Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9091062t1hff81.jpg)
Iespējams, ka nākamsezon Baltijas Basketbola līgas robežas pārsniegs Baltijas reģionu, jo zviedri ir paspējuši novērtēt šīs līgas veiksmīgo pastāvēšanu un vēlas, lai arī viņi nonāktu šajā apritē. Par to, cik lietderīga varētu būt Zviedrijas komandu iesaistīšanās BBL apritē, tiks lemts 19. jūnijā.
Par to, vai zviedrus vajag ņemt savā paspārnē, būs jālemj BBL augstākajai vadībai, taču, pirms pieņemt izšķirošos lēmumus, līgas vadībai der atcerēties neseno pagātni, kad mūsu reģiona basketbolu vienoja NEBL firmas zīme. BBL priekšteča NEBL turnīrā spēlēja visi, kam vien nebija slinkums (ieskaitot zviedrus), un nebija ne mazākā pārsteiguma momenta, ka NEBL viendien aizgāja pa skuju taku. NEBL funkcionāri vēlējās aptvert neaptveramo un, sagrābuši pusi no Eiropas, paši nebija gatavi apkopt šo lauciņu.
NEBL ir labs piemērs tagadējai BBL vadībai, ka nav vajadzīgs lēkt augstāk par vienu vietu, un Zviedrijas basketbola līmenis tomēr ir patāls no Baltijas reģionā spēlētā. Lai nu kā, bet par zviedru komandu klātbūtni būs jālemj funkcionāriem.
Šobrīd ar rakstiskām vēstulēm savu gatavību iekļauties BBL apritē izteikušas divas Zviedrijas komandas — Norčēpingas «Dolphins» un Stokholmas «Human Rights». Abu komandu pārstāvji aprīlī bija ieradušies Rīgā uz BBL «Final Four», un klātienē redzētais radījis pārliecinošu iespaidu par BBL kvalitātes zīmi. Tiesa, abas pretendentes uz vietu BBL pat Zviedrijas basketbola hierarhijā nesēž pie pirmā galda — Stokholmas klubs palika otrajā vietā, bet «Dolphins» netika pat tālāk par ceturtdaļfinālu.
Ja BBL dos piekrišanu, zviedru komandām būs jāizpilda zināmas prasības un pati galvenā — jāsedz komandu izdevumi, kas būs saistīti ar nokļūšanu Stokholmā un Norčēpingā. Zviedri šo prasību norijuši, aci nepamirkšķinot, un līdz nākamajai BBL valdes sēdei uz papīra tiks saliktas visas summas, kuras paredzētas šiem tēriņiem (pārvietošanās notiek tikai ar lidmašīnu). Pat, ja arī zviedri būs ar mieru izpildīt šīs prasības, tas vēl nenozīmēs, ka viņiem kāds ļaus spēlēties mūsu smilšu kastē. Primārais tomēr būs spēļu kalendārs, jo ir atšķirība, vai turnīrā piedalās 10 vai 12 komandas. Šobrīd otrās divīzijas turnīrs tiek plānots desmit komandām — pa četrām no Latvijas un Lietuvas un divām igauņu komandām. Zviedriem galdā būs jāliek ļoti spēcīgi argumenti, lai viņus tik tiešām uzskatītu par nopietniem basketbola partneriem.
Otrās divīzijas turnīrā viss vairāk vai mazāk jau ir skaidrs (tikai zviedri var izjaukt esošo kārtību), bet pirmajā jeb augstākajā divīzijā šobrīd notiek divu kandidātu vētīšana uz vienu wild card. Deviņas komandas ir zināmas (ASK, «Ventspils», «Barons/LMT», «Lāčplēša alus», «Žalgiris», «Lietuvos rytas», «Šiauliai», «Kalev», «TU/Rock»), bet desmitā tiks nosaukta 19. jūnijā. Leiši uz šo brīvo vietu izvirzījuši Klaipēdas «Neptunas», bet igauņi — Tartu «Fausto». Kritēriji abām komandām būs vienādi — kuram labāka infrastruktūra, halle, budžets utt.
Paredzams, ka jaunā BBL sezona sāksies pāris nedēļu pēc Eiropas čempionāta jeb aptuveni oktobra pašā sākumā. Reglamenta projekts paredz, ka abās divīzijās komandas izspēlēs divu riņķu turnīru. Augstākajā līgā pēc regulārā čempionāta rezultātiem divas labākās komandas automātiski iegūs tiesības spēlēt «Final Four». Teorētiskas izredzes tikt uz sezonas noslēguma pasākumu būs arī otrās divīzijas komandām — ja pēc regulārās sezonas esi pirmajā divniekā, tad pēc sarežģītas play off sistēmas var aizspēlēties līdz pat lielajam četriniekam.