Alexa: — Bondi... Jā, šis B... Labi, ka raksts nav krievu valodā, jo tad iznāktu mājiens uz pamatīgu, lai gan situāciju precīzi raksturojošu, trīsstāvīgu rupjību. Šis B neliek mieru kā vīriešiem, tā sievietēm. Ejam pa ielu un skatāmies: vīrieši — baigie bondi, re, pat uz solāriju bijis, vai varbūt pēc kārtējām seksa uzvarām Ēģiptē atpūties... Un beibes kā no modes žurnālu vākiem, arī erotisko... Visiem tādas fasādes, it kā viņi TO vien visu laiku darītu, bet uz ielas darba laikā nokļuvuši pavisam nejauši.

Axels: — Tā gan. Tās fasādes brēc: «Es gribu tevi, un tu gribi mani!» Jo ar tādiem sarkaniem akrila nagiem, kas ir gandrīz tikpat gari kā kājas, neko jēdzīgu strādāt nevar... Bet uz palagiem izskatās cool. Tātad viņai ir sponsors.

Alexa: — Bet vīrietis? Skaidrs — viņš vienkārši pieder pie superīgāko sexbondu sugas. Uh! — parastai sievietei tādu nedabūt! Ja nu vienīgi viņš parakstās uz vienas nakts piedzīvojumu, sak’— aiz garlaicības. Aiz tādas pašas garlaicības, kāda nereti rotā smukmeitiņu purniņus.

Axels: — Man gribas pasmaidīt. Varbūt mēs abi, tāpat kā visi, esam stipri maldījušies, spriežot pēc fasādēm. Varbūt ir tādi visi, kas tiešām TO vien dara, bet varbūt ir tādi visi, kuri dzīvo savādāk — kuriem ir tas krutais sekss, bet ar savējo. Prātīgi būtu saprast, pie kuriem tad sevi pieskaitīt.

Alexa: — Labi pateici. Saderam, ka lielai daļai smuko seksbumbu izskats ir universālā valūta, bet sekss — mazāk vai vairāk izdevīga investīcija. Par to domājot, es jūtu, ka mans mazvērtības kompleksiņš samazinās. Tad man nav jāpārdzīvo, ka visi baigi sekso, bet es — nē. Atzīšos, ka arī man gribētos kādreiz pamēģināt kaut ko ar blondiem-banderasiem, mainot viņus kā cimdus. Lai varētu lepoties, ka es, lūk, kā visas pārējās arī piederu pie vidējā statistiskā krutā seksotāja! Lai varētu pašapliecināties. Vai tad sekss tam arī nav domāts? Visi tikai runā: jūtas, jūtas... Bet, kad līdz tam nonāk, tad stāsta, kādi bezjūtīgi, bet kruti seksotāji ir. Īstiem večiem un beibēm pavest — izmantot — pamest taču ir gandrīz kā dzīves devīze.

Axels: — Es gan nefilozofēju. Tā īsti nav. Es izdomāju, kam man šoreiz īsti TO vajag. Vai tāpēc, ka mīlu, vai vienkārši gribas, vai ops, cik labi sanācis — zaķis pillā, vai arī — laulātā pienākums aicina. Viss atkarīgs no tā, kāds manas dzīves periods izvirza šos jautājumus. Laikam esmu jau iztrakojies. Kvalitāti gribas. Starp citu, krutie seksotāji, arī tās pašas superbeibes, mēdz būt ļoti skumjas gultā. Man viena tāda gadījās. Pēc izskata likās — nu tik būs seksiņš!!! Bet bija pilnīgi nekāda. Izrādījās, arī viņa reiz sagribēja parunāties kā cilvēks ar cilvēku... Zini, cik es labi sajutos, kad viņa teica: «Tu neesi tāds kā visi, tu esi krutāks par citiem, kuriem prāta tikai pliks sekss!» Tagad tiec nu skaidrība, kur tas krutums slēpjas.

Kvantitāte un kvalitāte

Rasma (29) ir pārgulējusi, kā pati apgalvo, ar vismaz pāris simtiem vīriešu.

«Lielākoties seksu man gribas, kad esmu iedzērusi. Tā gribas mīlēties, ka esmu gatava nogrāb jebkuru, kurš skatās manā virzienā. Ierunājas dabas balss! Manuprāt, tajā nekā slikta nav, jo visas, arī precētās, šad tad tā dara. Dzīvojam taču brīvā sabiedrībā! Cilvēks var izklaidēties, kā vien grib. Un alkohols atraisa vienas nakts piedzīvojumam.
 
Principā gultā visi vīrieši ir vienādi. Tikai retajam nav mehāniskas pieejas seksam. Diemžēl tā ir. Sākumā kolekcionēju atšķirīgos, kuri bija gatavi izmēģināt kaut ko neparastu, bija pat viens melnādains kungs. Taču negaidot sapratu, ka man no tās izmēru dažādības un milzīgās seksa kvantitātes ir uznākusi depresija. Bija apnicis tas, ko latvieši trāpīgi dēvē par maucību. Apjautu, ka esmu darījusi tieši to, nevis mīlējusies. Sagribējās siltumu, maigumu un kaut mazliet mīlestības. Bez mehānikas. Kaut ko tādu, lai seksu ar konkrēto vīrieti gribētos arī bez iedzeršanas.

Un tad man kļuva tik skumji, tik vientulīgi un tik ļoti sevis žēl. Sajūta tāda, it kā es tik ļoti daudz ko savā dzīvē būtu zaudējusi. Dīvaini, vai ne? Es taču ņēmu no dzīves, ko vien var, darīju to pašu, ko visi... Jo līdz kādam brīdim es tiešām domāju, ka šitā sekso visi.

Laikam kļūstu vecāka, jo sāku domāt, ka nav pārākā prieka tajā kvantitātē, ja pietrūkst kvalitātes. Varbūt pat ar nelielu rutīnas piegaršu un paretas, zināma kautrīguma mērcītes — ne vienmēr reibinošas, bet tik mīļas. Mīļas un pierastas, lai arī līdz riebumam.»

* * *

P.S. Starp citu, laipni lūgti reālajā pasaulē, kur katram pašam jārisina savas problēmas un stipri intensīvi jādomā ar to vietu, kur iesākas sekss. Ar galvu!