Mana nauda, tava nauda... Mūsu nauda?

— Kāpēc vīrietis nepriecājas, ja sieva sāk vairāk pelnīt?

— Tas ir jautājums par vīrieša ticību savām spējām un priekšstatu par to, kāda ir vīrieša loma ģimenē. Sievieti daba radījusi sirdslietās gudrāku, un gadās, ka viņa labprātīgi atsakās no labāka darba vai paaugstinājuma amatā, lai neiedragātu vīra pašapziņu. Arī man dzīvē bija periods, kad sieva pelnīja vairāk par mani, taču mums no tā problēmas neradās. Ir svarīgi, cik daudz laika abi pavada kopā un vai kopā organizē naudas lietas. Ja ģimenē ir mana nauda, tava nauda, bet brīva laika vairs nav vispār, tad kašķi ir neizbēgami. Ģimenes laime pirmām kārtām nāk no sievietes. Vīrieša pienākums — darīt visu, lai sieviete justos laimīga, tad viņa arī vīru un bērnus darīs laimīgus.

— Kāpēc vīrieši nesaprot, ka sievietēm vairāk par naudu dažbrīd vajadzīgs atzinīgs, mīļš vārds un labas emocijas?

— Nesaprot, jo tas ir grūtāk un mammas to nav iemācījušas. Bērnudārzā, skolā jauno vīrieti audzina vienīgi sievietes, un viņas nevar iemācīt, kā vīrietim vajadzētu izturēties pret sievieti. Tautas zemapziņā ieslēpta doma, ka par vīriešiem ir vairāk jārūpējas, viņi ir vārgāki, bet vērtīgāki par sievietēm, jo dosies karā un aizstāvēs pārējos.

— Padomijā mēs bijām kolektīva locekļi, tagad kurss ir mainījies — esam individualitātes ar patērētāju attieksmi, un tā notiek arī laulībā.

— Patērētājattieksme tik dziļi iespiedusies visās jomās, ka arī laulību šķiršana kļuvusi par normu. Moderni skaitās mainīt vecās mantas pret jaunajām, tāpat veco, savu laiku nokalpojušo sievu nomaina pret jaunu. Būtībā, ja laulātie šķiras, vainīgi ir abi. Ja vīram uzradusies mīļākā, pie vainas arī abi. Kļūda tiek pieļauta brīdī, kad jaunā sieva precoties nodomā: viņš mani padarīs laimīgu! Vai jaunais vīrs tā nodomā par jauno sievu. Jo — neviens tevi nepadarīs laimīgu, tev pašam tādam jājūtas. Ja kāds saceras un tad viļas, pats vainīgs. Vēl viena negatīvā demokrātijas blakusparādība — neieinteresētība apkārtējos cilvēkos. Katrs ir atbildīgs tikai pats par sevi.

— Kāda ir pareiza attieksme pret naudu?

— Nekrist galējībās — neuzskatīt to par galveno dzīvē, tajā pašā laikā — ņemt naudu vērā, nebūt nevērīgiem pret finansēm.

— Kāpēc dažiem cilvēkiem ir tieksme naudu padarīt par galveno?

— Visi tiecamies pēc laimes, tikai kā nu kurš to laimi saprot. Dabas likumi darbojas neatkarīgi no mūsu saprašanas un, ja pirmajā vietā liek naudu, tad laime nenāk.

— Vai nauda nomierina un dara brīvu?

— Ja naudas ir nedaudz vairāk, nekā bija pirms mēneša, tā var teikt. Bet cilvēkam raksturīgi, ka vajadzības pieaug ātrāk par finansēm. Lielāka nauda rada lielāku atbildību, pieaug izvēles iespējas, bet katra izvēle ir atbildība. Daudziem nepatīk uzņemties atbildību, viņi labāk iztiek ar to, kas ir. Lai dzīvotu normāli, nevajag jaunas drēbes katru sezonu, varbūt pat nevajag mobilo telefonu. Lai izdzīvotu, vajag pavisam maz. Viss pārējais ir mūsu iedomas un iegribas.

— Kāpēc daži cilvēki visu mūžu dzenas pēc naudas, bet pie citiem tā it kā atrod ceļu pati?

— Tas saistīts ar katra ticību pasaules likumsakarībām. Viss, kas notiek cilvēka dzīvē, vispirms notiek viņa galvā. Nejaušību nav.

— Nauda nav galvenais. Kas  ir galvenais?

— Pati dzīve. Tā ietver sevī tikšanos, šķiršanos, naudu, mīlestību un visu pārējo.