Populārais liepājnieks, mūziķis Ivo Fomins ar sievu Ivetu, kas ikdienā ir Liepājas domes priekšsēdētāja pirmās vietnieces Silvas Goldes palīdze, audzina divus dēlus — vienpadsmit gadus veco Deividu jeb Deivu un sešus gadus veco Rihardu jeb Riču. Jāpiemin arī kaķene, vārdā Nikola, ko gan Ivo, gan Iveta uzskata par pilntiesīgu ģimenes locekli. Visi viņi dzīvo lielā mājā Nīcas ielā Liepājā, kaut kur pa vidu starp ezeru un jūru.
Māju savām rokām savulaik uzbūvēja Ivo un viņa pusbrāļa Igo tēvs. Vēlāk Igo izdomājis, ka jāuzbūvē otrs stāvs, kur varētu apmesties viņš ar savu toreizējo ģimeni. Taču iznāca citādi — Igo pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bet Ivo un Igo tēvs traģiski gāja bojā. Un nu mājas otro stāvu apdzīvo Ivo ģimene, bet pirmo — Ivetas brālis ar ģimeni.
Ne tāds kā citi
Dzīvē tā sagadījās, ka no astoņu gadu vecuma Ivo dzīvojis pie tēva, bet attiecības ar māti neveidojās. Tagad abi Ivo vecāki jau miruši. Toties Ivo ir ļoti jaukas un sirsnīgas attiecības ar sievasmāti. «Ivetas mamma man ir kā mamma,» atzīst dziedātājs, piebilstot, ka sākumā tā nav bijis. Sievasmāte bijusi visai skeptiski noskaņota pret meitas izvēli — vīrs septiņus gadus vecāks, turklāt muzikants, kuri nereti ir dzērāji vai pat narkomāni, arī tas, kāds ir muzikantu dzīvesveids, nav nekāds noslēpums — ballītes, pirms un pēc ballīšu burziņi un tamlīdzīgi. Tikai Ivo izrādījās ne tāds kā daudzi citi. Pēc koncertiem viņš allaž steidzas mājās. Nekādas ballēšanās vai pasēdēšanas ar kolēģiem. «Galvenais ir laikus aiziet gulēt,» viņš pilnīgi nopietni apgalvo. Tas nozīmē — ne vēlāk kā vienpadsmitos, divpadsmitos. Ivo atzīst, ka viņam nepatīk pamosties ar galvassāpēm un apziņu, ka diena ir norakstāma. Tāpēc Fomini ir tie, kas no visām viesībām un ballēm aizlavās pirmie, tad, kad citiem šķiet, ka vakars vēl tikai sākas.
Fominiem svinības lielākoties patīk rīkot ģimenes lokā. Iecienītākie svētki ir bērnu dzimšanas dienas balles turpat mājas dārzā. Parasti mājās tiek svinēti arī Ziemassvētki, un šajā laikā Ivo vienmēr ir kopā ar ģimeni. «Mums ir interesanti pašiem savā starpā,» apgalvo Ivo. «Protams, ar draugiem, piemēram, Ainaru Virgu un vēl dažiem, ejam pusdienās uz restorānu, man patīk arī Ivetas darbabiedru pirts kompānija.»
Ceļojumā viņi labprātāk dodas visi kopā Ivo mašīnā. Šovasar, piemēram, ir iecere tuvāk iepazīt Latviju.
Stingra audzināšana un kopīgi mājas darbi
Kad sievasmāte iepazinusi Ivo paradumus, viņas attieksme krasi mainījusies, un tagad znots viņai ir ideāls. Kā smejas Iveta — mamma kļuvusi visneobjektīvākā vērtētāja. Arī toreiz, kad Ivo pilnīgi bez balss dziedāja «Eirovīzijas» konkursā, Ivetas mamma priekšnesumu atzinusi par lielisku.
Taču Iveta ir strikti pret to, ka bērni varētu iet tēva pēdās. «Ar mūziku nevar pelnīt,» viņa pamato savu nostāju. Iveta atceras, ka sākumā bieži uztraukusies, kā ģimene dzīvos tālāk. «No ceturtdienas līdz svētdienai dzīvojām zaļi, pēc tam — no rokas mutē. Mūzika var būt tikai vaļasprieks, jābūt arī pamatdarbam,» viņa uzskata. Pērn Ivo izveidoja mūzikas ierakstu studiju, kur tagad noris viņa pamatdarbs.
Pašlaik ne viens, ne otrs Fominu dēls mūzikas skolā nemācās, taču, ja kāds no viņiem izrādīs interesi par mūziku, tēvs ir gatavs palīdzēt. Arī pats savulaik neesot gatavojies kļūt par muzikantu. Tomass Kleins reiz pierunājis nodziedāt dažas Igo dziesmas. «Publikai patika,» atceras Ivo. «Pēc tam sāku mācīties dziedāt. Tā es kļuvu par muzikantu un nekad neesmu to nožēlojis.»
Deivs ir kluss, sevī vērsts bērns, stāsta Iveta. Savukārt Rihards ir pilnīgs pretstats, hiperaktīvs. «Kad Rihards sāk darboties, viss iet pa gaisu, jūk un brūk,» ar smaidu teic Iveta. Deivs spēlē basketbolu, taču skaidrs, ka mazākajam sports noteikti vairāk iet pie sirds. Ivo ir kategoriski pret to, ka bērniem kaut kas tiktu uzspiests.
Lai gan Ivo ļoti mīl dēlus, viņš esot stingras audzināšanas piekritējs. Siksnu jau nu rokās neņemot, bet sarāt gan varot. «Laikam tāpēc, ka pats esmu stingri audzināts un radināts pie kārtības,» atzīst Ivo. Ivetai, kura drīz pēc mūsu sarunas kopā ar mammu gatavojas doties ceļojumā uz Itāliju un ar zināmām bažām raugās uz faktu, ka dēli paliks pie tēva, Ivo solās būt maigs un iecietīgs.
Starp citu, Ivo ir vēl viena profesija, par kuru viņš lepni saka: «Esmu profesionāls pavārs. Kad beigšu dziedāt, strādāšu par pavāru.» Arī tagad Ivo labprāt stāv pie plīts, piemēram, tikai viņš ģimenē prot pagatavot ļoti garšīgu lazanju.
Visdažādākos mājas darbus — uzkopšanu, veļas mazgāšanu un gludināšanu — dara abi. Šajā mājā netiek šķiroti «vīriešu» un «sieviešu» darbi. Savulaik Ivo bez kādām problēmām mainījis bērniem pamperus un vedis ratiņos pastaigāties. Tomēr puķu stādīšana viņam ne visai patīk, tāpēc Ivo labāk pļauj zāli.
Svētdienās pie Fominiem cep pankūkas. Pēdējoreiz to pieteicies darīt vecākais dēls. Kad interesi sācis izrādīt arī jaunākais brālis, viņam talkā nākuši abi vecāki.