Mans bērnišķīgais vīrietis...

Iedomājieties pusmūža kungu iesirmiem deniņiem, kurš, riskēdams ar nepatikšanām pašvaldības policijā, pašā Rīgas centrā no apstādījumiem knibina sīciņas atraitnītes — lai uzdāvinātu savai mīļotajai. Nē, nē — viņš nav «ieķēris» par daudz un nav arī huligāns vai bomzis. Faktiski viņš ir tik bagāts, lai pa tīro izpirktu vai visu «Saktas» puķu tirdziņu.

Otrs piemērs — zaļš studentiņš, kas sametis «kauliņus kopā» ar savu mīļoto kursa biedreni. Lai kaut kā izvilktu galus Rīgā, puisis pa vakariem un naktīm piestrādā. Vārdu sakot, abi sitas pa dzīvi, kā nu varēdami. Ko dara viņš, uzzinādams, ka meitene gaida bērnu? Nopērk par visu algu savai mīļotajai lielāko, dārgāko orhideju pušķi un franču šampanieti. (Eh, pie velna ar dzīvokļa īri! Pie velna ar «kostes» naudu!)

Kas šiem varoņiem kopīgs? Abi ir... nu, neteiksim — bērna prātā, bet tipiski puišeļi, kuri lepojas ar saviem romantiskajiem gājieniem.

Uzzinājusi par mīļotā ekspansīvo rīcību, sieviete izplūst saviļņojuma asarās un jūtas glaimota — vismaz attiecību sākumā. Vēlāk šie izlēcieni ne vienmēr būs saistīti ar romantisku vēstījumu savai sirdspuķītei...

Piemēram, lecīgā skandalēšanās ar bosu (kurā smīnēdams noskatās viss birojs) vai pārgalvīgas derības ar savu čomu par to, ka no 1982. gada «bembera» iespējams izspiest visus 200 km/h. Šie gājieni jau nu nekādi neattiecas uz jūtu izrādīšanu mīļotajai. Bērnišķība ir un paliek bērnišķība.

Prātā nobriedis cilvēks centīsies sadzīvot ar darba devēju, lai «nesačakarētu» savu turpmāko karjeru. Viņš nepakļaus riskam uz ceļa ne savu, ne cita dzīvību. Bet tāds acīmredzot ir šā vīrieša pašapliecināšanās veids, lai justos iekšēji brīvāks, drosmīgāks un azartiskāks nekā pārējie.

Infantilisma profilakse

Gudra un piesardzīga sieviete diez vai no sajūsmas spiegs, tuvāk iepazīstot šo ekstremāli infantilo tipu. Viņa to vērtēs ar dalītām jūtām — apbrīnai mijoties ar intuitīvu piesardzību. Nekad nevar zināt, kurā brīdī kāds izprovocēs viņu uz kārtējo trakulību. Tikpat labi tas var notikt draugu pulkā, šķērsojot Vanšu tiltu, kad viens no klātesošajiem (tīši vai netīši) ieminēsies, ka «būtu vajadzīga liela drosme, lai noietu pa tilta margām»...

Pēc tam kad kārtējie baiļu sviedri uz skausta būs nožuvuši, sieviete sāks ilgoties pēc kaut kā, kas iemieso sevī veselo saprātu un drošības izjūtu. Ja nu liktenis jums piespēlējis šo trakuli un jokupēteri, tad vismaz neļaujiet viņam galīgi sačakarēt savu dzīvi!

(Raksta fragmenti.)