Tu krāc!

Mans vīrs naktīs ļoti krāc. Pats par to ir nelaimīgs, jo arī es neesmu gulējusi. Vai tā ir slimība? Kādam ārstam lūgt padomu?

Krākšanu naktīs vai iemiegot pie televizora, lielākoties uzskata par vecu ļaužu kaiti. Tomēr tā cilvēku apgrūtina jebkurā vecumā.

Iemesli ir dažādi

Krākšana nav tikai nepatīkams troksnis — tas liecina, ka cilvēka elpošanas ceļi ir sašaurināti. Gaiss caur tiem plūst ātrāk un izraisa vibrāciju — gaisa plūsma ir turbulenta.

Elpošanas ceļu sašaurināšanās iemesls var būt deguna traumas vai deformācija, mazs apakšžoklis vai augšžoklis, palielinātas mīkstās aukslējas, liela mēle, aptaukošanās un traucēta elpošana caur degunu.

Miegā muskulatūra ir atslābusi, elpošanas ceļi sašaurinās vēl vairāk vai pat nosprostojas, sevišķi, guļot uz muguras. Līdz ar vecumu vai pieņemšanos svarā šī problēma padziļinās. Iemiegot kļūst zemāks muskuļu tonuss, un dziļākā miega fāzē sākas krākšana.

Ja cilvēks neizguļ atpūtas pamatciklu un vārtās seklā miegā, kas nedod atpūtu, var rasties nopietni sirds, asinsvadu un nervu sistēmas darbības traucējumi. To pamatā ir samazināta gaisa pieplūde plaušām un skābekļa nepietiekamība visam organismam. Cilvēks nespēj koncentrēties, ir pasīvs, miegains jau no rīta un visu dienu, vakarā snauž pie televizora vai teātrī, viņam pasliktinās atmiņa.

Ja krākšanas iemesls nav saaukstēšanās un iesnas, miegs var būt traucēts visa mūža garumā. Pie ārsta jāgriežas, ja problēma ir elpošanas apstāšanās miegā, par ko no malas liecina skaļa krākšana un elpas trūkums. Tas bieži ir nāves cēlonis miegā.

Krākšana var iedzimt, jo pārmanto anatomiskas īpatnības (mazs apakšžoklis, liela mēle u. c.). Krākšanu pastiprina smēķēšana un alkohola lietošana.

Obstruktīvā miega apnoja

Miega apnojas pacientiem bieži krākšana pēkšņi apraujas. Pēc mirkļa tā atjaunojas, turklāt ar īpaši skaļu krācienu, jo cilvēks uz brīdi ir pārstājis elpot. Šajā laikā organismam, sevišķi smadzenēm, sāk pietrūkt skābekļa. Iekrākšanos bieži pavada sakustēšanās, jo cilvēks daļēji atmostas — nonāk seklākā miega fāzē, kur muskulatūras tonuss ir augstāks un var ieelpot.

Šādi periodi naktī atkārtojas vairākas reizes, būtiski traumējot smadzeņu darbību. Pamošanās starplaikos rodas vajadzība apmeklēt tualeti.

Lai diagnosticētu obstruktīvo miega apnoju, noteiktu miega un veselības traucējumu raksturu un pakāpi, pacientam viena nakts jāpavada slimnīcā, pieslēgtam pie speciālas aparatūras, kas fiksē smadzeņu, sirds un citu dzīvībai svarīgu orgānu darbību. Šo izmeklējumu sauc par polisomnogrāfiju.

Tās laikā iegūst datus par miega fāzēm, to ilgumu, atmošanās epizodēm, miega efektivitāti un kvalitāti visas nakts garumā. Krūškurvja sensors ļauj izsekot kustībām elpošanas laikā.

Ja reģistrē elpošanas plūsmas un krūškurvja kustību vienlaicīgu apstāšanos, tas liecina par obstruktīvo miega apnoju.

Ja krākšana un apgrūtināta elpošana miegā saistīta ar šaurām vietām augšējos elpošanas ceļos, to konstatē klīniskajā izmeklēšanā (endoskopiski). Rentgenoloģiska izmeklēšanas metode cefalometrija ļauj precīzi izvērtēt galvaskausa, sevišķi sejas un žokļu kaulu, arī mīksto audu stāvokli un parādīt galveno vietu, kur elpošanas ceļi miegā sašaurinās.

Var ārstēt

Krākšana izzūd pati no sevis, ja cēlonis ir kādas slimības dēļ aizlikts deguns.

Ārstēšana ar virsspiedienu paredz, ka pacients naktīs guļ ar speciālu masku, ko fiksē uz deguna, lai uzturētu spiedienu elpceļos. Nepieciešama apmēram nedēļa, lai pie tās pierastu.

Ja krākšanu rada sakodiena anomālijas, liela mēle vai cits ar elpceļu nosprostojumu saistīts iemesls, lieto mutes protēzi. Ierīce atgādina zobu plati, taču tās uzdevums ir noturēt uz priekšu pavirzītu apakšžokli un gādāt, lai mēle nekrīt kaklā, vai atbalstīt mīkstās aukslējas.

Ja skābekļa koncentrācija organismā miegā nokrītas ļoti zemu, trahejā var ievadīt caurulīti — traheostomu.

Ķirurģiski ārstē, ja ir elpceļu atkāpes no normas. Lai paplašinātu augšējos elpošanas ceļus balstošo skeletu vai samazinātu mīkstos audus elpošanas ceļu šaurajās vietās, veic mīksto aukslēju samazināšanu un žokļa pārvietošanu uz priekšu. Var būt nepieciešama mēles redukcija vai zemmēles kaula fiksācija pie vairogskrimšļa un deguna korekcija.

Pašu spēkiem

Aptiekās nopērkamie līdzekļi krākšanas mazināšanai der tikai vieglākos gadījumos.

Daudziem krākšana rodas vai pastiprinās aukstajos gadalaikos, jo saaukstēšanās slimības rada audu tūsku, kas sašaurina elpošanas ceļus. Elpas trūkuma dēļ cilvēks guļ ar atvērtu muti, mutes gļotāda izkalst, un sākas krākšana.

Veselības labā un krākšanas mazināšanai ieteicams samazināt svaru, atteikties no alkohola, smēķēšanas un miega zālēm.

Ja cilvēks krāc, tikai guļot uz muguras, labs līdzeklis, kā atradināties no šī ieraduma, ir izgatavojams pašu spēkiem. Pidžamas jakai vai T kreklam uz muguras jāuzšuj viena vai vairākas kabatiņas, kur ievietot tenisa bumbiņu vai kādu citu nelielu cietu priekšmetu. Tas traucēs gulēt uz muguras, un dažu nedēļu laikā cilvēks būs atradinājies no gulēšanas šajā pozīcijā.

Konsultēja Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža.

Obstruktīvās miega apnojas simptomi:

  • stipra, nepārtraukta krākšana,
  • izteikta miegainība dienā,
  • intelektuālo spēju pasliktināšanās,
  • atmiņas pasliktināšanās,
  • personības izmaiņas,
  • bieža urinācija naktī,
  • impotence,
  • smakšana un klepošana miegā,
  • elpas trūkums, naktī pamostoties,
  • sirds aritmija,
  • aptaukošanās,
  • deguna un rīkles elpceļu nosprostojumi.

Miega traucējumus diagnosticē un ārstē Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijā (Rīgā, Dzirciema ielā 20).

Uz augšu