Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9190265t1h5533.jpg)
Skolotāji un skolēni neuzticas eksaminācijas centra vērtējumam. Lai gan vidusskolas centralizētie eksāmeni tiek dēvēti par objektīvāko un drošāko veidu, kā noteikt skolēnu zināšanas, pērnā gada pieredze liecina par pretējo un liek bažīties par šāgada vērtējumiem – vidusskolēni centralizēto eksāmenu sertifikātus saņems, sākot ar 16. jūliju.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) atzīst, ka pagājušajā gadā «tehnikas vainas dēļ» latviešu valodas un literatūras eksāmenu vērtējuma rezultāti daudziem skolēniem esot bijuši nepareizi. Cik tieši, ISEC nesaka, bet, piemēram, no Saldus rajona Druvas vidusskolas (šī skola vērtējumus pārsūdzēja) sertifikāts tika labots 13 skolēniem (sūdzību bija iesnieguši 16)! «B līmenis man ļāva augstskolā iekļūt budžeta grupā. Savukārt, ja man būtu palicis vidējais C līmenis, es nebūtu tikusi pat maksas grupā, tādējādi nepiepildītu savu sapni kļūt par mediķi,» saka viena no saldeniecēm. Ar centralizēto eksāmenu vērtējuma palīdzību tiek noteikts, kurus no reflektantiem uzņems augstskolā, jo jau vairākus gadus tie aizstāj iestājeksāmenus. «Kā var uzticēties šādai zināšanu pārbaudei?» neizpratnē ir skolotāja.
«Strādājot ar tik lielu daudzumu materiālu, kļūdas ir iespējamas. Mēs ejam uz to, lai nākotnē to nebūtu vispār,» saka ISEC pārstāve.
Statistika melo?
- «Neticu, ka tik maz pieteica apelācijas — tikai nepilns simts. No mūsu skolas vien 15 dabūja augstāku līmeni! Šī centralizēto eksāmenu sistēma nekur neder, tā ir jāmaina. Uzskatu, ka skolā izlabotu rūpīgāk un objektīvāk, nekā to dara centralizēti.»
- «Cilvēks iesniedz dokumentus ar ISEC izsniegto sertifikātu, bet pietrūkst nieka procenta daļu, lai iekļūtu budžetā. Tajā pašā laikā varēja iesniegt ISEC prasību par darba pārskatīšanu, vērtējums tiktu paaugstināts par veselu līmeni un ar šo rezultātu budžeta grupā jaunais censonis būtu iekļuvis un varbūt pat ieguvis stipendiju. ISEC konkrētajai ģimenei tādā kārtā nodarījis zaudējumus 6000 latu apmērā.»
Sertifikātus pārraksta stundas laikā
Izrādās, komentāru rakstītājiem varētu būt taisnība – noskaidroju, ka, piemēram, Saldus rajona Druvas vidusskolā pagājušajā gadā latviešu valodas un literatūras eksāmena vērtējums (līmenis) mainīts 13 skolēniem, iesniegtas bija 16 sūdzības. Pārējiem trim mainīts iegūto procentu skaits, kas vērtējumu gan nav iespaidojis. Tātad pat vienas skolas dati apliecina, ka eksaminācijas centra teiktais par to, ka tikai 20 procentiem tiek mainīts vērtējuma līmenis, nevarētu atbilst patiesībai.
«Kā var uzticēties šādai zināšanu pārbaudei?» vaicā Druvas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Inita Pīrāga. Viņa atminas, ka daudziem skolēniem parādījās slikti rezultāti. «Šai klasei padevās latviešu valoda, tādēļ neizpratu, kāpēc ir tik slikti vērtējumi,» bilst Pīrāga. Tāpat bažas radījis tas, ka lielākoties jauniešiem slikti rezultāti bija par eksāmena pirmo daļu. Skolotāja nolēmusi centralizēto eksāmenu vērtējumus pārbaudīt, tādēļ paņēmusi 16 skolēnu sertifikātus un devusies uz Rīgu. «Biju pārsteigta, ka jau stundas laikā šos sertifikātus pārrakstīja un iedeva ar jaunu — labāku — vērtējuma līmeni! Savukārt Izglītības satura un eksaminācijas centrā daudz neko man neskaidroja, vien bilda, ka tā esot datora kļūda,» norāda Druvas vidusskolas skolotāja.
Vislielāko pārsteigumu viņai sagādājis tas, ka skolēni ieguva ne vien par vienu līmeni augstāku, bet pat par diviem līmeņiem augstāku vērtējumu! Kādai skolniecei sākotnēji bija piešķirts vidējais C līmenis, savukārt pēc pārskatīšanas viņa ieguva pat ne B, bet visaugstāko — A līmeni. «Daudziem skolēniem jaunie eksāmenu rezultāti nodrošināja vietu budžeta grupā augstskolā. Gandrīz visas augstskolas prasa un vērtē latviešu valodas eksāmena rezultātus, tādēļ tie ir īpaši svarīgi,» norāda I. Pīrāga. Viņa uzskata, ka šie skolēni nav vienīgie valstī, kuri ISEC dēļ būtu saņēmuši nepareizus vērtējumus. Tikai daudzi skolotāji un skolēni nav uzsākuši cīniņu.
Statistika neesot pieejama
ISEC vadītāja vietniece administratīvajos un eksaminācijas jautājumos Anitra Irbe atzīst, ka pērn centram bijušas problēmas. «Vainīga izrādījās tehnika, kuras dēļ skolu absolventi saņēma nepareizos rezultātus,» atzīst Irbe. Un iepriekš minētajā statistikā neesot iekļauti dati par pārsūdzētajiem nepareizajiem latviešu valodas un literatūras eksāmenu vērtējumiem. Viņa noliedz, ka tas darīts sabiedrības maldināšanas nolūkā, bet gan tādēļ, ka ISEC pats atklājis šo kļūdu. «Pašlaik precīzi, cik skolēniem bija izsniegti nepareizi sertifikāti, pateikt nevaram. Tad jāskatās datu bāzē, taču pašlaik tehnika apstrādā šā gada eksāmenus — apturēt šo darbību būtu neprāts,» teic Irbe, izvairoties nosaukt precīzus skaitļus. To varēšot izdarīt pēc 12. jūlija, kad rajonu izglītības pārvaldēm tiks izdalīti šā gada eksāmenu vērtējumi.
Pērn pēc kļūdas atklāšanas, pārbaudot datu bāzi, tika apziņoti visi skolēni, kuriem bija izdoti nepareizi centralizēto eksāmenu sertifikāti. Vaicāta, kad ISEC atradis kļūdu, Anitra Irbe norāda: «Vienlaikus ar Druvas vidusskolas skolotājas iesniegumu.» Tātad, ja vien skolotāja nebūtu devusies uz centru, šī kļūme paliktu nepamanīta?
,
Irbe sola, ka šogad problēmu ar centralizētajiem eksāmeniem nebūšot. Tomēr centram kļūdīties iznāk katru gadu. Centralizētie eksāmeni Latvijā notiek jau vairākus gadus, taču šajā laikā sistēma nav izstrādāta pilnībā. Piemēram, 2005. gadā krievu valodas centralizētajā eksāmenā klausīšanās daļā vietām tika sajaukti divi uzdevumi. Lai gan skolēniem bija jāpilda otrais uzdevums, reāli skanēja trešā uzdevuma teksts. Togad šos divus uzdevumus nevērtēja, bet ISEC solījās sodīt vainīgās personas.
Pērn papildus kļūdaini izsniegtajiem latviešu valodas un literatūras eksāmenu sertifikātiem 12. klases matemātikas centralizētā eksāmena uzdevumi bija zināmi jau pirms eksāmena. Centrs bija saņēmis elektroniski rokrakstā esošo uzdevumu fotokopijas. Savulaik problēmas bijušas ar angļu valodas eksāmeniem, kur atskaņotie ieraksti bija sliktas kvalitātes. Centrs gan taisnojās, ka tas esot darīts, lai pārbaudītu, vai skolēni spēj saprast angliski arī ne īpaši labā skanējumā. Gadījies arī pārkāpt Valsts valodas likumu, kad 9. klases skolēniem diagnosticējošajā darbā drošībā uz visām skolām tika nosūtīti uzdevumi latviešu un krievu valodā, neizceļot tekstu latviešu valodā. Toreiz izglītības ministre Ina Druviete pēc «Latvijas Avīzes» publikācijas izteica eksaminācijas centram aizrādījumu.
Arī šogad centram kārtējā ķibele — vairāki desmiti kādas Rīgas skolas skolēnu vārdi, uzvārdi, personas kodi, mājas adreses un tālruņa numuri kā bāzes materiāls uzdevuma risināšanai iekļauti uzdevumā informātikas ieskaitē. Uzdevumi tika izsūtīti visām Latvijas skolām, tātad ar šiem datiem varēja iepazīties plašs cilvēku loks — ieskaites kārtotāji skolēni un skolotāji. Tādējādi centrs pārkāpa Personas datu aizsardzības likumu.
Par šīm lietām ISEC runā negribīgi. Vadītāja vietniece uzskata, ka ISEC nevajadzētu par katru kļūdu runāt skaļi, bet gan nodarboties ar to novēršanu. Vaicāta, vai līdzšinējās kļūdas norāda uz nekvalitatīvu darbu, A. Irbe bilst: «Strādājot ar tik lielu daudzumu materiālu, kļūdas ir iespējamas. Mēs ejam uz to, lai nākotnē to nebūtu vispār.»
Iesaka atteikties
Izvērtējot līdzšinējo pieredzi ar centralizētajiem eksāmeniem, kas vienlaikus ir pamats, lai iestātos augstskolā, skolu pārstāvji ierosina atteikties no šīs sistēmas. «Labāk tad lai eksāmenus labo turpat skolā,» pārliecināta Kalnu vidusskolas direktore Zenta Klaipa. Viņa uzskata, ka ISEC pārmetumi par to, ka skolā jaunieši tiks vērtēti subjektīvi, ir nevietā: «Pieredze liecina, ka bieži vien paša ISEC objektivitāti var apšaubīt.»
Atgriezties pie iestājeksāmenu sistēmas augstskolās iesaka Druvas vidusskolas latviešu valodas skolotāja I. Pīrāga, kura pēc šī gadījuma piekodina skolēniem rūpīgi izpētīt iegūto vērtējumu un vajadzības gadījumā iesniegt apelāciju: «Man arī jau citus gadus daudzu eksāmenu vērtējumi likās neadekvāti, zinot skolēnu zināšanu līmeni. Taču līdz šim paļāvos, ka eksaminācijas centrs kļūdas nepieļauj, taču, izrādās, esmu rūgti maldījusies.«
Labo ātri, lai vairāk nopelnītu?
Ja būtu iestājeksāmeni, tad augstskola no jauniešiem prasītu tās zināšanas, kuras tiešām nepieciešamas studiju laikā, uzskata I. Pīrāga. Viņasprāt, tad būtu mazāk iespēju arī kļūdīties, labojot darbus, jo apjoms būtu mazāks.
Z. Klaipa arī uzskata, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nevar būt objektīvi tādēļ, ka skolotājiem jāizlabo neiedomājami daudz darbu un dienas beigās skolotājs nevar vairs darbā iedziļināties. I. Pīrāga vēl domā, ka kļūdas varētu rasties arī tādēļ, ka labotāji vēlas vairāk nopelnīt. Proti, katrs labotājs saņem atalgojumu par izlaboto eksemplāru skaitu. «Kad es laboju, gadījās, ka laikā, kamēr esmu izvērtējusi 150 eksemplārus, cits labotājs jau bija ticis galā ar 400 eksemplāriem. Pilnīgi skaidrs, ka tāda labošana nevar būt kvalitatīva,» atminas latviešu valodas skolotāja.
Santa Čerjomuhina (20 gadi) par valsts budžeta līdzekļiem mācās Rīgas Stradiņa universitātes 2. kursā, kur studē medicīnu. Viņai pērn vērtējums latviešu valodā un literatūrā tika mainīts no C uz B.
Atceroties pagājušā gada notikumus ar centralizētajiem eksāmeniem, Santa norāda, ka ISEC neizdarības dēļ viņa varēja palikt bez budžeta vietas. «B līmenis man ļāva iekļūt budžeta grupā. Savukārt, ja man būtu palicis vidējais C līmenis, es nebūtu tikusi pat maksas grupā, tādējādi nepiepildītu savu sapni kļūt par mediķi,» stāsta Santa. Viņa atklāj, ka pati gan neietu pārsūdzēt šo rezultātu, taču to darījusi, skolotājas mudināta. Studente uzskata, ka jauniešiem vajadzētu vairāk izmantot iespēju iesniegt apelāciju: «Domāju, daudzi jaunieši netiek uzņemti budžeta grupā vai pat augstskolā tieši ISEC vainas dēļ.»
Laura Linkaite (19 gadi) studēs 2. kursā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Viņai pērn sākotnēji eksāmenā iegūtais C līmenis tika paaugstināts uz A. Tātad par veseliem diviem līmeņiem.
«Uzskatu, ka tā ir briesmīga situācija, kad ISEC ņirgājas par skolēnu nākotni, jo centralizēto eksāmenu vērtējums lielā mērā nosaka, kā izveidosies viņa karjera,» teic Laura, kura, saņemot centralizēto eksāmenu vērtējumu, sapratusi, ka kaut kas nav kārtībā. Pat citi skolēni, kuriem latviešu valodā bijušas sliktākas atzīmes, eksāmena pirmajā daļā saņēma vairāk procentu. Jauniete atzīst — pat ja skolotāja neieteiktu sniegt apelācijas sūdzību, viņa to darītu, jo rezultāts šķitis vienkārši nenormāls. «Eksaminācijas centrs sagādāja lieku stresu jauniešiem, kuri jau tā atrodas svarīgas izvēles priekšā. Cits varbūt bija spiests atteikties no mēģinājuma stāties augstskolā noteiktā programmā tikai tāpēc, ka vērtējums bija kļūdains,» teic Laura.