Jutīga āda prasa uzmanību

Kā pazīt jutīgu ādu un kā par to rūpēties, «Mājai» pastāstīja dermatologs, onkoloģijas rezidents Boriss Oniščuks (Skaistuma institūts «Liora»; SIA «J. Ķīsis»; Latvijas Onkoloģijas centrs).

Kā pazīt jutīgu ādu

Jutīga āda — tas ir stāvoklis, kad ir samazināta ādas noturība pret apkārtējās vides faktoru (karstuma, aukstuma, vēja u. c.) ietekmi, kā arī pret biežu kosmētikas līdzekļu un dažādu citu preparātu lietošanu. Jutīgai ādai raksturīgs sausums, pārāk izteiktas asinsvadu reakcijas un imūnreakcijas. Ir traucēta ādas barjerfunkcija, tāpēc arī seko pārāk krasa reakcija uz lokāli lietotiem preparātiem. Histologi izpētījuši, ka jutīgai ādai ir neregulārs mikroreljefs. Ideāla āda ir tāda, kurai nekad nav izsitumu, tā nav sausa, ne ādas kopšanas līdzekļi, ne mazgāšanas vai citi sadzīvē lietojami līdzekļi neizraisa apsārtumu, kairinājumu, sausumu. Par jutīgu ādu pirmām kārtām liecina neirosensorie simptomi — diskomforts, nieze, dedzināšana, durstīšana. Visbiežāk šīs parādības skar tieši sejas ādu, īpaši tā saukto nazolabiālo apvidu — starp degunu un mutes kaktiņiem. Daudz kas atkarīgs arī no ādas sastāva, tauku un sviedru dziedzeru daudzuma. Ādas stāvokli ietekmē arī ģenētiskie faktori — bieži vien nosliece uz izsitumiem, pinnēm vai paplašinātiem sejas ādas asinsvadiem tiek nodota no paaudzes paaudzē.

Rietumos tiek praktizēti specifiski testi ādas jutības noteikšanai, uzklājot desmitprocentīgu pienskābi un pārbaudot, kā āda reaģē. Mūsu mediķi pacientam, kuram uz sejas ir izsitumi, vispirms pārbauda, vai vainīgas nav «Demodex» ērcītes. Vairāk vai mazāk šīs ērcītes uz sejas ādas ir visiem, bet tieši cilvēkiem ar jutīgu ādu tās izraisa izsitumus.

Uzmanīgi ar ziepēm

Būtisks faktors jutīgas ādas attīstībā ir mazgāšana ar ziepēm un citiem mazgāšanas līdzekļiem. Tie izsusina ādas virskārtas šūnas, mazgājot tiek sagrauti lipīdu veidojumi, kas atrodas šo šūnu virspusē, saikne starp ādas virskārtas šūnām daļēji zūd un paaugstinās fermenta proteāzes līmenis. Bojātajos ādas iecirkņos ir vieglāk iekļūt alergēniem un citām kairinošām vielām, kas ir, piemēram, kosmētikas līdzekļu sastāvā. Kā zināms, normāli ādas pH līmenis ir 5,5, bet pēc mazgāšanas ar ziepēm tas palielinās līdz 7,5 un vairāk. Lai pasargātu ādu, ziepju vietā izmanto vielas, ko sauc par emolientiem. Tie vienlaikus mazgā un mitrina ādu, bet nerada kairinājumu kā parastās ziepes, un ādas barjerfunkcija tiek saglabāta.

Alergēni

Jutīga āda ir ļoti uzņēmīga pret ārējiem alergēniem. Simptomus, kas raksturīgi jutīgai ādai un alerģiskajam dermatītam, aptuveni 30% gadījumu izraisa pelējuma sēnītes, 21% — pārtikas piedevas, 20% — putekļu ērcītes, 16% — ziedputekšņi, 14% — pārtikas produkti, 12% — zāles, 8% — mājdzīvnieki. Ja alerģija ir abiem vecākiem, tad apmēram 70% gadījumu tā ir arī bērniem. Visbiežāk alerģija tiek nodota pa mātes līniju.

Pierādīts, ka pastāv arī cieša saikne starp ādas stāvokli un cilvēka psihisko stāvokli. Šīs problēmas pēta īpaša zinātnes nozare — psihoalergoloģija. Ja cilvēkam ir alerģisks dermatīts, tad viņam var attīstīties elpceļu alerģija un tālāk astma. Viss, ko mēs ieelpojam, tāpat var ietekmēt ādas stāvokli; alerģija var attīstīties, arī dzīvojot telpās ar kondicionētu gaisu.

Alerģiju izraisošie produkti

Visbiežāk alerģiju izraisa kukurūza, olas, zivis, piens, rieksti, šokolāde, alkohols, ogas, cukurs, kokosrieksti, kafija, sinepes, apelsīni un citi citrusaugļi, zirņi, cūkgaļa, kartupeļi, tomāti, raugs. Pat zivju, olu un riekstu smarža var radīt alerģiju. Protams, katram cilvēkam tas ir individuāli. Reizēm gadās, ka alerģiju izraisa produkts, kuru visi uzskata par nealerģisku, toties šis cilvēks labi panes tādu, kas daudziem citiem rada alerģisku reakciju. Lai tiktu skaidrībā, kas īsti izraisa alerģiju, var veikt speciālus alergoloģiskus testus (tas attiecas ne tikai uz pārtikas produktiem, bet arī uz vielām, kas nonāk saskarē ar ādu vai tiek ieelpotas).

Cilvēkiem, kuriem ir jutīga āda, vēlama hipoalerģiska diēta, kurā iekļaujama pelēkā un rupjā maize, cepumi un rauga mīklas izstrādājumi ar zemu tauku un cukura saturu, augu eļļa, kefīrs, biezpiens, piens, kas vārīts ne mazāk par 15 minūtēm, ierobežotā daudzumā — skābais krējums, liellopu, trušu un aitas gaļa, 1–2 reizes nedēļā cieti vārītas olas (ja panes), makaronu izstrādājumi no zemākās šķiras miltiem, griķi un grūbas, kāposti, kartupeļi, kabači, svaigi cepti āboli, gaišie saldie ķirši, baltās jāņogas, upenes. Ieteicamie dzērieni — mežrozīšu novārījums, žāvētu augļu un svaigu ābolu kompots, tēja, minerālūdens. Produkti, no kuriem jāatturas, — trekni un saldi rauga mīklas izstrādājumi un kūkas, vistas, pīles, zivis, saldais krējums, sēnes, tomāti, zaļie zirnīši, citrusaugļi, zemenes, granātāboli, melones, rieksti, šokolāde, kafija, kakao, konfektes, limonāde.

Kontaktdermatīts

Tas rodas, jutīgai ādai saskaroties ar vielām, kas izraisa kairinājumu. Cilvēks ar jutīgu ādu nedrīkst nēsāt niķeļa izstrādājumus. Pat ja zeltam ir neliels niķeļa piejaukums, tas var izraisīt kairinājumu. No sviedriem var oksidēties vara un sudraba izstrādājumi. Vienīgi nerūsošais tērauds nerada kairinājumu.

Ļoti bieži ādas problēmās ir vainojamas dažādas vielas, kas ietilpst kosmētikas, ķermeņa kopšanas līdzekļu, šampūnu, veļas pulveru un citu sadzīves ķīmijas preparātu sastāvā. Jauni līdzekļi jāizmēģina piesardzīgi. Ja, piemēram, pēc sejas krēma vai losjona lietošanas āda kļūst kaut vai viegli sārta, nemaz nerunājot par niezi un citām sajūtām, kas rada diskomfortu, tad šis līdzeklis nav jums piemērots un to turpmāk nelietojiet.

Ja ir jutīga āda

• Jāizvēlas individuāli piemēroti ādas kopšanas līdzekļi, kas neizraisa apsārtumu, izsitumus un citas nepatīkamas parādības. Daudzi kosmētikas koncerni piedāvā plaša spektra produkciju sausai, normālai, taukainai, jutīgai un problemātiskai ādai.
• Seju nevajadzētu mazgāt biežāk kā 2–3 reizes dienā.
• Ja uz jutīgas ādas bieži klāj kosmētiku, tā pati par sevi izraisa kairinājumu un veicina jutīgumu. Ādai jāļauj atpūsties, kosmētika jālieto ar mēru. Kaut arī preparāti ir dermatoloģiski pārbaudīti, ir noteikta robeža, aiz kuras tā sāk iedarboties kā alerģijas un citu ādas problēmu palaidējmehānisms.
• Ja šīs parādības sākas, vispirms jāpadomā, kas pēdējā laikā mainījies: kosmētika, uzturs, mikroklimats telpās, mazgāšanas līdzekļi, varbūt iegādāts jauns mājdzīvnieks utt. Bieži vien, pārtraucot kontaktu ar alergēnu, problēma pāriet pati no sevis.
• Nedrīkst aizmirst, ka āda atspoguļo cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Ja problēmas atkārtojas, konsultējieties ar ārstu. Ja āda ir vienkārši jutīga, var doties pie kosmetologa, bet, ja parādījies kaut neliels apsārtums, vajadzētu meklēt dermatologu. Reizēm nepieciešama arī alergologa, gastroenterologa vai ginekologa palīdzība.
• Jālieto pilnvērtīgs uzturs un jāatturas no produktiem, kas rada alerģiju. Sevišķi jāuzmanās, dodoties tūrisma ceļojumos, kur piedāvā neierastus ēdienus. Ar jauniem uzturproduktiem jāiepazīstas pakāpeniski.