/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2023/09/13/15589132t1hce20.jpg)
Jārēķinās, ka daļa sabiedrības ir atvērtāka Krievijas naratīviem, piektdien konferencē par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, uzsvēra Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā pārstāvis, drošības un aizsardzības eksperts Mareks Kohvs.
Runājot par to, ko Igaunija darīja pirms iestāšanās ES, un to, kas no valsts skatupunkta bija vajadzīgs, Kohvs uzsvēra brīvas preses un vispārējās informācijas telpas nozīmi. Viņaprāt, tas ir būtisks priekšnoteikums dalībai ES - pārņemt tās noteikumus un normas.
Viņa vērtējumā, masu mediju vide Igaunijā vienmēr bijusi laba, un daudzos gadījumos tieši plašsaziņas līdzekļu pārstāvji bijuši tie, kas norādījuši uz problēmām, ko iestāšanās procesā nebija pamanījusi valdība. Viņaprāt, Igaunija bija veiksmīga arī tādēļ, ka integrēja dažādas institūcijas un sadarbojās ar citām ES dalībvalstīm.
Kohvs arī akcentēja, lai gan iestāšanās procesā ES tas, iespējams, nebija aktuāli, taču tagad ir, proti, kā sevi labāk aizsargāt pret hibrīdapdraudējumiem. Viņaprāt, šajā kontekstā informācijas telpai ir izšķiroša nozīme.
Drošības un aizsardzības eksperts norādīja, ka, lai cīnītos pret dezinformāciju, ar ko mēs patlaban saskaramies, jāņem vērā, ka jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem tā ir bijusi realitāti visās trijās Baltijas valstīs kopš neatkarības atgūšanas.
"Mēs šo pieredzi esam uzkrājuši daudzu gadu garumā un, zināmā mērā, kļuvuši imūni. Tomēr, ņemot vērā mūsu vēsturisko kontekstu, mums jāapzinās, ka mūsu sabiedrībā ir daļa iedzīvotāju, kas ir atvērtāki Krievijas naratīviem. Šeit medijiem ir būtiska loma - pretoties šiem naratīviem," teica Kohvs.
Tāpat viņš kā svarīgu izcēla infrastruktūras un ekonomisko drošību. Eksperts atzīmēja, Krievijas specdienesti aktīvi izmanto korupciju, organizēto noziedzību un citus kriminālus draudus, tāpēc vienmēr jāpatur prātā, kādi ir Krievijas mērķi un kā mēs varam tiem pretoties.
"Manuprāt, ir ļoti būtiski veidot institūcijas, kas spēj izturēt ārējo ienaidnieku spiedienu, un vienlaikus - institūcijas, kas spēj sadarboties ar ES. Tas, iespējams, ir izaicinošāk mazajām valstīm, kurām trūkst cilvēkresursu, bet tas ir absolūti nepieciešams," konferencē sacīja eksperts.
Rīgas Ekonomikas augstskolā piektdien norisinājās otrā Baltijas konference par ES paplašināšanos, ko rīko domnīca "Baltijas iniciatīva Eiropas Savienības reformai" sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu.