. 3. Dace

PROBLĒMA: Krāpšanu piedot ir tikpat kā neiespējami — ja arī izdodas apslāpēt sāpes par pāri darījumu, aizmirst to tomēr nav iespējams.

— Ja krāpšana ir regulāra, tad runāt par attiecībām un piedošanu vispār nav vērts. Manā dzīvē ir bijušas dažas epizodes, kad vīrs jaunībā mani piekrāpa ar manu draudzeni, bet es spēju to piedot. Toreiz viņš gribēja vispār pārtraukt mūsu laulību un veidot ģimeni ar to otru sievieti, kura tomēr nolēma palikt kopā ar savu vīru. Tas bija iemesls, kāpēc tobrīd viņš neaizgāja.

Nedaudz vēlāk vīrs palika bez darba, un es viņu uzturēju. Šādi dzīvojot, viņš saprata, ka pieļāvis milzīgu kļūdu — notikušais bijis mirkļa vājums. Viņš to nožēloja un darīja visu, lai es spētu viņam piedot. Viņa patiesā nožēla bija ceļš uz piedošanu, bet tam bija nepieciešami vairāki gadi. Šobrīd ir pagājuši vienpadsmit gadi, un es to atceros ar grūtībām. Zinu vien to, ka negribēju palikt viena ar mazu bērnu. Domāju, ja kas līdzīgs atkārtotos šobrīd, es rīkotos citādi — aizietu.

PROBLĒMA: Vīrieši uzskata, ka krāpšana ir pašsaprotama, jo viņi ir dzimuši poligāmi, tajā pašā laikā viņi nespēj samierināties ar savas partneres sānsoļiem.

— Var jau būt, ka tā ir, bet manu draugu lokā ir vīrieši, kuri neatbilst šim stereotipam. Viņi dzīvo saskaņā ar kristīgās pasaules vērtībām, apzinoties ģimeni kā vienotu veselumu, tāpēc vārds «krāpšana» pat neienāk prātā. Bet, runājot par krāpšanu, man aizdomāties lika kāds mana vīra jautājums — kāpēc tad, kad krāpj vīrietis, sievietes viņu sauc par cūku, bet kad krāpj viņas pašas, viņām ir Medisonas apgabala tilti, proti, lielā mīlestība? Redzi, ja vīrietis krāpj, tad viņam pretī ir sieviete, kura arī kādu krāpj. Tad sanāk, ka viņai ir mīla, bet viņam tikai sekss? Neticu!

PROBLĒMA: Visbiežāk vīrieši sper sānsoļus, kad sievietes uzmanība pastiprināti pievērsta kam citam — bērnam, darbam vai studijām.

— Mana pieredze liecina ko citu — vīrieši nez kāpēc sper sānsoļus tieši tad, kad ģimenē ir apčubināti. Kad sieviete vairāk domā par vīrieti nekā par sevi, vīrietis sāk meklēt ko interesantāku. Mani vīrs piekrāpa laikā, kad es pilnībā biju nodevusies ģimenes dzīvei — audzināju bērnu, tīrīju māju, šuvu, ravēju dārzu, katru vakaru sagaidīju viņu ar siltām vakariņām. Šķita, vīrietim tā ir ideāla dzīve, bet izrādījās, ka tā tomēr nav. Mans izsapņotais ģimenes modelis sagruva, jo es netiku novērtēta. Bet, kad izgāju sabiedrībā, atsāku mācīties un strādāt, vīrs redzēja man pievērsto citu vīriešu uzmanību, un viņā atkal parādījās interese. Esmu sapratusi, ka vīrietim mājsaimniece nemaz nepatīk — šobrīd mājās nedaru ne pusi no tā, ko toreiz, lielāko daļu darbu padara vīrs, kamēr es lasu grāmatu.

PROBLĒMA: Vīrietis ir gatavs dzīvot dubultu dzīvi gadiem ilgi, jo viņam tā ir ērti.

— Domāju, ka ir daļa vīriešu, kuri tiešām ir gatavi dzīvot dubultu dzīvi: vienā viņam ir silta ēdiens, tīras drēbes un mājas pavards, otrā — trakulīgi piedzīvojumi un bezrūpība. Mans vīrs nespēja dzīvot dubultu dzīvi, pēc trīs mēnešu satikšanās ar citu sievieti, viņš man to pateica. Un es augstu vērtēju šo godīgumu.

PROBLĒMA: Vieglāk ir izlikties, ka neredzi sava partnera sānsoļus, kas var izrādīties arī īslaicīgs sakars.

— Nē, izlikties es nespētu. Tas mani nomocītu. Es izvēlos uzzināt un tad izlemt, kā rīkoties. Un mēs dzīvojam tik šaurā sabiedrībā, ka šādas lietas agri vai vēlu noteikti nāk gaismā.