Daudzi droši vien ir lasījuši Džeka Londona darbu “Baltais ilknis” vai arī sajūsminājušies par gudro, uzticamo suni, skatoties šā darba ekranizāciju filmā. Pašlaik Aļaskas malamuta šķirnes suņi gūst arvien lielāku popularitāti Latvijā.
Skaisto Marķīzi jūgs kamanās (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa, Marķīze līdz šim bijusi vienīgais malamuts ne tikai Alūksnes rajona Jaunannas pagastā, bet arī apkārtējos rajonos. Nesen viņai bija septiņi kucēni, kurus iegādājās alūksnieši un gulbenieši. Marķīzes saimnieks Juris Koitjuks iecerējis pavairot malamutus, tāpēc maija sākumā no Amerikas atvedīs otru šīs šķirnes suni ar tikpat izciliem ciltsrakstiem kā Marķīzei. “Alūksnes pusē ir garas un aukstas ziemas, tāpēc malamuti te jūtas labi, jo tiem ir silts kažoks ar pavilnu. Kad sals bija mīnus 30 grādi, Marķīzei bija patiess prieks. Viņa ar neviltotu sajūsmu rotaļājās sniegā. Šādos apstākļos sunim veidojas skaists akots, tāpēc suņu izstādē Marķīze rada lielu interesi, jo ir visskaistākā,” stāsta J.Koitjuks. Suns ir paliela auguma, prot izturēties neatkarīgi, radot cieņu pret sevi.
Ciltstēvs - arktiskais vilks
Šķirnes nosaukums radies no Aļaskas malemutu cilts, kura audzēja šos suņus. Tās ciltstēvs ir arktiskais jeb baltais vilks. Saimnieks ievērojis, ka visvairāk Marķīzes radniecība ar vilku izpaužas tad, kad sunim ir skumji. Tad tas gaudo gluži kā vilks, nezinātājiem liekot bailīgi ieklausīties. Arī citu šķirņu suņi respektē malamutu, jo sajūt vilka asiņu klātbūtni. Kad saimnieks strādāja Īrijā, Marķīze kādu laiku dzīvoja Alsviķu pagasta “Imantos”, kur suņus apmāca mežacūku medībām.
Nebija ilgi jāgaida, kad Marķīze guva virsroku un bija noteicēja. Tā ir malamuta īpatnība - vēlme būt pirmajam, labākajam. J.Koitjuks atzīst, ka Marķīzes izskats ir draudīgs, kad tā rāda savus baltos ilkņus. Lai gan suns ir labestīgs, tas var būt agresīvs pret citiem suņiem. Toties saimniekam tas ir sevišķi uzticams. Šīs šķirnes suņi reti rej, ir ļoti mierīgi.
Nepārspējams kamanu vilcējs
Tāds suns var vilkt kamanas, būt labs palīgs medībās, kā arī sargāt un uzmanīt bērnus. “Mana četrus gadus vecā meita ar Marķīzi ne tikai rotaļājas, un nekad suns nav pat zobus rādījis. Ziemā viņa velk dēlu uz slēpēm. Nesen televīzijas pārraidē rādīja, kā Igaunijā malamutus izmanto kamanu vilkšanā, rīko pat sacensības,” stāsta J.Koitjuks.
Ir iecere veidot atpūtas bāzi, kurā ziemā varēs vizināties suņa vilktās kamanās, bet vasarā atpūsties lauku vidē ar pirti un zivju dīķi, kā arī vērot malamutus. Ārzemju pieredze liecina, ka daudzi vēlas vizināties suņu vilktās kamanās. Iespējams, ka nākamajā ziemā “Ievedniekos” varēs iemēģināt suņu pajūgu. Cilvēku var pavilkt pat viens malamuts, tiesa - parasti kamanās jūdz vairākus. ASV, Kanādā un citur šie suņi piedalās kamanu pajūgu vilkšanas sacensībās.
“Malamuta ķepas ir lielas un spalvainas, tāpēc tās negrimst sniegā,” skaidro saimnieks. Viņš jau ir iegādājies aizjūgu, ko izmanto slēpotāja vilkšanai, bet ragavu vēl nav. Tiesa, pēc kucēnu piedzimšanas Marķīze vairs negribot stāties aizjūgā. Parādot raksturu. Iespējams, ka viņai vēl jāatgūst spēki. Marķīzei bija septiņi kucēni, un katrs pilnīgi citāds. Tomēr visi skaisti. Tagad visi malamutu pircēji ir apmierināti ar gudrajiem suņiem. “Katram nepārdodam. Skatāmies, kādi būs saimnieki. Protams, labāki dzīves apstākļi malamutiem ir lauku mājās, nevis dzīvoklī,” atzīst J.Koitjuks.
Gudrs mednieks un suns sirdij
Šis viņam ir pirmais suns, tāpēc nebija ne zināšanu, ne pieredzes. Tagad Juris secina, ka suns ir tikpat kā mazs bērns. Tam nepārtraukti ir vajadzīgas rūpes un uzmanība. Kāpēc izvēlējās malamutu? “Man patīk laikas. Sazinājos ar Rīgas suņu audzētāju klubu, iegādājos literatūru un secināju, ka Sibīrijas laika ir līdzīga malamutam, tikai tas izskatās līdzīgs vilkam. Kad nopirkām, kucēns bija pilnīgi citādāks, nekā izskatās pieaudzis suns. Marķīze bija pat tumšāka, nekā ir tās dēls, bet tagad ir gandrīz balta ar pelēki sudrabotu akotu. Dokumentos rakstīts - pelēkzila. Vilks ir nedaudz rudāks,” skaidro saimnieks.
Malamuti var būt rudi, melni un sudraboti kā Marķīze, turklāt spalvas garums ir atšķirīgs. Aste ir kā laikai - rats uz muguras, bet sasprindzinājuma brīžos tā ir nolaista kā vilkam.
Tiesa, malamuts nav tik pakļāvīgs kā vācu aitu šķirnes suns. Marķīzi veda uz suņu skolu, bet secināja, ka viņai tas nav vajadzīgs. Juris uzsver, ka jāmāca ir tam, ko saimnieks vēlas. Ja vēlas medību suni, tad tam ir jāgatavo. “Katru suni var iemācīt, bet malamuts ir suns sirdij. Ļoti mierīgs. Nerej. Netraucē. Kad ejam pastaigā, dažreiz viņai gribas pieiet klāt nepazīstamiem un rotaļāties, bet no viņas baidās, tāpēc neļaujam,” ievērojis J.Koitjuks. Dēla Viktora draugi bija atbraukuši atpūsties, gadījās, ka Marķīze vienam futbola spēlētājam satvēra kāju. Nekoda, bet brīdināja. Mājās svešiniekus ielaiž, bet ārā tikt vairs nav iespējams. Sēž pie durvīm un rāda zobus.
Grūti apslāpēt instinktus
Interesanti, ka Marķīze noguļas ceļā, ja vēlas sev pievērst mājinieku uzmanību. Tas nozīmē, ka viņa jāved pastaigā vai vēlas spēlēties. Tomēr parasti baltā vilcene ir mierīga, arī maza nav bijusi palaidnīga un draiskulīga kā kucēns Puhs. Tiesa, ir gadījies atraut tapetes un zobus trenēt pret galda malu. Toties Puhs jau paguvis sagrauzt mobilo telefonu. Vienreiz pamēģinājis grauzt arī čību, bet pēc brāziena šo niķi neatkārto.
Tomēr mednieces instinktu Marķīzē ir grūti apslāpēt. Reiz viņa aizskrēja pakaļ zaķim, bet Juris - pakaļ sunim. Nezin kā tas beigtos, ja saimnieks neapstātos. Kad Marķīze secināja, ka viņš apstājas, neturpināja vajāšanu un devās atpakaļ.
“Loti patīk braukt ar mašīnu. Kad no pilsētas dzīvokļa braucām uz laukiem, vienmēr pirmā aizskrēja pie mašīnas. Vasarā patīk peldēties, jo biezais kažoks tomēr ir par karstu,” skaidro J.Koitjuks.
Tagad Marķīzei ir sava māja laukos, kur, protams, ir vispiemērotākie apstākļi. Bieži tuvumā var redzēt stirnas, bet baltajai vilcenei ir stingri piekodināts - nedrīkst aiztikt. Saimnieks tās baro ar sienu un priecājas par skaistajiem dzīvniekiem.